Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir bijusi novērojama sociālās situācijas uzlabošanās pilsētā – par piektdaļu samazinājies trūcīgo personu skaits, arī garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju skaits ir sarucis. Taču joprojām lielāko daļu – 60 procentus no pašvaldības izmaksāto sociālo pabalstu kopapjoma – veido likumā noteiktais dzīvokļa pabalsts un GMI.
www.jelgavasvestnesis.lv
Kopš 2008. gada, kad valstī sākās ekonomiskā krīze, trūcīgo ģimeņu skaits pilsētā trīskāršojās. Ja vēl 2008. gadā Sociālo lietu pārvaldes uzskaitē bija 835 trūcīgās ģimenes, tad 2011. gadā šis skaitlis bija pieaudzis līdz 2405 ģimenēm. 2012. gads ir pirmais, kad var runāt par samazinājumu. Trūcīgo ģimeņu skaits Jelgavā pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, sarucis gandrīz par piektdaļu un bija 1966. Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis norāda, ka šo tendenci nevar «norakstīt» uz aizbraucēju rēķina, jo lielākais aizbraucēju skaits bija tieši krīzes pirmajos gados. «Drīzāk tas saistīts ar bezdarba rādītāju samazināšanos un pašvaldības īstenoto sociālā atbalsta politiku,» uzsver domes priekšsēdētāja vietnieks.
Pašvaldībai visvairāk izmaksā pabalsti dzīvokļa īrei un komunālo maksājumu segšanai, kā arī GMI pabalsts – pērn šim mērķim izlietots 61 procents no visiem pašvaldības sociālajai palīdzībai plānotajiem līdzekļiem.
Kopš 2013. gada valdība ir pārtraukusi līdzfinansēt GMI un mājokļa pabalstu, taču pašvaldības izdevumi valsts noteikto obligāto pabalstu izmaksai nav būtiski palielinājušies, jo samazinājies personu loks, kas var pretendēt uz šo atbalsta veidu. Ja 2011. gadā GMI saņēma 2490 iedzīvotāji, tad 2012. gadā GMI pabalsta saņēmēju skaits pilsētā samazinājies līdz 1808 personām. «Taču joprojām tieši šie pabalsti veido lielāko daļu no sociālajai palīdzībai atvēlētajiem līdzekļiem, un pilsētas trūcīgākajiem iedzīvotājiem tiks izmaksāti vairāk nekā 800 tūkstoši latu,» skaidro A.Rublis.
Pilsētā līdztekus valsts noteiktajiem obligātajiem GMI un dzīvokļa pabalstiem tiek nodrošināti arī daudzi citi sociālā atbalsta pakalpojumi. «Ar likumu noteiktajos pabalstos pērn pašvaldība izmaksāja aptuveni 60 procentus no šim mērķim atvēlētajiem 1,32 miljoniem latu. Savukārt pārējie pabalsti ir pašvaldības brīvprātīga iniciatīva, sniedzot atbalstu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Par to, ka pašvaldības atbalsts ir vērā ņemams, liecina arī tas, ka virkne ģimeņu no apkārtējiem novadiem deklarējas pilsētā, lai varētu pretendēt uz papildu atbalstu,» teic domes priekšsēdētāja vietnieks.
Foto: Ivars Veiliņš