Svinot pavasara beigas un vasaras iestāšanos jeb latviskos Ūsiņus, pulks jelgavnieku kopīgi vienojās vairākos tradicionālos latviskos ritos, kas saistīti ar spēka modināšanu sevī. Tieši Ūsiņos senie latvieši krāsojuši olas un zīmīgi, ka tikai vienā – melnā – krāsā.
Ligita Lapiņa
Latviešu gadskārtā Ūsiņi iezīmē pavasara beigas un vasaras sākumu. Folklora rāda, ka Ūsiņš profānajā līmenī var būt zirgu, traktoru un auto aizbildnis, bet sakrālajā līmenī – zirgs ir tikai simbols. Ūsiņš ir dzīvības spara, nevis zirgu aizgādnis. Zirgs ir mītiskais vīrišķās, šaurākā skatījumā – seksuālās – dzīvības enerģijas nesējs.
Ūsiņa aicināšanā un iesvētīšanā, izmantojot milzu raga taures tika iesaistīti visi vīri. Tāpat auglības veicināšanai Ūsiņam tika ziedota melna ola, ko tradicionāli dara, zemē caurumu izsitot ar cirvja kātu. Savukārt tradicionālā olu ēdiena – pantāga – gatavošana – ievilkās līdz pat tumsai.
«Visus iepriekšējos gadus Ūsiņus svinējām tur, kur bija zirgu klātbūtne. Šogad apzināti to darīju savā sētā, uzsverot tieši šo – pārpasaulīgo, metafizisko un «nefolkloristisko» aspektu. Mācāmies svētkus svinēt, kur ir mūsu tauta un tajos apstākļos, kuros vadam savu ikdienu, tātad pilsētā un bez zirgiem. Mācamies to darīt tā, lai ikviens gūtu reliģisku dvēseles piepildījumu, bet kopējā zintēšana būtu pietiekami spēcīga, lai strādātu un labvēlīgi ietekmētu ikdienu katram rituāla dalībniekam,» tā dievturis.
Ūsiņi ir ļoti skarbas vīrišķās enerģijas vairošanas rits. Vēsturiski tie ir arī visasiņainākie no visiem tradīciju aprakstos minētajiem. Klasiskajā variantā Ūsiņu darbības pamatā veica vīri, taisot asins upurēšanu staļļos, rituālās vagas dzīšanu tīrumā – kailam arot sievišķo zemi – un pusnakts buršanos dzīvības enerģijas daudzināšanai. «Sievām un meitām atlika tikai konstatēt, kā viņu vīri un puiši pavasarī mainās un izstaro pavasara spēku un seksuālo enerģiju. Šajos laikos bieži vien pat pie pantāga gatavošanas pielaiž sievietes, un Ūsiņus pārvērš romantiski dziesmotā piknikā. Tas droši vien tādēļ, ka pēc ezotēristu mācībām nu pasaulē dominē sievišķā enerģija,» vērtē A.Žukovskis.
«Bet pagaidām nekas cits neatliek kā pieturēties pie tā, kas mums ir beidzamo gadu laikā iestrādājies. Tas vairāk atbilst viedoklim, ka katrā no mums ir gan sievišķā, gan vīrišķā enerģija un šajā rituālā mēs modinām dzīvības enerģiju sevī. Tas ir – Ūsiņa ērzeli sevī!» rezumē dievturis.
Foto: Einārs Nordmanis
19.5 °C,
3 m/s,
61.1 % 
19.5 °C,
3 m/s,
61.1 %