19.5 °C, 3 m/s, 61.1 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraSvinot Ūsiņus, jelgavnieki iesvēta vasaras sākšanos
Svinot Ūsiņus, jelgavnieki iesvēta vasaras sākšanos
11/05/2013

Svinot pavasara beigas un vasaras iestāšanos jeb latviskos Ūsiņus, pulks jelgavnieku kopīgi vienojās vairākos tradicionālos latviskos ritos, kas saistīti ar spēka modināšanu sevī. Tieši Ūsiņos senie latvieši krāsojuši olas un zīmīgi, ka tikai vienā – melnā – krāsā.  

Ligita Lapiņa

Svinot pavasara beigas un vasaras
iestāšanos jeb latviskos Ūsiņus, pulks jelgavnieku kopīgi vienojās
vairākos tradicionālos latviskos ritos, kas saistīti ar spēka
modināšanu sevī. Tieši Ūsiņos senie latvieši krāsojuši olas un
zīmīgi, ka tikai vienā – melnā –
krāsā.
           

Latviešu gadskārtā Ūsiņi iezīmē pavasara
beigas un vasaras sākumu. Folklora rāda, ka Ūsiņš profānajā līmenī
var būt zirgu, traktoru un auto aizbildnis, bet sakrālajā līmenī –
zirgs ir tikai simbols. Ūsiņš ir dzīvības spara, nevis zirgu
aizgādnis. Zirgs ir mītiskais vīrišķās, šaurākā skatījumā –
seksuālās – dzīvības enerģijas nesējs.

Ūsiņa aicināšanā un iesvētīšanā, izmantojot
milzu raga taures tika iesaistīti visi vīri. Tāpat auglības
veicināšanai Ūsiņam tika ziedota melna ola, ko tradicionāli dara,
zemē caurumu izsitot ar cirvja kātu. Savukārt tradicionālā olu
ēdiena – pantāga – gatavošana – ievilkās līdz pat tumsai.

«Visus iepriekšējos gadus Ūsiņus svinējām tur,
kur bija zirgu klātbūtne. Šogad apzināti to darīju savā sētā,
uzsverot tieši šo – pārpasaulīgo, metafizisko un «nefolkloristisko»
aspektu. Mācāmies svētkus svinēt, kur ir mūsu tauta un tajos
apstākļos, kuros vadam savu ikdienu, tātad pilsētā un bez zirgiem.
Mācamies to darīt tā, lai ikviens gūtu reliģisku dvēseles
piepildījumu, bet kopējā zintēšana būtu pietiekami spēcīga, lai
strādātu un labvēlīgi ietekmētu ikdienu katram rituāla
dalībniekam,» tā dievturis.

Ūsiņi ir ļoti skarbas vīrišķās enerģijas
vairošanas rits. Vēsturiski tie ir arī visasiņainākie no visiem
tradīciju aprakstos minētajiem. Klasiskajā variantā Ūsiņu darbības
pamatā veica vīri, taisot asins upurēšanu staļļos, rituālās vagas
dzīšanu tīrumā – kailam arot sievišķo zemi – un pusnakts buršanos
dzīvības enerģijas daudzināšanai. «Sievām un meitām atlika tikai
konstatēt, kā viņu vīri un puiši pavasarī mainās un izstaro
pavasara spēku un seksuālo enerģiju. Šajos laikos bieži vien pat
pie pantāga gatavošanas pielaiž sievietes, un Ūsiņus pārvērš
romantiski dziesmotā piknikā. Tas droši vien tādēļ, ka pēc
ezotēristu mācībām nu pasaulē dominē sievišķā enerģija,» vērtē
A.Žukovskis.

«Bet pagaidām nekas cits neatliek kā
pieturēties pie tā, kas mums ir beidzamo gadu laikā iestrādājies.
Tas vairāk atbilst viedoklim, ka katrā no mums ir gan sievišķā, gan
vīrišķā enerģija un šajā rituālā mēs modinām dzīvības enerģiju
sevī. Tas ir – Ūsiņa ērzeli sevī!» rezumē dievturis.

Foto: Einārs Nordmanis