Vagonu sadursmes rezultātā cisternai katlā radās plaisas un vairākās vietās ievērojami izplūst šķidrums ar asu smaku. Noplūde – apmēram 80 – 90 litri minūtē. Divi tukšie vagoni «nogāja» no sliedēm un apgāzās. Notikuma vietā izcēlies ugunsgrēks un ir cietušie – pēc šāda scenārija šodien Jelgavas novada Līvbērzes pagastā notika Latvijas Dzelzceļa (LDz) organizētās mācības, kuru mērķis bija pārbaudīt dienestu gatavību rīcībai bīstamo kravu avārijas situācijās.
Sintija Čepanone
LDz pārstāvis Māris Ozols norāda, ka tik vērienīgas praktiskās mācības ar tik daudzu dienestu iesaisti tiek organizētas pirmo reizi. To mērķis – pārbaudīt Jelgavas stacijas vadības, dežurējošā personāla, stacijas avārijas grupas, ugunsdzēsēju komandas un palīdzības vilciena gatavību rīcībai bīstamo kravu avāriju situācijās, kā arī nostiprināt iemaņas, organizējot sadarbību ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kravas pārvadātāju, saņēmēju, valsts un pašvaldības institūcijām, kopīgi likvidējot avārijas situācijas.
«Dzelzceļš aptver visu Latvijas teritoriju, satiksme ir intensīva, un kravu apjomam, kas pa to pārvietojas, ir tendence pieaugt. Neviens, diemžēl arī mēs, nevar garantēt, ka avārijas nenotiks, jo ir gan tehniskais, gan cilvēciskais faktors, tādēļ mums ir svarīgi pārliecināties, ka avārijas situācijā pēc iespējas ātrāk to spēsim novērst, kā arī gādāt, lai samazinātu jebkādus avārijas rašanās riskus,» norāda LDz prezidents Uģis Magone, norādot, ka šajās mācībās bija iesaistīti vairāk nekā 150 dažādu dienestu darbinieki, tostarp 60 dzelzceļnieki.
Mācības klātienē vēroja arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Kā norādīja A.Matīss, spriežot pēc redzētā, sadarbība starp institūcijām ir patiesi efektīva, taču pēc mācībām īpaši svarīgi būs izanalizēt dienestu stiprās un arī vēl uzlabojamās puses.
Mācību norisei līdzi sekoja arī novērtētāji, kuru galvenais uzdevums ir uzraudzīt avārijas norisi, fiksējot trūkumus. «Šīs mācības patiesi ir augstā līmenī. Lai sekmīgi likvidētu šādu avāriju, galvenais priekšnoteikums ir glābšanas darbus organizēt pareizā secībā, un šajā gadījumā tas tika nodrošināts: kā pirmie notikuma vietā ieradās VUGD, un tikai tad, kad viņi negadījumu vietu bija atbilstoši sagatavojuši, avārijas novēršana varēja turpināties. Šeit ar putām noklāja ķīmiskās noplūdes vietu, pēc tam ar buldozeru pļavā izveidoja apvaļņojumu, pie cisternas steidzās pārēji glābēji, lai novērstu noplūdi. Viss notika secīgi un augstā līmenī,» portālam www.jelgavasvestnesis.lv norāda novērtētājs Māris Poikāns. Arī iesaistītie dienesti vērtē, ka šajās mācībās vēlreiz pārliecinājušies par saskaņotu un operatīvu dienestu rīcību. «Tā kā šajā mācību avārijā bija arī cietušie, kopumā 11, iesaistītas tika kopumā piecas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Zemgales reģiona brigādes, tostarp viena, izvērtējot cietušo stāvokli, tika piesaistīta vēlāk. Viens cietušais bija melnā prioritāte jeb miris, divi – sarkanā prioritāte jeb neatliekami hospitalizējami, seši – dzeltenā prioritāte jeb cietušie, kuri palīdzības sniegšanu var gaidīt līdz divām stundām. Savukārt pārējie bija «zaļie» jeb tie, kuri hospitalizāciju, izvērtējot viņu stāvokli, var gaidīt visilgāk. Tiesa, nepārtraukti viņi tika uzraudzīti, jo prioritātes avārijas likvidēšanas laikā var mainīties,» skaidro vadības ārsts, vērtējot, ka medicīnas brigādes ar visu tika galā labi.
Arī LDz Ārkārtējo situāciju un atjaunošanas līdzekļu daļas vadītājs Aivars Straume uzteic visu dienestu darbu, gan norādot, ka priekšā vēl smags darbs, analizējot mācību novērtētāju fiksēto. «Visi novērojumi un priekšlikumi tiks apkopoti un izanalizēti, lai reālas avārijas gadījumā rīcība būtu vēl operatīvāka un precīzāka,» tā viņš.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, kurš ir arī Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada apvienotās civilās aizsardzības komisijas vadītājs, norāda, ka šādas mācības ir nepieciešamas, lai saprastu, ko katrs varam gaidīt no kolēģiem, apvienojoties vienota mērķa – avārijas likvidēšanas – sasniegšanai, lai tiktu glābts visvērtīgākais – cilvēku dzīvības –, vide un arī materiālās vērtības. «Paldies par mācībām, jo tās stiprina mūs un mūsu dienestu sadarbību. Nupat Jelgavā aizvadījām arī starptautiskās mācības sadarbībā ar Lietuvas dienestiem, un esam guvuši pārliecību, ka spējam sniegt operatīvu palīdzību kā vietējā, tā starptautiskā mērogā,» tā viņš.
LDz pārstāvji lēš, ka par līdz šim bīstamāko avāriju, kāda Latvijā notikusi saistībā ar kravas vilcieniem, uzskatāma vilciena avārija Ventspilī 2008. gada nogalē, kad aizdegās deviņas cisternas ar degvielu. Savukārt par sarežģītāko glābšanas operāciju var uzskatīt 2012. gadā notikušo vilciena avāriju Daugavpils novada Naujenes pagastā, kad no sliedēm nogāja un apgāzās 16 kravas vilciena cisternas, ko izraisīja vairāku metru garumā noārdītas sliedes.
Foto: Vineta Zelča
0.8 °C,
3.7 m/s,
93.7 % 
0.8 °C,
3.7 m/s,
93.7 %