20.3 °C, 2.9 m/s, 55.6 %

Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsSportsTrīs jelgavnieces augstpapēžu kurpju vietā izvēlas boksa cimdus
Trīs jelgavnieces augstpapēžu kurpju vietā izvēlas boksa cimdus
28/06/2013

Sieviešu bokss ir olimpiskais sporta veids, bet Latvijā tas ir maz izplatīts. Jelgavā pašlaik ar boksu nodarbojas trīs meitenes, bet tikai viena no viņām to uztver kā sporta veidu un ir gatava startēt arī sacensībās.

Ilze Knusle-Jankevica

Sieviešu bokss ir olimpiskais sporta veids, bet Latvijā
tas ir maz izplatīts. Jelgavā pašlaik ar boksu nodarbojas trīs
meitenes, bet tikai viena no viņām to uztver kā sporta veidu un ir
gatava startēt arī sacensībās.

Apmēram divus gadus ar boksu pie Aleksandra Knoha trenējas Dace
Kovaļevska. Viņa pati saka, ka ar boksu nodarbojas tāpēc, lai
uzturētu sevi fiziskā formā, jo pamatā nodarbojas ar vieglatlētiku
– skrien garās distances. «Draugs mani uzaicināja, un nolēmu
intereses pēc pamēģināt,» tā viņa. Dace spriež, ka bokss palīdz
viņai uztrenēt maratonā nepieciešamo izturību, jo tā nav tikai cīņa
un sišana – ir virkne citu vingrinājumu, kas trenē tieši izturību:
skriešana, atspiešanās no zemes, lēkšana ar lecamauklu un citi.

 

Grūti atrast pretinieku

Pēc divu gadu treniņiem Dace beidzot ir gatava savai pirmajai
īstajai cīņai. «Vienkārši gribu pamēģināt, kā tas ir,» viņa saka.
Tomēr ir problēma – partneri atrast ir ļoti grūti. A.Knohs norāda,
ka Latvijā un Baltijā sieviešu bokss nav sevišķi populārs, tāpēc
grūti piemeklēt atbilstošas svara kategorijas partneri. «Jā, atradu
meiteni, kas ir desmit kilogramus smagāka. Jo smagāks sportists, jo
spēcīgāks sitiens un pretiniekam bīstamāks. Pirmajai cīņai tādu
pretinieci Dacei negribu,» stāsta treneris.

Ar līdzīgu problēmu saskāries arī treneris Sergejs Soldatjonoks,
pie kura trenējas Signija Vasiļjeva. «Signijai ir bijusi viena
cīņa, kurā viņa sevi parādīja normāli. Viņa ir gatava un grib iet
ringā, bet ir problēma: nav pretinieču,» tā viņš, piebilstot, ka
septembrī, kad atsāksies sezona, viņš sāks meklēt viņai
pretinieces.

 

«Es neesmu agresīva»

Signija un arī pārējās meitenes atzīst, ka nemitīgi nākas
saskarties ar stereotipu, ka bokseri ir agresīvi un iesaistās
kautiņos. «Kad sāku trenēties boksā, klasesbiedri sāka no manis tā
kā baidīties. Bet ar laiku jau saprata, ka nevienam virsū nemetīšos
un nekaušos,» tā Signija, kura rudenī mācīsies Jelgavas Tehnoloģiju
vidusskolas 9. klasē.

To pašu stāsta Dace, kurai gan boksa iemaņas palīdz arī darbā,
tomēr viņa neesot no tām, kas ātri iesaistās kautiņā.

Oksana Semjonova boksā (pie A.Knoha) trenējas apmēram četrus
mēnešus un tikai nupat sākusi trenēties pārī, apgūstot sitienu
tehniku. «Man nav problēmu iesist cilvēkam, ja uzskatu, ka viņš ir
izdarījis ko nepareizu, sliktu. Vienmēr esmu kāvusies ar zēniem,
bet, kad man pārī vajadzēja izdarīt sitienu, es to nevarēju. Tas
bija grūti – iesist cilvēkam, kurš man neko nav nodarījis, un man
bija sevi jānoskaņo,» stāsta Oksana.

 

Iespēja tikt uz olimpiādi

Treneri uzsver, ka sieviešu bokss ir olimpiskais sporta veids,
un, lai gan sportistes ir spēcīgas, konkurence nav liela, tāpēc tā
ir reāla iespēja Latvijai tikt uz olimpiskajām spēlēm. 2012. gada
Londonas olimpiskās spēles bija pirmās, kurās piedalījās arī
sievietes boksā, viņas startēja tikai trīs svara kategorijās. Tomēr
no Jelgavas trīs bokserēm visnopietnākie mērķi ir visjaunākajai
sportistei – Signijai. Viena cīņa viņai jau aiz muguras, un viņa ir
gatava turpinājumam. «Pretiniece ar boksu nodarbojās piecus gadus
ilgāk nekā es, un bija jau mazliet bailīgi iziet ringā. Bet mans
uzdevums nebija uzvarēt, bet gan nostāvēt visus trīs raundus, un to
es izdarīju,» tā S.Vasiļjeva, piebilstot, ka pēc cīņas traumu nav
bijis, vien nedaudz sāpējušas ribas. Jāpiebilst, viens raunds ilgst
trīs minūtes.

D.Kovaļevska ar boksu vairāk nodarbojas sevis uzturēšanai formā,
bet O.Semjonova nākotnē gribētu saistīties ar reslingu. «Tas ir
māksliniecisks cīņas veids, un ar to var nopelnīt,» spriež
viņa.

 

Lielākā problēma – psiholoģija

Treneri norāda, ka fiziski šīs trīs meitenes ir labi attīstītas
un spēcīgas, un treniņi netiek speciāli pakārtoti meitenēm – tie
notiek kopā ar zēniem, un arī vingrinājumi visiem ir vienādi. «Viss
sākas ar psiholoģiju, kas meitenēm un puišiem ir atšķirīga,» tā
A.Knohs. Viņš min, ka meitenēm ir jāpārvar barjera un jāvar sist,
bet tas ir grūti, jo sabiedrībā ir ieskaņojies stereotips, ka bokss
nav meiteņu sporta veids. «Tas ir jāsaprot, ka bokss nav balets un
te ir jāsit,» piebilst S.Soldatjonoks.

 

Foto: Ivars Veiliņš, no personīgā arhīva