18.2 °C, 1.6 m/s, 90.9 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaJelgavā bezmaksas izglītības nodrošināšanai atvēl 20 latus uz skolēnu
Jelgavā bezmaksas izglītības nodrošināšanai atvēl 20 latus uz skolēnu
22/05/2013

Rekordists līdzekļu atvēlēšanā bezmaksas izglītības nodrošināšanai Latvijā ir Ozolnieku novads, kas gadā šiem mērķiem atvēl 100 latus uz vienu skolēnu, kamēr par bagātu uzskatītā Rīga šiem mērķiem velta vien 2,21 latu. Jelgavā bezmaksas izglītības nodrošināšanai paredzēts finansējums 20 latu apmērā uz vienu skolēnu, liecina Tiesībsarga biroja apkopotie dati par Latvijas pašvaldību finansējumu bezmaksas izglītības nodrošināšanai 2013.gadā, ziņo LETA.

www.jelgavasvestnesis.lv

Rekordists līdzekļu atvēlēšanā
bezmaksas izglītības nodrošināšanai Latvijā ir Ozolnieku novads,
kas gadā šiem mērķiem atvēl 100 latus uz vienu skolēnu, kamēr par
bagātu uzskatītā Rīga šiem mērķiem velta vien 2,21 latu. Jelgavā
bezmaksas izglītības nodrošināšanai paredzēts finansējums 20 latu
apmērā uz vienu skolēnu, liecina Tiesībsarga biroja apkopotie dati
par Latvijas pašvaldību finansējumu bezmaksas izglītības
nodrošināšanai 2013.gadā, ziņo LETA.

Ozolniekiem seko Nīcas novada pašvaldība, kur
finansējums uz vienu bērnu ir 61,06 lati, un Pārgaujas novads ar 55
latiem. Finansējumu robežās no 40 līdz 50 latiem uz vienu skolēnu
ir atvēlēts četrās pašvaldībās – Jaunpils, Ciblas, Olaines un
Jelgavas novados.

Līdzekļi robežās no 30 līdz 40 latiem
bezmaksas izglītības nodrošināšanai paredzēti astoņās pašvaldībās,
bet visvairāk – 35 – ir to pašvaldību, kuras uz vienu bērnu gadā
šim nolūkam ir atvēlējušas no 10 līdz 20 latiem. Nedaudz mazāk – 22
– pašvaldības šiem mērķiem tērē 20 līdz 30 latus, 16 pašvaldības
tērē līdz 10 latiem, tostarp Neretas novads piešķīris 3,17 latus,
Baldones novads – 4 latus, Cēsu novads – 5 latus, Limbažu novads –
5,60 latus, bet Krustpils novads – 6,04 latus.

No republikas pilsētām Rēzeknē finansējums uz
vienu bērnu ir 3,50 lati, Valmierā – 7,60 lati, Jēkabpilī – 10
lati, Liepājā – 13,22 lati, Jelgavā – 20 lati, bet Jūrmalā – 30
lati.

Tiesībsarga birojs bija aicinājis visas
pašvaldības sniegt informāciju par izglītībai piešķirto
finansējumu, taču ne visas šim aicinājumam ir atsaukušās.

Jāpiebilst, ka šogad valsts piešķirtais
finansējums mācību literatūras iegādei uz vienu izglītojamo ir 6,26
lati, bet nākamgad no valsts paredzēts piešķirt 7 latus.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā panākta
vienošanās, ka vecākiem bērnu personiskai lietošanai iegādājamos
mācību līdzekļus noteiks ar skolas pašpārvaldes lēmumu. Komisija uz
otro lasījumu grozījumos Izglītības likumā izskatījusi arī
priekšlikumus, kas nosaka, par ko maksā valsts, pašvaldība un
vecāki.

Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi valsts un
pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kā
arī noteikusi, ka vecākiem par saviem līdzekļiem bērni ir
jānodrošina tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem un
piederumiem jeb personiskās lietošanas priekšmetiem. Tādējādi tiks
sniegta skaidra atbilde uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi
mācību līdzekļi nepieciešami valsts izglītības standartu apguvei un
kurus no tiem nodrošina valsts, kurus – pašvaldība.

Iecerēts, ka mācību līdzekļu finansēšanas modelī valsts atbild
par optimālo nodrošinājumu izglītības standarta apguvei, finansējot
mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildu literatūru un
digitālos un elektroniskos mācību līdzekļus.

Savukārt pašvaldība nodrošina tos mācību līdzekļus, kas
nepieciešami lietošanai izglītības iestādei, nodrošinot modernu
mūsdienu mācību vidi, piemēram, uzskates līdzekļus, didaktiskās
spēles, digitālos un elektroniskos izdevumus un resursus, izdales
materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu un
mācību materiālus.

Vecāku pārziņā paliek individuālo mācību līdzekļu un piederumu
jeb personiskās lietošanas priekšmetu nodrošināšana, tādējādi līdz
minimumam ir samazināta vecāku iesaiste mācību procesā skolēnam
nepieciešamo mācību līdzekļu iegādē.