20.2 °C, 3.8 m/s, 76.3 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraGodinot latviskumu, «Diždancis» izdejo 35 gadu jubilejas koncertu
Godinot latviskumu, «Diždancis» izdejo 35 gadu jubilejas koncertu
18/05/2013

Izdejojot gan visu «Diždanča» vadītāju horeogrāfijas, parādot sev tuvākās dejas un neaizmirstot arī par nezūdošajām tautas deju klasiskajām vērtībām, Tautas deju ansamblis «Diždancis» šodien izdejoja savas 35 gadu jubilejas koncertu. Koncerts vienoja četras dejotāju paaudzes, bet skatītājus visvairāk pārsteidza dejotāju iejušanās neierastos – modernās dejas – ritmos.

Ligita Lapiņa

Izdejojot gan visu «Diždanča» vadītāju
horeogrāfijas, parādot sev tuvākās dejas un neaizmirstot arī par
nezūdošajām tautas deju klasiskajām vērtībām, Tautas deju ansamblis
«Diždancis» šodien izdejoja savas 35 gadu jubilejas koncertu.
Koncerts vienoja četras dejotāju paaudzes, bet skatītājus visvairāk
pārsteidza dejotāju iejušanās neierastos – modernās dejas –
ritmos.

«Deja tev ļauj būt mūžam jaunam, vari būt
nemitīgā kustībā kopā ar sev līdzīgi domājošiem un stiprināt arī
savu piederību tautai,» par dejas nozīmi savā un savu dejotāju
dzīvē teic kolektīva vadītāja Ieva Karele, atklājot, ka koncerta
galvenais motīvs – latviskās dzīvesziņas godināšana – izvēlēts, lai
uzsvērtu latviešu tautas vienotību un nepieciešamību to stiprināt.
Taču pēc krāšņā koncerta viņa arī atzīst – šī bijusi smaga un
pārslogota sezona gan pašai, gan dejotājiem. «Godīgi sakot, esmu
laimīga, ka viss ir beidzies. Šī sezona bija par traku – skate pēc
skates, Deju svētku repertuārs, gatavošanās jubilejas koncertam…
Šonedēļ vispār dejojām katru dienu. Tāpēc liels paldies maniem
dejotājiem par izturību un pacietību, viņi turējās braši,» rezumē
«Diždanča» vadītāja, piebilstot, ka nu dejotājiem dota nedēļa
atpūtas, bet tad ar jaunu sparu jāķeras klāt Deju svētku repertuāra
pieslīpēšanai. 

Kā ierasts, arī šoreiz «Diždancis» rādīja
savas raksturīgākās iezīmes uz skatuves – dejas soļa vieglumu,
draisku raksturu un labdabīgā humora mīlestību. Taču skatītājiem
bija arī pārsteigums – dejotāji koncerta otrajā daļā iejutās visai
neierastā tēlā, iemēģinot trīs «Diždanča» dejotājas Santas
Kancevičas modernās dejas horeogrāfijas. Paši dejotāji stāsta, ka,
kaut arī deju uzstādīšana veikusies lēni, šī bijusi vērtīga
pieredze viņu kā dejotāju attīstībā. «Tas bija kaut kas jauns un
neierasts. Un, kaut arī sirdij tuvāka mums ir latviešu tautas deja,
šī bija interesanta pieredze – varējām novērtēt, ko spējam arī citā
žanrā,» vērtē dejotājs Andis Zeidmanis.

Andis ir dejotājs, kurš pie I.Kareles dejo jau
20 gadu un vērtē, ka nemaz nevar aiziet no kolektīva, jo ir grūti
atvadīties no cilvēkiem, ar ko kopā ir augts – gan sadzīviski, gan
dejā. «Šī sezona ir ļoti grūta. Visus citus hobijus esam atlikuši
malā, lai veltītu laiku «Diždancim». Bet kāpēc es to daru? Jo šeit
ir forši! Tas ir kolektīvs, ar ko kopā esmu izaudzis jau no bērna
kājas un tam ir ļoti liela vērtība manā dzīvē,» tā Andis. 

Koncertā piedalījās ne tikai pašreizējie
«Diždanča» dejotāji, bet atskatu uz kolektīva laika ritējumu
atainoja dejotāju četras paaudzes. Savu dejotāju prasmes koncertam
atmiņā atsauca arī bijusī kolektīva vadītāja Anda Zeidmane.

«Diždanci» kā jauniešu deju kolektīvu 1975.
gadā Jelgavas rajona kultūras namā izveidoja Vilis Ozols, bet 1978.
gadā kolektīvam piešķīra deju ansambļa goda nosaukumu. Laikiem
mainoties, ir mainījušies arī mākslinieciskie vadītāji – kopumā pēc
V.Ozola tie ir bijuši trīs. Laikā no 1982. gada tas bija Uldis
Ozols, no 1991. gada – Anda Zeidmane, bet no 2003. gada kolektīvu
vada I.Karele. Kopš 2011. gada «Diždanča» pulku ir papildinājis arī
otrais sastāvs – «Mazais Diždancis». Kopumā pašlaik I.Kareles
vadībā dejo aptuveni 60 dejotāji.

Foto: Ivars Veiliņš