Jau pusgadu līdzās atkritumu poligonam «Brakšķi» darbojas atkritumu šķirošanas stacija, kas izveidota ar mērķi samazināt poligonā apglabājamo atkritumu apjomu.
Sintija Čepanone
«No visiem ievestajiem sadzīves atkritumiem pašlaik apglabāti tiek vairs tikai kādi 15 – 20 procenti – pārējie tiek sašķiroti un nodoti pārstrādei. Tiesa, šķirošanas stacija līdz šim darbojusies tikai pavasara un vasaras mēnešos un darbība norisinās tā sauktajā testa režīmā, kad gan iekārtu uzstādītāji, gan mēs kā iekārtu lietotāji mācāmies, regulējam un apgūstam labākos ekspluatācijas režīmus. Līdz ar to pašlaik mums nav pieredzes, kā praktiski noritēs darbs, kad laukā būs ilgstošs slapjdraņķis vai sniegs, kas šķirošanas procesu varētu apgrūtināt, taču ceram, ka būtiskām problēmām nevajadzētu rasties,» saka atkritumu šķirošanas stacijas «Brakšķi» apsaimniekotājas SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» valdes loceklis Alvils Grīnfelds. «Jelgavas Vēstnesis» devās uz «Brakšķiem», lai pārliecinātos, kā darbojas vairāk nekā miljons latu vērtā ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu izveidotā atkritumu šķirošanas stacija.
«Brakšķu» šķirošanas stacijā nonāk visi sadzīves atkritumi, kas nešķiroti izmesti konteineros Jelgavā un Ozolnieku novadā. Darbadienās šķirošanai tiek atvestas līdz 100 tonnām dienā, brīvdienās – mazliet mazāk: līdz 80 tonnām dienā. «Jau sākotnēji bijām aplēsuši, ka vismaz puse no sadzīves atkritumiem, kas nonāk poligonā «Brakšķi», ir tādi, kurus būtu iespējams pārstrādāt un izmantot otrreiz. Tieši ar šādu mērķi – samazināt poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu – arī tika īstenots projekts par šķirošanas stacijas izveidi. Pašlaik stacijā no pārējiem atkritumiem mehāniski tiek atdalīti reģenerējamie jeb otrreiz izmantojamie un kompostējamie atkritumi. Vispirms no šķirošanas stacijā ievestajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem atdala lielgabarīta un būvniecības atkritumus, bet atlikušie atkritumi tehnoloģiskajās iekārtās mehāniski tiek sadalīti četrās plūsmās: bioloģiski noārdāmie, vieglie degošie, melnie un krāsainie metāli, kā arī apglabājamie, kas tiek nogādāti poligonā «Brakšķi»,» stāsta A.Grīnfelds, gan akcentējot, ka iedzīvotāji par šo šķirošanas procesu papildus nemaksā, jo izmaiņas tarifā netika veiktas. Taču ieekonomēt var uz poligonā apglabātajiem atkritumiem – par tonnu apglabājamo atkritumu jāmaksā 20,69 lati plus PVN, un, ja iepriekš gada laikā tika apglabātas gandrīz 30 000 tonnas atkritumu, tad tagad šis apjoms gada griezumā būtiski saruks. Pusgada laikā no ievestajām vairāk nekā 10 000 tonnām nešķiroto atkritumu apglabātas vien nepilnas 1500 tonnas, un tas ir būtisks ieguvums vides saudzēšanā.
A.Grīnfelds neslēpj, ka, šķirošanas stacijai uzsākot darbu, atklājušās vairākas tehnoloģiskas nepilnības, kas šķirošanas procesā liedz iegūt «tīru» materiālu, līdz ar to daļu vienreiz jau mehānisko šķirošanas procesu «izgājušu» atkritumu iekārtās nākas «palaist» atkārtoti un papildus mehāniskajai šķirošanai piesaistīt arī cilvēku roku darbu.
Jāuzsver, ka jaunajā šķirošanas stacijā atkritumi tiek tikai sašķiroti, nevis pārstrādāti, līdz ar to «Jelgavas komunālie pakalpojumi» meklē iespējas sašķirotos atkritumus realizēt tirgū. A.Grīnfelds norāda, ka ilgtermiņa līgums noslēgts vien ar cementa ražotni «Cemex», tāpat līgums ir par riepu realizāciju, savukārt pārējais šķirošanas procesā iegūtais materiāls, tostarp metāls, tiek pārdots tirgū par iespējami izdevīgāku cenu. «Mums jau tas sortiments nav tik plašs, tāpēc ar sašķiroto atkritumu realizāciju problēmu nav – cenu svārstības nav tik ievērojamas, līdz ar to uzkrājumus, gaidot labāku materiāla cenu, neveidojam,» tā viņš.
Visi šķirošanas stacijā izbērtie sadzīves atkritumi vispirms īpašā iekārtā tiek sasmalcināti un tad mehāniski šķiroti sīkāk pa frakcijām.
