Šodien pie pirms četriem gadiem renovētās daudzdzīvokļu ēkas Helmaņa ielā trīs atklāta goda plāksne jeb kvalitātes zīmogs, kas apliecina, ka ēkas renovācijā izmantoti energoefektīvi vācu būvmateriāli un tehnoloģijas. Tādējādi šī ir viena no kopumā četrām ēkām Latvijā, kas ieguvusi Vācu būvtehnoloģiju labās prakses titulu, un pirmā pasaulē ārpus Vācijas, kurā īstenoti vācu augstās kvalitātes standarti.
Sintija Čepanone
Lai stiprinātu vācu tehnoloģiju un būvmateriālu atpazīstamību, kā arī akcentētu to augsto kvalitāti, Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kamera sadarbībā ar Vācijas Federālo Ekonomikas un tehnoloģiju ministriju īsteno projektu «Energoefektīva ēku būvniecība un rekonstrukcija. Vācu kvalitāte Latvijā. Labas prakses projekti». Tā laikā nodrošināta iespēja detalizēti iepazīties ar četriem Vācu būvtehnoloģiju labās prakses titula ieguvējiem – tiem projektiem Latvijā, kuros izmantoti energoefektīvi vācu būvmateriāli un tehnoloģijas.
«Vācija kopš 2007. gada atbalsta projektus, kas saistīti ar energoefektivitātes paaugstināšanu, un Latvija šajā projektā iesaistījusies jau no pirmsākumiem. Ēka Helmaņa ielā 3 ārpus Vācijas ir pirmā pasaulē, kurā vācu kvalitāte, izmantojot energoefektīvus vācu būvmateriālus un tehnoloģijas, izmantota dzīvojamās ēkas atjaunošanā. Šī ēka uzskatāmi apliecina augstas kvalitātes priekšrocības,» norāda Vācijas Ekonomikas un tehnoloģiju ministrijas Efektivitātes un racionālas enerģijas izmantošanas nodaļas pārstāvis Reinhards Gīze. Paveikto Jelgavā, Helmaņa ielas 3 renovāciju nosaucot par labāko vācu prakses projektu Latvijā, uzteic arī Mārena Diāle-Šelšmidta, Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Baltijas valstīs izpilddirektore.
«Jau četrus gadus Helmaņa ielas 3 iedzīvotāji dzīvo pēc vācu standartiem siltinātā mājā, un tas ir mūsu veiksmīgās sadarbības rezultāts. To apliecina gan jau valsts mērogā gūtā atzinība – saņemtais pirmais Energoefektīvākās dzīvojamās ēkas tituls 2010. gadā –, gan arī šodien atklātā plāksne, kas apliecina ēkas renovācijas augsto kvalitāti,» gandarīts par paveikto ir SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis, akcentējot, ka ieguvēji ir ne tikai iedzīvotāji, kuri var izjust būtisku siltuma ekonomiju, bet neapšaubāmi arī JNĪP kā pārvaldnieks. «Tieši sadarbība ar vācu speciālistiem mums iemācīja, ka, lai iegūtu maksimālu ekonomiju, nepieciešama pilna mājas renovācija, visus darbus veicot kompleksi. Un šo pieredzi JNĪP apsaimniekotajās mājās izmantojam, māju siltināšanu īstenojot arī ar ES atbalstu,» tā viņš.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, uzteicot Jelgavā paveikto sadarbībā ar Vāciju, norāda uz milzīgo izglītojošo darbu. «Kopā ar namu pārvaldnieku JNĪP veikta iedzīvotāju izglītošana, palīdzot viņiem saprast, ko nozīmē enerģijas taupīšana, no vācu kolēģiem mācījās arī mūsu projektētāji, būvnieki, apgūstot vācu praksi materiālu un tehnoloģijas izvēlē un pielietojumā, lai sasniegtu maksimāli augstu rezultātu. Mācījāmies mēs visi, tieši tādēļ arī turpmāk meklēsim jaunus sadarbības veidus ar Vācijas ekspertiem,» tā A.Rāviņš.
Jāpiebilst, ka līdztekus atjaunotajai daudzdzīvokļu ēkai K.Helmaņa ielā 3 Vācu būvtehnoloģiju labās prakses titulu Latvijā ieguva arī biroju ēka ar tirdzniecības funkciju «Rīgas Industriālais parks» Rīgā, biroju ēka «Upmalas Biroji», Rīgā, kā arī Ventspils poliklīnikas ēka Ventspilī.
Šodien Rīgā notiek arī simpozijs «Vācu būvtehnoloģijas: energoefektīvai ēku būvniecībai un rekonstrukcijai», bet dienas noslēgumā īpašs paldies, pasniedzot Atzinības rakstu, īpaši tiks godināti visu četru vācu būvtehnoloģiju labās prakses projektu īstenotāji un attīstītāji, tostarp JNĪP valdes loceklis J.Vidžis.
Jāpiebilst, ka 22. oktobrī, plašākai ekspertu un nozares profesionāļu auditorijai demonstrējot vācu tehnoloģiskos risinājumus ēku energoefektivitātes paaugstināšanā, veidojot profesionālu dialogu ražotāju un mājokļu ekspertu starpā, līdzīgs pasākums notiks Viļņā, Lietuvā.
Foto: Ivars Veiliņš
2.5 °C,
2.7 m/s,
86.8 % 
2.5 °C,
2.7 m/s,
86.8 %