Cik ilgi un kur varēs mainīt latus pret eiro, kāds būs valūtas mainīšanas kurss, ko darīt, ja uzņēmumam ir divi konti – viens latos, otrs eiro? Šie un daudzi citi jautājumi tika apspriesti, uzņēmējiem un iedzīvotājiem 12. jūnijā tiekoties seminārā par eiro ieviešanas jautājumiem. Uzņēmēji secina, ka pāriešana uz eiro būs izdevīga tiem, kas jau tagad strādā starptautiski, bet vietējiem uzņēmējiem pāreja uz eiro radīs galvenokārt izdevumus un neskaidrības.
Ligita Lapiņa
«Mani eiro ieviešana it nemaz neuztrauc. Domāju, ka no pārejas uz eiro man kā uzņēmējam būs tikai ieguvumi – jau tagad liela daļa izejmateriālu tiek iepirkta Eiropas Savienības valstīs, un vienota valūta ļaus mazināt konvertācijas izmaksas,» uzskata ceļa zīmju ražotāja SIA «Signum» valdes priekšsēdētājs Vitālijs Upenieks, piebilstot, ka viņam pagaidām vēl neskaidri ir vien daži sīkumi grāmatvedības jomā. «Drīzāk sarežģītākais man šķiet tas laiks, kad spēkā būs abas valūtas – lati un eiro. Būtu uzreiz eiro, un miers, bet tagad vēl sanāks krāmēties ar abām valūtām,» vērtē uzņēmējs.
Aptuvenos aprēķinus, cik lielas izmaksas pāreja uz eiro varētu prasīt viņa vadītājam uzņēmumam, jau veicis «Coffee Grand» valdes priekšsēdētājs Sergejs Stoļarovs. «Visā Latvijā mums ir ap 100 kafijas automātu, un katra automāta kalibrēšana, lai tas atpazītu jaunas monētas, izmaksā nepilnus 40 latus. Turklāt, strādājot diviem darbiniekiem, nevaru vienas dienas laikā nokalibrēt tos visus. Tas nozīmē, ka man katrs kafijas automāts ir jāved uz Rīgu, uz servisa sniegšanas uzņēmumu, kur šo kalibrēšanu veic. Visiem automātiem vienlaicīgi to izdarīt nav iespējams,» skaidro uzņēmējs. Viņš arī piebilst, ka pagaidām nav skaidrs, kā nodrošināt eiro ieviešanas nosacījumu divas nedēļas iedzīvotājiem piedāvāt norēķināties abās valūtās. «Lai atpazītu dažādās valstīs ražotas eiro monētas, jau tāpat jāuzstāda sarežģītāka monētu atpazīšanas sistēma, nekā tā ir pašlaik, taču atpazīt divu valūtu monētas – tas nav iespējams. Pagaidām man nav skaidras atbildes, kā rīkoties,» tā S.Stoļarovs.
Skeptiski noskaņots ir arī Jelgavas tirgus direktors Valdis Labanovskis – viņaprāt, eiro ieviešana notiek steigā un neapdomīgi. «Visvairāk mani pārsteidz valdošo cilvēku pārliecība par savu nekļūdību, apejot vai vispār nepieskaroties tiem milzīgajiem riskiem, kas sliktākā scenārija gadījumā var skart valsti un uzņēmējus,» tā V.Labanovskis, paskaidrojot, ka tas saistīts ar stabilizācijas mehānisma maksājumiem Eiropas Savienībai. «Viens ir tie 40 miljoni eiro gadā, kas būs jāiemaksā, bet mani vairāk satrauc nosacījums, ka ārkārtas nepieciešamības gadījumā no valsts budžeta nedēļas laikā var noteikt iemaksāt divus miljardus eiro. Salīdzinājumam – «Parex» bankas glābšanai valsts iztērēja apmēram vienu miljardu latu. Es pat negribu domāt, kāda krīze tad varētu iestāties,» vērtē V.Labanovskis.
Viņš arī norāda, ka ir atbildīgs par apmēram 300 mazajiem tirgotājiem, tāpēc uzņēmēju satrauc arī kontroles un pārbaudes, kas radīs liekus satraukumus un problēmas tirgotājiem. «Uz 20 cenu zīmēm būs norādīta cena gan eiro, gan latos, bet uz vienas tas būs aizmirsies. Nu, uzreiz taču klāt būs kontrole un 150 latu sods tirgotājam! Un te nav runas par apzinātu krāpšanos, bet gan cilvēcīgu neuzmanību,» pārliecināts ir V.Labanovskis. Viņš prognozē, ka daudz cilvēku tādējādi varētu arī pamest nozari.
Lai saņemtu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem un piedalītos diskusijā par eiro ieviešanu Latvijā, Jelgavas un tuvējo novadu uzņēmēji, grāmatveži un citi interesenti tikās informatīvā seminārā par eiro ieviešanas jautājumiem. Būtiskākie jautājumi, kas satrauc iedzīvotājus un uzņēmējus saistībā ar pāreju uz eiro, ir cenu izmaiņas, kredītsaistību jautājumi, valūtas konvertācija, grāmatvedības uzskaite, praktiski jautājumi par kontu pārvaldīšanu, kases aparātu pielāgošanu un citi.
Jāatgādina, ka no 2014. gada 1. janvāra Latvijā plānots pāriet no lata uz eiro. Divas nedēļas iedzīvotāji varēs norēķināties abās valūtās – gan latos, gan eiro –, savukārt mainīt latus uz eiro bez komisijas maksas ar noteiktu kursu – 0,702804 – visās komercbankās varēs pusgadu, bet neierobežotu laiku – Latvijas Bankā.
Foto: treideri.lv