Pilsētā

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, kas tradicionāli saistās ar došanos pļavā pēc jāņuzālēm, Dabas aizsardzības pārvalde aicina neplūkt aizsargājamos augus. Arī Jelgavā Pašvaldības policija stingrāk uzraudzīs tirgotājus, lai pārliecinātos, ka krāšņajos pušķos netiek tirgoti arī aizsargājamie augi. Pērn Jelgavā policija šādus gadījumus konstatējusi nav.

Ligita Lapiņa

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, kas
tradicionāli saistās ar došanos pļavā pēc jāņuzālēm, Dabas
aizsardzības pārvalde aicina neplūkt aizsargājamos augus. Arī
Jelgavā Pašvaldības policija stingrāk uzraudzīs tirgotājus, lai
pārliecinātos, ka krāšņajos pušķos netiek tirgoti arī aizsargājamie
augi. Pērn Jelgavā policija šādus gadījumus konstatējusi
nav.

Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko
attiecību nodaļas vadītāja Rita Jakovļeva skaidro, ka Latvijas
aizsargājamie augi ir dažāda veida savvaļas orhidejas –
dzegužpirkstītes, dzegužpuķes, dzegužkurpītes un naktsvijoles.
Tāpat aizsargājami ir pļavas un meža silpurene, staipekņi, lakši
jeb mežloki, meža vizbulis, bezdelīgactiņa, Sibīrijas skalbe,
jumstiņu gladiola un Eiropas saulpurene.

Kā informē Jelgavas Pašvaldības policijas
sabiedrisko attiecību speciāliste Aiva Saulīte, policija ik gadus
veic reidus pilsētā izvietotajās tirdzniecības vietās, lai
konstatētu, vai netiek pārdoti aizsargājamie augi. Fakta
konstatēšanas gadījumā lietas materiāli tiek nosūtīti izskatīšanai
Valsts Vides dienestam, informē A.Saulīte, piebilstot, ka pērn
policija pārkāpumus saistībā ar aizsargājamajiem augiem Jelgavā nav
konstatējusi.

Savukārt sugu un biotopu aizsardzības prasību
pārkāpšanas gadījumā sodi ir visai bargi – policija var uzlikt
naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz piecsimt latiem,
konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un
to daļas, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz tūkstoš
latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu
īpatņus un to daļas.

Speciālisti ziedu pušķiem un vainagiem aicina
izmantot bieži sastopamus, bet ne mazāk krāšņus pļavas augus,
piemēram, pīpenes, madaras, rudzupuķes, āboliņu, smilgas,
gandrenes, suņuburkšķus, kas nav aizsargājami. Tāpat plūkt var
asinszāli un birztalu nārbuli, vībotnes, magones, raspodiņu un,
protams, papardes. Jāņuzāles nevajag plēst ar visām saknēm vai
noplūkt vienīgo augu pļavā.

Jāpiebilst, ka visi aizsargājamie augi ir
uzskaitīti Ministru kabineta noteikumos Nr.396, bet atsvaidzināt
atmiņā reto un aizsargājamo augu izskatu var ŠEIT

Foto: www.daba.gov.lv