Pirmā šķirošanas fāze ir šķirošana pēc izmēra, ko nodrošina siets ar 6 x 6 centimetrus lielām «acīm». Tādējādi tiek iegūta smalkā frakcija jeb bioloģiski noārdāmie atkritumi, ko sākotnēji bija plānots izmantot tikai komposta gatavošanai. Taču līdztekus mizām, lapām un citiem kompostējamiem materiāliem bioloģiski noārdāmo atkritumu frakcijā nonāk ap 10 procentiem citu atkritumu, līdz ar to vismaz pašlaik tīru kompostu šajā šķirošanas procesā iegūt lielos apjomos nav iespējams. «Taču šai frakcijai esam raduši citu pielietojumu, proti, tā tiks nogādāta bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu uzkrāšanas šūnā biogāzes ražošanai un pēc šī procesa beigām vēlreiz atkārtoti pāršķirota. Savukārt ar saražoto biogāzi mūsu angāram tiek nodrošināts tik ļoti nepieciešamais siltums sašķiroto atkritumu žāvēšanai, jo, lai iegūto materiālu realizētu tālāk, tam jāatbilst noteiktām kvalitātes prasībām,» stāsta Alvils Grīnfelds.
Tāda izskatās masa, kas no atkritumiem kļuvusi par kurināmo. «Šis materiāls rūpnīcā «Cemex» Brocēnos kā kurināmais tiek izmantots cementa ražošanai. Ja runājam par apjomu, tad būtībā tie ir apmēram 10 procenti no visa šķirošanas stacijā ievestā un sašķirotā sadzīves atkritumu daudzuma,» tā Alvils Grīnfelds. Viņš skaidro – lai šo masu varētu pārdot, tai jābūt ne tikai atbilstoši sasmalcinātai, bet arī sausai. Žāvēšana tiek nodrošināta ar siltumu, kas iegūts turpat «Brakšķos» no atkritumu radītās biogāzes.
Šķirošanas procesā atkritumi vairākkārt «iziet cauri» magnētiem, kas pievelk metālu, turklāt papildus ar gaisa pūsmu atkritumi tiek sadalīti vieglajā un smagajā frakcijā, tādējādi nodrošinot, ka arī tie vieglie metāliskie atkritumi, ko magnēts nesavāc, piemēram, folijas izstrādājumi, tiek sagatavoti pārstrādei. Savukārt tā sauktā smagā frakcija ir atkritumi, kas tiek vesti uz poligonu apglabāšanai. Gadās, ka apglabāšanai paredzēto masu, lai tiešām maksimāli izskaustu otrreiz pārstrādājamo materiālu klātbūtni, vēlreiz «izlaiž cauri» visam šķirošanas ciklam. Šādu nepieciešamību kontrolē šķirošanas stacijas darbinieki. Pēdējais etaps mehanizētajā šķirošanas procesā ir vēl viens smalcinātājs, kurā 100 naži pēc tam, kad jau viss šķirošanas cikls iziets un atkritumi sašķiroti pa frakcijām, sasmalcina atlikušos – vieglos degošos – atkritumus. «Izejot cauri» šai iekārtai, atkritumi tiek sasmalcināti līdz piecus centimetrus mazos gabaliņos, un iegūtā masa kļūst par kurināmo materiālu cementa ražošanai.
Pašlaik, lai tiktu galā ar ievērojamo atkritumu apjomu, stacijā nodarbināti astoņi šķirotāji, un stacijas vadītājs Aleksejs Jankovskis norāda, ka lielākoties tie ir ilgstošie bezdarbnieki, kuri pēc pirmās algas «pazūd». Acīmredzot viņi nolemj, ka saņemt pabalstu ir vieglāk un izdevīgāk, nekā naudu nopelnīt pašam. «Ilgākais, cik viens cilvēks nostrādājis par atkritumu šķirotāju, ir trīs mēneši,» tā A.Jankovskis. Šķirotājiem tiek maksāta minimālā alga, taču uzrunātie cilvēki, kas šobrīd tur nodarbināti, spriež, ka atalgojums ir adekvāts padarītajam. «Šeit strādājam kopš 17. septembra, un darbs kaulus nelauž. Tie atkritumi jau vienreiz ir sašķiroti, tāpēc nav grūti to metālu atšķirot no plēves, plastmasas un lupatām, kas ap to aplipušas,» saka Natālija Poļečonoka un Inga Veigule, atklājot, ka, šķirojot atkritumus, atrastas kā labas brilles, tā maks ar santīmu iekšā, bet kolēģei pat palaimējies atrast latu. Taujāti, vai pēc pirmās algas negrasās šo darbu pamest, visi šķirotāji apgalvo, ka ne. «Kamēr mums vien atļaus te strādāt, tikmēr strādāsim,» apņēmīgi ir viņi.
Līdztekus šķirošanas stacijas pastāvīgajiem darbiniekiem tur strādā arī šķirotāji, kuru galvenais uzdevums ir iegūt tīru metāla frakciju, jo iekārtās iebūvētais elektromagnēts, kas automātiski no citiem atkritumiem atšķiro metālu, līdzi «paķer» arī citus atkritumus, kas aplipuši apkārt metālam, piemēram, plēvi, lupatas. Šķirošanas stacijas «Brakšķi» vadītājs Aleksejs Jankovskis norāda, ka pēc mehanizētās šķirošanas metāla un citu atkritumu proporcija ir 1:3, tas ir, no trijiem kubikmetriem daļēji atšķirotu atkritumu iegūst vienu kubikmetru metāla, kas pēc tam tiek nodots pārstrādei. Mēnesī stacijā tiek iegūtas apmēram 14 tonnas metāla.
1.4 °C,
2.6 m/s,
90.1 % 
1.4 °C,
2.6 m/s,
90.1 %