18.2 °C, 4.7 m/s, 90.6 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraPar ko Joņevs saka paldies «Jelgavas Vēstnesim»?
Par ko Joņevs saka paldies «Jelgavas Vēstnesim»?
31/08/2013

Viena no pēdējā laika populārākajām un pirktākajām latviešu oriģinālliteratūras grāmatām ir jelgavnieka Jāņa Joņeva debijas romāns «Jelgava 94». Zināms jau, ka šādu nosaukumu autoram ieteica literārais redaktors arī jelgavnieks Kārlis Vērdiņš. Bet par ko rakstnieks saka paldies «Jelgavas Vēstnesim»?

Janvārī laikrakstā «Jelgavas Vēstnesis» bija publicēta saruna ar
J.Joņevu – «Komponistus māca, gleznotājus māca, rakstniekus
nemāca». Tolaik grāmata vēl bija drukāšanas stadijā, bet ar autora
atļauju pirms sarunas bija iespēja iepazīties ar tās manuskriptu.
Viena no sajūtām, kas nepameta, to izlasot – ka grāmatā attēloti
basketbolisti brāļi Kambalas. Arī J.Joņevs atzīst, ka katram
grāmatas varonim dzīvē ir prototips, bet dažiem – pat vairāki. Šo
jautājumu uzdevu rakstniekam arī sarunā, bet viņš noliedza, ka
romānā attēloto basketbolistu prototipi būtu brāļi Kaspars un
Kristaps Kambalas.

Rakstā «Komponistus māca, gleznotājus māca, rakstniekus nemāca»
teikts: «Visvairāk manu (autores) uzmanību piesaistīja Kristaps –
basketbolists, kuram ir brālis, kurš arī traks uz sportu. Prātā
pārcilāju zināmākos brāļus basketbolistus un beigās palieku pie
brāļiem Kambalām, galu galā arī grāmatas izskaņā ir mājiens uz to.
Bet J.Joņevs saka: «Tie ir citi brāļi basketbolisti – brāļus
Kambalas es nepazinu. Patiesībā manu draugu basketbolistu sauca
citādāk, bet vārds Kristaps man likās tam laba alternatīva.»»
Acīmredzot šī saruna un šis jautājums rakstnieku tik ļoti
ietekmēja, ka viņš grāmatā varoņa vārdu tomēr nomainīja – romānā
Kristaps ir kļuvis par Kārli. Uz jautājumu, kāpēc tomēr nomainīts
personāža vārds, J.Joņevs atbild: «Lai nerastos nejaušas
asociācijas ar brāļiem Kambalām, kuri tur nav domāti.» Viņš
piebilst, ka nav arī gribējis ar šādu asociāciju palīdzību kultivēt
mītus un izmantot tos mārketinga nolūkos. «Nedomāju, ka asociācijas
ar Kambalām manam darbam varētu nākt par labu, kaut vai no
mārketinga viedokļa, jo tur ir domāti pavisam citi brāļi. Par
Kambalām es neko nezinu. Neesmu arī dzirdējis, ka viņi būtu bijuši
metālā,» skaidro J.Joņevs.

Rakstnieks atzīst: ja nebūtu toreiz šī jautājuma, tad droši vien
viss būtu palicis, kā bija manuskriptā. «Labi, ka sanāca šādi,
paldies,» piebilst J.Joņevs.

Foto: Ivars Veiliņš