Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā visu vasaru skatāma ekspresizstāde «Kur tu augi, daiļa meita», kurā eksponēta daļa no muzeja krājumā glabātajiem Zemgales novada tautastērpiem, tostarp Jelgavas un arī Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzīvesbiedres Justīnes Čakstes tautastērps. Šis ir mūsu muzejnieku veltījums Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.
Ritma Gaidamoviča
Dziesmu un deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā, kas vienlaicīgi ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa.
«Koru kopā dziedāšanas tradīcija Latvijā izveidojās 19. gadsimta 60. gados līdz ar pirmo latviešu biedrību veidošanos. Pirmās dziesmu dienas norisinājās 1864. gadā Dikļos, 1866. gadā Rūjienā, 1868. gadā Kroņvircavā, 1870. gadā Dobelē un 1871. gadā Trikātā. Šīs dziesmu dienas bija vietējas nozīmes pasākumi, bet latviešu nacionālās atmodas laikā radošās inteliģences aprindās jau virmoja ideja par Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem,» teikts muzeja mājas lapā.
Šogad aprit 140 gadi kopš, iespējams, izcilākās latviešu kultūras tradīcijas iedibināšanas – Dziesmu un deju svētkiem, kas pirmo reizi norisinājās 1873. gadā Rīgā. To nosaukums tolaik bija I Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki. Līdz pat 1948. gadam tie bija Dziesmu svētki un tikai tad pirmo reizi sāka piedalīties arī deju kolektīvi. «Dziesmu un deju svētki kļuva par nacionālo simbolu un tautas pašapziņas izpausmi laikā, kad Latvijā bija svešas varas, un laikā, kad Latvija bija un ir neatkarīga valsts,» stāsta muzeja speciāliste un izstādes autore Laila Galeniece.
Dziesmu un deju svētku norises vieta vienmēr ir bijusi Rīga, bet ir viens izņēmums – IV Vispārējie latviešu dziesmu un mūzikas svētki, kurus 1895. gadā organizēja Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks, vēlākais pirmais Latvijas valsts prezidents Jānis Čakste, norisinājās Jelgavā. Jāpiebilst, ka šajā izstādē apskatāms arī plakāts, kas vēsta par šo notikumu, ko muzejs iegādājās Sanktpēterburgā.
Pavisam šajā izstādē interesentiem apskatāmi 11 tautastērpi, tostarp Jelgavas un prezidenta J.Čakstes dzīvesbiedres J.Čakstes tautastērps, ko dzimtas piederīgie uzdāvināja muzejam 2000. gadā.
Šīgada Dziesmu svētku tēmas «Gaisma līgo Latvijā» pamatā ir tautas garīgās vērtības un folklora, to uzdevums ir uzturēt latviešu tautas pašapziņu.
«Ekspresizstāde «Kur tu augi, daiļa meita» ir Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja speciālistu veltījums Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku 140 gadu atcerei, kurā eksponēta daļa no muzeja krājumā glabātajiem Zemgales novada tautastērpiem. Kopumā muzeja krājumā dāsni ir pārstāvēti brunči (21), jostas (24), ņieburi (15), krekli (20) un citi tautastērpa piederumi, taču pavisam slikti mums ir ar vīriešu tautastērpiem un deju apaviem gan sievām, gan puišiem,» tā L.Galeniece.
Izstādes māksliniece – Mārīte Leimane.
Foto: Ivars Veiliņš