Satiksmes drošības uzlabošanai atbildīgās institūcijas sagatavojušas virkni priekšlikumu, tostarp palielināt sodus par ātruma pārsniegšanu un braukšanu reibumā, kā arī ieviest garāku braukšanas eksāmenu.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) rosina par pieciem latiem palielināt sodu par braukšanas ātruma pārsniegšanu, ja ātrums pārsniegts par 11 līdz 20 kilometriem stundā.
Pārsniedzot ātrumu par 11-20 kilometriem stundā, nāksies rēķināties ar brīdinājumu vai šķirties no 10 līdz 25 latiem. Soda apmērs atkarīgs no transportlīdzekļa kategorijas, spēkrata masas un tā, vai ātrums pārsniegts apdzīvotā vietā. Patlaban, piemēram, pārsniedzot ātrumu apdzīvotā vietā, vieglo automobiļu, motocikla un kravas automobiļu līdz 7,5 tonnām vadītājiem var piemērot brīdinājumu vai desmit latu sodu, bet ieviešot jauno kārtību – varēs piemērot brīdinājumu vai 15 latu sodu.
Vieglo automašīnu šoferiem, motociklistiem, kravas automobiļu, autobusu un traktoru vadītājiem, pārsniedzot ātrumu par 1-10 kilometriem stundā, nāksies rēķināties ar brīdinājumu.
CSDD pārstāvis Jānis Aizpors aģentūrai LETA skaidroja, ka CSDD priekšlikumi vēl ir jāapspriež, taču CSDD plāno ierosināt arī palielināt sodus par lielāku ātruma pārsniegšanu. Šo priekšlikumu speciālisti savā starpā izdiskutēs un tad prezentēs sabiedrībai.
Plānots palielināt sodus arī dzērājšoferiem. Ja šofera organismā konstatēs 1,5 promiles alkohola un vairāk, valsts konfiscēs spēkratu un vadītājam būs jāsamaksā arī soda nauda 800 līdz 1000 latu apmērā.
Automašīnas konfiskācija sekos arī tādos gadījumos, ja šoferis būs braucis narkotiku iespaidā, lietojis alkoholu pēc apturēšanas līdz pārbaudei un atteicies no medicīniskās pārbaudes.
Kā šodien Ceļu satiksmes drošības padomes ārkārtas sēdē pastāstīja CSDD direktors Andris Lukstiņš, šogad novembrī avārijās gājuši bojā 25 cilvēki, bet pērn novembrī 17 cilvēki. Galvenās satiksmes drošības problēmas patlaban ir cilvēku attieksme – visatļautība un nesodāmības sajūta, vidējā braukšanas ātruma palielināšanās un «neredzamie»gājēji.
Uzlabojumus CSDD saskata ne tikai sodu palielināšanā, bet arī bērnu izglītošanā, informatīvās kampaņās un autovadītāju apmācību attīstīšanā, proti, līdz 40 minūtēm palielinot braukšanas eksāmena laiku.
Nedisciplinētiem autovadītājiem būs jāveic regulāri psihologu un narkologu apmeklējumi un jānoliek teorētiskais eksāmens pirms tiesību atgūšanas par ātruma pārsniegšanu. Agresīviem autovadītājiem būs jāpiedalās psihologu korekcijas grupās.
Ja negadījumā nopietni bojāts auto, tam tiks anulēta pielaide satiksmei. CSDD arī pilnveidos Ceļu drošības audita sistēmu, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā samazināt bīstamus manevrus.
Savus priekšlikumus satiksmes drošības uzlabošanai sagatavojusi arī Valsts policija. Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē minēja, ka policija rosina papildināt esošo regulējumu ar prasību gājējiem un velosipēdistiem diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām, pārvietojoties pa brauktuvi vai ceļa nomali, lietot apģērbu ar gaismu atstarojošiem elementiem.
Policija arī uzskata, ka nepieciešams palielināt satiksmes drošībā nepieciešamo netrafarēto Valsts policijas (VP) automašīnu skaitu. Patlaban policijas rīcībā ir piecas šādas automašīnas, taču maksimāli būtu nepieciešamas 40. Tas izmaksātu 1 520 000 eiro (1 068 256 lati).
Masveida pārbaužu skaita palielināšana arī dotu ieguldījumu satiksmes drošības uzlabošanā, taču tam arī nepieciešams papildu finansējums. Lai 2014. gadā pirmajā pusgadā 220 darbiniekus iesaistītu pārbaudēs, reizi nedēļā nepieciešami papildu 168 960 eiro (119 000 latu).
Policija arī iecerējusi socioloģisku pētījumu par ceļu satiksmes negadījumus veicinošajiem ārējiem faktoriem. Tas provizoriski izmaksātu 3200 eiro (2250 lati).
CSDD un VP arī atzīst fotoradaru svarīgo lomu satiksmes drošības uzlabošanā. Kā pastāstīja Lukstiņš, Saeima ir devusi tiesības CSDD uzstādīt radarus. Tagad CSDD ir jāslēdz deleģējuma līgums ar VP. CSDD jau ir praktiski izvēlējusies pirmās 20 radaru atrašanās vietas, kuras tuvākajā laikā tikšot publicētas. Direkcija arī jau gatavo iepirkumu un sola darīt visu, lai 2014.gadā stacionāros radarus varētu uzstādīt. «Tas, vai izdosies, ir atkarīgs no pārsūdzēšanām un citām problēmām, taču darīsim visu un ceram, ka 2014. gadā stacionārie radari tiks ieviesti,» norādīja Lukstiņš. CSDD arī uzskata, ka jāatjauno un jāpaplašina pārvietojamo radaru darbība.
LETA
22.7 °C,
3.1 m/s,
41.1 % 
22.7 °C,
3.1 m/s,
41.1 %