19.9 °C, 6 m/s, 88 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūra«Lielupe» Brazīlijā sadejojas ar latviski nelatvisko «Staburagu»
«Lielupe» Brazīlijā sadejojas ar latviski nelatvisko «Staburagu»
05/11/2013

Divas oktobra nedēļas tautas deju ansambļa (TDA) «Lielupe» dejotāji, apvienojot spēkus ar Rīgas TDA «Teiksma», pavadīja saulainajā Brazīlijā, kur piedalījās Jelgavas sadraudzības pilsētas Nova Odesas svētkos un starptautiskajā izstādē «Expo Ijui 2013». Dejotājus ir pārsteigusi interesanta pretruna – Brazīlijā ir ļoti spēcīga latviešu kopiena, tomēr tautas deju kolektīvā «Staburags» nedejo neviens, kurš prastu latviešu valodu. «Viņiem pat nav zināmas saknes Latvijā, vien ārkārtīgi liela interese un cieņa pret mūsu kultūru,» secina lielupiešu vadītāja Elita Simsone.

Ligita Vaita

Divas oktobra nedēļas tautas deju
ansambļa (TDA) «Lielupe» dejotāji, apvienojot spēkus ar Rīgas TDA
«Teiksma», pavadīja saulainajā Brazīlijā, kur piedalījās Jelgavas
sadraudzības pilsētas Nova Odesas svētkos un starptautiskajā
izstādē «Expo Ijui 2013». Dejotājus ir pārsteigusi interesanta
pretruna – Brazīlijā ir ļoti spēcīga latviešu kopiena, tomēr tautas
deju kolektīvā «Staburags» nedejo neviens, kurš prastu latviešu
valodu. «Viņiem pat nav zināmas saknes Latvijā, vien ārkārtīgi
liela interese un cieņa pret mūsu kultūru,» secina lielupiešu
vadītāja Elita Simsone.

Sākums stāstam par braucienu uz Brazīliju
meklējams jau vasarā, kad internacionālā deju kolektīva «Staburags»
pārstāvji viesojās Latvijā Dziesmu un deju svētku laikā.
«Brazīlieši «Staburagā» ir iestudējuši vairākas mūsu dejotājas un
arī horeogrāfes Baiba Sokolovas dejas, tieši deju precizēšanai viņi
bija ar Baibu sazinājušies. Kad brazīlieši viesojās Latvijā, viņi
uzaicināja pie sevis gan mūs, gan TDA «Teiksma», un kopā ar
«Teiksmas» vadītāju Jāni Ērgli nolēmām spēkus apvienot,» atklāj
E.Simsone, piebilstot, ka pirms brauciena arī ar dejotājiem
strādājuši abi kopā. «Bet dejotāju pavadīšanu ceļā Jānis Ērglis
uzticēja man, viņš pats uz Brazīliju nedevās, jo pašlaik gatavojas
nozīmīgiem koncertiem,» tā lielupiešu vadītāja, piebilstot, ka TDA
«Teiksma» pēc šī gada Deju svētku skatē iegūtajiem punktiem atzīts
par labāko tautas deju kolektīvu Latvijā.

«Sadzīviski mums gāja ļoti labi. Kaut arī
latviešiem ir teiciens «kur trīs latvieši, tur piecas partijas», uz
mums šoreiz tas it nemaz neattiecās. Mani pārsteidza, cik dejotāji
bija vienoti. Kaut arī neviens brauciens nav iedomājams bez sīkām
ķibelēm, dejotāji visu uztvēra mierīgi un saprotoši. Šis brauciens
parādīja mūsu dejotāju augsto atbildības izjūtu,» norāda
E.Simsone. 

«Mums izdevās izveidot mākslinieciski ļoti
augstvērtīgu programmu stundas garumā. Turklāt gribu uzsvērt –
dejotāji brauciena programmu gatavoja ārpus pamata mēģinājumu
laika,» atklāj E.Simsone, piebilstot, ka šis ir īpaši saspringts
periods, jo arī gatavošanās lielkoncertam «No zobena saule lēca»
noris ārpus mēģinājumu laika.

Tā kā Nova Odesa ir Jelgavas sadraudzības
pilsēta, lielupieši pilsētas mērijai nodeva sveicienu no Jelgavas
pašvaldības, bet pirmdien Jelgavas mēram nodeva sveicienu un
vēstuli no Nova Odesas.

Lai braucienā varētu piedalīties labākie
kolektīva dejotāji, viņus finansiāli atbalstījusi «Pils aptieku»
tīkla īpašniece Dina Kurzemniece. «Palīdzēt dejotājiem man lika
tāda kā misijas apziņa. Man šķiet, ka šoreiz šis atbalsts ir kas
vairāk nekā ziedot ko tādu, ko uzreiz var apēst. Man tas šķita
svarīgi gan mūsu dejotājiem, gan arī latviešu kopienai Brazīlijā,
kas joprojām, arī nodzīvojot Brazīlijā divas trīs paaudzes, tur
augstā cieņā latviešu kultūru,» vērtē D.Kurzemniece, kurai ar
ceļojumu saistās vēl kāds stāsts – viņa ceļojuma laikā satikusi
jelgavnieci, kura savulaik lūgusi šeit atbalstu grafiti konkursa
rīkošanai. «Taču nu jau kādu laiku meitene dzīvo Brazīlijā, ir
apprecējusies, bet, uzzinot, ka mēs ieradīsimies, mani sameklēja.
Tas bija ļoti patīkams mirklis!» stāsta uzņēmēja.

Interesanti, ka «Staburags» ir kolektīvs, kuru
izveidojusi latviešu kopiena Brazīlijā un kurš dejo tikai latviešu
dejas, taču kolektīvā nav neviena pārstāvja, kurš runātu latviski
vai kuram būtu zināmas saknes Latvijā. «Paši dejotāji un arī
vadītājs, kurš ir brazīlietis, teic, ka viņiem vienkārši šķiet ļoti
saistoša mūsu kultūra un patīk mūsu dejas. Taču neviens no viņiem
mūsu valodu nesaprot, tāpēc dejas mācās pēc ierakstiem internetā,»
skaidro E.Simsone.

Foto: no dejotāju arhīva