20.2 °C, 6.1 m/s, 88.2 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaJaunieši: «Dzīvotspējīgs bizness – viss zaļais»
Jaunieši: «Dzīvotspējīgs bizness – viss zaļais»
18/04/2013

Ja tagad vajadzētu uzsākt savu biznesu, Jelgavas jaunieši ražotu sporta apģērbu un apavus, atvērtu garšvielu veikalu, izgatavotu koka korpusus datoriem un mobilajiem telefoniem, audzētu kārklus šķeldai, veidotu pasākumu organizēšanas firmu, izgatavotu čības ar gaismiņām, izmantotu bērzu sulas vai pat tirgotu ūdeni. Tās, protams, ir tikai idejas bez ekonomiskā pamatojuma un aprēķiniem, tomēr par to, kas tad būtu tas ejošākais šodien un varbūt arī pēc gadiem desmit pa reizei aizdomājas katrs.

Ilze Knusle-Jankevica

Ja tagad vajadzētu uzsākt savu biznesu, Jelgavas
jaunieši ražotu sporta apģērbu un apavus, atvērtu garšvielu
veikalu, izgatavotu koka korpusus datoriem un mobilajiem
telefoniem, audzētu kārklus šķeldai, veidotu pasākumu organizēšanas
firmu, izgatavotu čības ar gaismiņām, izmantotu bērzu sulas vai pat
tirgotu ūdeni. Tās, protams, ir tikai idejas bez ekonomiskā
pamatojuma un aprēķiniem, tomēr par to, kas tad būtu tas ejošākais
šodien un varbūt arī pēc gadiem desmit pa reizei aizdomājas
katrs.

Ceturtdien Jelgavas jaunieši un uzņēmīgie cilvēki tikās
konferencē «Uzrāviens», kas notika Zemgales reģiona Kompetenču
attīstības centrā (ZRKAC). Liela daļa konferences apmeklētāju
tiešām vismaz reizi ir aizdomājušies par to, vai pievērsties
uzņēmējdarbībai un kas varētu būt tā niša, kurā darboties.
Piemēram, Matīss Šiliņš uzskata, ka brīva niša mūsu pilsētā ir
sporta apģērbu un apavu ražošana un tirdzniecība, savukārt Raivis
Ašmanis uzskata, ka tagad modē ir dažādi koka dizaina izstrādājumi,
piemēram, koka korpusi portatīvajiem datoriem un mobilajiem
telefoniem. «Koks tagad ir modē! Tirgū parādās koka brilles, koka
pulksteņi, kāpēc gan lai tirgū nebūtu arī citi koka produkti?» tā
LLU Ekonomikas fakultātes students R.Ašmanis. Viņš uzskata, ka arī
ūdeni varētu tirgot, jo tas, kas šobrīd nopērkams veikalos,
garšojot gandrīz tāpat kā krāna ūdens. Atliktu tikai piestrādāt pie
pudeles dizaina. Līdzīgi uzskata arī LLU absolvente Ieva Neimane:
viņasprāt, jāizmanto resursi, kas mums ir, un tas neizbēgami noved
pie zaļās domāšanas un veselīgā dzīvesveida. «Vispār jau jauniešiem
ideju ir daudz un dažādas, bet virzīt uz uzņēmējdarbību vajadzētu
jau ģimenē. Vecāki nereti bērniem saka: mācies labi, lai atrastu
labu darbu. Viņi nesaka: mācies, lai varētu būt labs uzņēmējs,» tā
viņa.

Jauniešiem par savu pieredzi stāstīja vairāki uzņēmēji,
lielākoties tādi, kuru uzņēmumi ir samērā jauni. Viņi ieskicēja
problēmas, ar kādām nākas saskarties, un deva padomus. Piemēram,
bioloģiskās kosmētikas ražotāju «Kivvi Organic Cosmetics» vadītāja
Agate Jurkovska-Kanča uzsver, ka kosmētikas nozarē galvenais ir
mārketings, tāpēc uzņēmums nežēlo naudu dažādiem maksas
pakalpojumiem: bukletiem, mārketinga akcijām, iekļūšanai katalogos,
dalībai starptautiskās izstādēs, testa paraudziņu izgatavošanai,
starptautiski atzītai sertifikācijai. «Šobrīd esam sākuši kārtot
starptautisku sertifikātu Eco Cert. Tas ir dārgs maksas pakalpojums
un nav obligāts, turklāt nepieciešams tur papīrs papīra galā. Tomēr
mēs to izvēlējāmies darīt, jo uzskatām, ka šis sertifikāts
nostiprinās klientu uzticību mums,» tā A.Jurkovska-Kanča. Viņa
topošajiem uzņēmējiem ieteica iepazīt tirdzniecības praktisko pusi,
lai zinātu, kādas cenas piedāvāt veikaliem, lai būtu viņiem
interesents.

IT uzņēmuma «e-Tag» pārstāvis Rihards Gailums uzsver, ka
visgrūtākais ir atrast savu biznesa nišu, turklāt būtiski ir
saprast, kas tas būs par biznesu: sev un ģimenei, vietējā mēroga
vai globālajam tirgum. Viņš ir pārliecināts, ka tad, kad sāk darīt,
rodas jaunas iespējas, ko vajag izmantot.

Ekoloģiskās ēdināšanas uzņēmuma «Ecocatering» pārstāvis Edgars
Bardzevičš uzsver, ka vienam kaut ko izdarīt ir ļoti grūti, un,
iespējams, tieši tas nereti jaunos attur uzsākt savu biznesu. Viņi,
lai nokļūtu tur, kur ir tagad, paši apbraukājuši vietējos
zemniekus, lai personīgi vienotos par sadarbību – zemnieku
produkcijas iepirkšanu, no kuras tad tālāk gatavo ēdienus. «Nu jau
mūsu atdeve sāk nest augļus un cilvēki paši nāk pie mums un piedāvā
idejas, sadarbības iespējas. No biznesa viedokļa tas ir brīdis, kad
mēs varam diktēt spēles noteikumus, un arī tas ir svarīgi,» tā
M.Bardzevičš.

Padomus, uzsākot ražošanu, deva arī stikla konstrukciju
ražošanas uzņēmuma «Glass Style» vadītājs Dainis Bērziņš. Viņš
norāda, ka ne vienmēr visu vajag darīt pašam, īpaši, ja
nepieciešamas dārgas iekārtas, jo sākumposmā var atrast sadarbības
partnerus un ražošanu iepirkt kā ārpakalpojumu. Tāpat viņš ieteica
apzināt savus konkurentus un nodefinēt vispirms sev, bet pēc tam
jau arī saviem klientiem, kas ir tas tavs atšķirīgais, odziņa.

Konferenci organizē biedrības «JCI Latvia» Jelgavas nodaļa
sadarbībā ar Hipotēku banku un ZRKAC.

Kolāžā izmantoti attēli no uzņēmumu mājas lapām.