Šovakar Jelgavā gandrīz tika pacelts jumts Zemgales Olimpiskajam centram (ZOC). 2000 skatītāju ietilpīgajā hallē sanāca aptuveni par 500 skatītājiem vairāk, lai noskatītos Latvijas volejbola izlases izšķirošo cīņu pret Turciju par iekļūšanu Eiropas čempionāta finālturnīrā. Pirmo darbiņu latvieši paveica, uzvarot piecos setos, bet zelta setā diemžēl veiksmīgāki bija turki (15:10), garantējot ceļazīmi uz Poliju. Paši volejbolisti galvas nenokar, jo iespējas vēl būs, bet treneris domā par sava darba pamešanu.
Krišs Upenieks
Pirmo spēli Turcijā Latvijas izlase zaudēja trīs setos bez īpašām iespējām, kas gan neko nenozīmēja. Uz Eiropas čempionāta finālturnīru Polīja brauks komanda, kas uzvarējusi divās spēlēs, respektīvi, šodien Jelgavā latviešiem derēja jebkāda uzvaras, kas novestu pie «saldā ēdiena» jeb zelta seta. Atmosfēra bija fantastiska jau stundu pirms spēles, cilvēki pildīja zāli milzīgā tempā, Raimonds Bergmanis uzkurināja visus uz aktīvu atbalstu un sasprindzinājums bija milzīgs. Lieki piebilst, ka tribīnes bija pārpildītas – Zemgales Olimpiskajā centrā viens no ievērojamākajiem notikumiem līdz šim, ja ne pats iespaidīgākais.
Pēc ne visai labā starta (1:3) mūsējie guva četrus punktus pēc kārtas, liekot turku trenerim ņemt pārtraukumu (5:3). Gundara Celitāna eiss mājiniekiem deva jau patīkamu 9:6. Pretinieku kļūdas, lielisks bloks un R. Bergmanim sāka pazust balss – 13:7. Latvijas valstsvienība spēlēja ar milzīgu enerģiju, emocijām un otrajā tehniskajā pārtraukumā devās pie 16:10. Neliels kritums bija, kad zaudējām trīs punktus pēc kārtas, no 19:11 uz tablo esot 19:14. Stabila seta izskaņa un pirmais sets mūsu – 25:19.
Otrā seta sākums rezultāts attīstījās punkts punktā, taču tad divas neprecizitātes un jāņem pusminūtes pārtraukums (4:6). Šis sets negāja no rokas…Vairākas nelielas kļūdiņas, laba turku spēle un viesiem visu laiku trīs četru punktu pārsvars. Izskaņā pēc emocionālā Anša Medeņa bloka pievilkām līdz 17:19, ļaujot cerēt uz saspringtām beigām. Diemžēl Turcijas izlase pāris epizodēs nospēlēja ļoti augstasinīgi, neļaujot mūsējiem nopietni apdraudēt pretinieku uzvaru setā – 21:25.
Nākamā spēles nogriežņa sākumā turki pa laukumu lidoja, ieguvuši pārliecību spēlējot ļoti labi un tehniskajā pārtraukumā dodoties pie 8:4, kamēr mūsējie mazliet apjukušas un satrauktas sejas izteiksmes. Brīdi vēlāk situācija kļuva vēl bēdīgāka – 6:12. Jumts ZOCam nocelts tika brīdī, kad komanda no rezultāta 14:19 guva piecus punktus pēc kārtas, panākot 19:19. Galotne bija īsta nervu pārbaude, jo ar 25 punktiem uzvarai nepietika – veiksme bija ar Turcijas valstsvienību. Ar tīkla palīdzību mūsu laukuma pusē iekrita eiss – 27:29.
Mūsu treneris jau trešajā setā veica vairākas maiņas, ka pakāpeniski deva arī rezultātu. Ceturtajā setā aizgājām priekšā ar 5:3. Kopā ar milzīgo skatītāju atbalstu latviešiem atgriezās parliecības par saviem spēkiem, par ko liecināja katra piespēlē, katrs uzbrukums. Turki attiecīgi sāka nervozēt, nonākot iedzinējos ar 8:13. Mūsu vīri vairs apgriezienus nenometa, pārliecinoši nodrošinot spēles piekto setu un iespēju pacīnīties ar «saldo ēdienu» – 25:16. Piektajā setā mūsējie ļāva pretiniekiem no 14:11 pievilkt līdz minimumam (14:13), tomēr turks ieservēja tīklā un skatītāji, kājās stāvot, apsveica komandu ar paveiktu pirmo darbiņu. Uzvara piecos setos garantēja zelta setu līdz 15 punktiem.
Izšķirošā seta ievaddaļa nebija tā labākā, jo bija dažas neveiksmīgas epizodes un rezultātā 4:7. Cīnījās vīri līdz pat pēdējam punktam, tomēr šoreiz labāki bija Turcijas volejbolisti, uzvarot setā ar 15:10. Šī bija lieliska iespēja pirmo reizi kopš 1995. gada iekļūt Eiropas čempionāta finālturnīrā, bet šoreiz mazliet pietrūka.
«Esmu beigts. Galva jau griezās. Zelta setā viņi paņēma divas tādas bumbas…Mazliet pietrūka – spēli uzvarējām, bet zelta setā zaudējām. Ir ļoti grūti uzvarēt divus setus līdz 15 punktiem pēc kārtas. Vajadzēja spēli uzvarēt četros setos. Visi spēki tika atdoti. Ir gandarījums par savu, par komandas sniegumu. Mēs vēl esam jauni, gandrīz visi ir brieduma gados, tāpēc jau nākamgad cīnīsimies par nākamo finālturnīru. Visi vēl varam spēlēt piecus sešus gadus. Ir vajadzīgas vairāk šādas spēles – šoreiz bijām tuvu, nākamreiz būs vēl labāk. Galvas augšā. Esam jauni un spēcīgi,» tā pēc spēles emocionālākais spēlētājs Ansis Medenis. Galvenais treneris Raimonds Vilde bija pavisam sašļucis, izsakoties, ka, visticamāk, pametīs savu darbu izlasē. Šovs ir laba lieta, bet ir vajadzīgas uzvaras, par ko treneris grib uzņemties atbildību un atvainojas skatītājiem.
Foto: Ivars Veiliņš
15.3 °C,
2.3 m/s,
66.9 % 
15.3 °C,
2.3 m/s,
66.9 %