Piektā daļa jeb 20% «DNB Latvijas barometra» aptaujāto iedzīvotāju vidēji reizi gadā dodas ceļojumā uz ārzemēm. Ja nebūtu nekādu finansiālu ierobežojumu,iedzīvotāji labprātāk izvēlētos dotos ceļojumos uz Itāliju, Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Franciju, atklāj pētījuma rezultāti.
Divas un vairāk reizes gadā atpūsties ārpus Latvijas dodas 12% iedzīvotāju, savukārt 38% respondentu norādījuši, ka ceļojumos aiz mūsu valsts robežām dodas retāk nekā reizi trīs gados vai pat neceļo vispār. Turklāt 8% aptaujāto pēdējoreiz ceļojumā ārpus Latvijas bijuši vairāk nekā pirms 20 gadiem.
Tiesa gan, pētījuma rezultāti arī liecina, ka visbiežāk iedzīvotāji tomēr izvēlas nevis doties uz ārvalstīm, bet gan ceļot pa Latviju – tostarp 50% aptaujāto dod priekšroku mierīgai atpūtai, piemēram, gozējoties pludmalē, 23% apmeklē vietējos vēstures, kultūras, arhitektūras un dabas pieminekļus, bet 14% nodarbojas ar aktīvo atpūtu, dodoties slēpot, pārgājienos, izbraukumos ar laivām u.c.
Salīdzinot pētījuma rezultātus ar 2010.gadā līdzīgā «DNB Latvijas barometra» aptaujā iegūtiem datiem, jāsecina, ka, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei, vietējo atpūtas braucienu intensitāte un arī ārvalstu pludmales kūrortu un citu līdzīgu atpūtas vietu apmeklējumu skaits ir palielinājies, savukārt sarucis ceļojumu skaits, apciemojot ārvalstīs dzīvojošos radiniekus vai draugus.
«Kopumā izvērtējot statistikas datus par vietējiem ceļojumiem pagājušajā gadā, jāatzīst, ka pozitīvās izaugsmes tendencei Latvijā vajadzētu kļūt arvien spēcīgākai, jo Eiropas valstīs ar bagātām tūrisma tradīcijām cilvēki visbiežāk izvēlas apceļot savu valsti un tādējādi dod lielāku pienesumu tās ekonomikai, palīdzot attīstīties vietējiem pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot to darbību ārpus aktīvās sezonas u.tml. Tomēr atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvijas iedzīvotāji arī vietējiem ceļojumiem nevar atļauties tērēt daudz līdzekļu, un tie tiek ekonomēti uz tūrisma pakalpojumu sniedzēju rēķina,» norāda Tūrisma attīstības valsts aģentūras produktu attīstības vecākā eksperte Inese Šīrava.
To, ka tūrisma braucieniem iedzīvotāji joprojām nevar atvēlēt ievērojamas naudas summas, apliecina arī fakts, ka vidējā vienam atpūtas braucienam tērētā summa ir nepilni 105 lati nedēļā uz vienu cilvēku. Tostarp tikai 2% norādījuši, ka nedēļu ilgam ceļojumam vienam cilvēkam var atļauties tērēt vairāk nekā 500 latu, 25% tūrisma vajadzībām ir gatavi veltīt 200-500 latu nedēļā, tikpat daudz respondentu norādījuši summu starp 50 un 200 latiem, bet 39% aptaujāto norāda, ka nevar atļauties tērēt naudu ceļošanai.
Vaicāti, kā plāno finanses atpūtas ceļojumiem, vairākums aptaujāto norādījuši, ka naudu sakrāj (63%). Tikai neliela daļa respondentu naudu ceļošanai aizņemas no radiem, draugiem vai paziņām (8%) vai šim nolūkam ņem kredītu (4%). Tikmēr gandrīz piektdaļa aptaujāto norāda, ka nav braukuši tādos ceļojumos, lai būtu nepieciešams īpaši krāt vai aizņemties (24%).
Raksturojot, kā organizē savus atpūtas braucienus, aptaujātie visbiežāk norādījuši, ka tos plāno un organizē paši (45%). Tiesa, salīdzinoši liela daļa aptaujāto arī atzinuši, ka par viņu ceļojumu organizēšanu rūpējas draugi vai ģimenes locekļi (36%). To, ka ceļojuma organizēšanā izmanto tūrisma operatoru pakalpojumus, norādījuši 22% aptaujāto.
Visbeidzot, vaicāti, kurp vēlētos doties, ja nebūtu nekādu finansiālu un praktisku ierobežojumu, visbiežāk «DNB Latvijas barometra» respondenti atzīmējuši Itāliju (Romu, Sanremo, Venēciju, 7%), ASV (Havaju salas, Ņujorku, Losandželosu, Maiami un citas, 7%) un Franciju (7%). Tikai nedaudz retāk minēta Krievija (Sanktpēterburga, Maskava, Baikāla ezers un citi, 5%) un Spānija (Kanāriju salas, Barselona, Ibiza un citi, 5%). Jāpiebilst, ka salīdzinoši bieži aptaujātie arī norādījuši, ka vēlas doties braucienā uz kādu vietu tepat Latvijā, piemēram, Jūrmalu, Ventspili, Aglonu, Rīgu un citas.
Jāpiebilst, ka «DNB Latvijas barometrs» ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
LETA
16.5 °C,
2.9 m/s,
49.9 % 
16.5 °C,
2.9 m/s,
49.9 %