20.7 °C, 5 m/s, 37.3 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPolicija Siguldā, Jelgavā un Ogrē izvērtēs, iespējams, slikto izturēšanos pret kažokzvēriem audzētavās
Policija Siguldā, Jelgavā un Ogrē izvērtēs, iespējams, slikto izturēšanos pret kažokzvēriem audzētavās
17/03/2013

Valsts policijas (VP) iecirkņi Siguldā, Jelgavā un Ogrē izvērtēs biedrības «Dzīvnieku brīvība» iesniegumu par, iespējams, slikto izturēšanos pret kažokzvēriem Latvijas audzētavās.

Valsts policijas (VP) iecirkņi
Siguldā, Jelgavā un Ogrē izvērtēs biedrības «Dzīvnieku brīvība»
iesniegumu par, iespējams, slikto izturēšanos pret kažokzvēriem
Latvijas audzētavās.

Biedrība ar iesniegumu vērsās pie Valsts
policijas priekšnieka Inta Ķuža. Ņemot vērā, ka audzētavas atrodas
Siguldas, Jelgavas un Ogres iecirkņu apkalpojamās teritorijās,
iesniegums pārsūtīts izvērtēšanai šiem reģionālajiem iecirkņiem,
aģentūrai LETA pastāstīja VP preses pārstāve Lita Juberte.

Biedrība «Dzīvnieku brīvība» iesniedza Valsts
policijā lūgumu izvērtēt, vai ir konstatējama cietsirdīga
izturēšanās pret dzīvniekiem saistībā ar biedrības rīcībā
nonākušajiem videomateriāliem un fotoattēliem. Tajos redzami
2012.gada rudenī uzņemti kadri ar šokējošiem apstākļiem sešās
Latvijas kažokzvēru audzētavās – slimi dzīvnieki, miruši dzīvnieki
būros kopā ar dzīviem, sasalis dzeramais ūdens, antisanitāri
apstākļi, bojāti sprosti.

Veterinārārsts Normunds Fjodorovs TV3
raidījumam «Nekā personīga» atzinis, ka videomateriālos redzamo
kadru atstātais iespaids ir graujošs un ar labturību redzamajos
apstākļos nav nekāda sakara. Arī veterinārārste Liene Dindone
norādīja, ka «šiem dzīvniekiem nav laikus sniegta veterinārā
palīdzība. Ielaistas brūces, infekcijas, novājināti dzīvnieki –
šādā stāvoklī nenonāk vienas vai dažu dienu laikā. Mirušie
dzīvnieki pēc nāves iestāšanās acīmredzami sprostos atradušies
daudzas dienas. Dzīvnieku nenormālā uzvedība liecina par to, ka
viņi cieš no pastāvīga stresa. Redzamas skeleta deformācijas, kas,
iespējams, radušās kustību trūkuma dēļ».

Biedrības «Dzīvnieku brīvība» pārstāvji pauž
viedokli, ka lapsas, ūdeles un šinšillas, kas ir savvaļas dzīvnieku
sugas, nav iespējams audzēt humānā veidā, pat ievērojot pašreizējās
labturības prasības, tāpēc esot nopietni jāizvērtē, vai
zvēraudzētavu apstākļi atbilst attiecīgajiem Latvijas tiesību
aktiem, tostarp Dzīvnieku aizsardzības likumam.

«Dzīvnieku brīvība» aicina izvērtēt dzīvnieku
turēšanas apstākļus, iesaistot neatkarīgus speciālistus un
zinātniekus dzīvnieku fizioloģijas un etoloģijas jomās. Lai vērstu
sabiedrības uzmanību uz šo jautājumu, biedrība sākusi kampaņu
«Kažokādas otra puse», kuras laikā portālā «manabalss.lv» tiek
vākti paraksti par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā.

Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)
inspektoru februārī veiktajām ārpuskārtas pārbaudēm visās Latvijas
kažokzvēru audzētavās gan konstatēts, ka dzīvnieku labturības
prasības tiek ievērotas, kā arī fermās nav konstatēti slimi un
ievainoti kažokzvēri, kas varētu radīt aizdomas par laikus
nesniegtu veterināru palīdzību.

Vasarā, kad kažokzvēru audzētavās ir liels
dzīvnieku skaits un mazuļi tiek atšķirti no mātēm, PVD vēlreiz
pārbaudīs audzētavas. Šajā laikā, kad dzīvnieku blīvums audzētavās
palielinās, pastāv lielāks dzīvnieku savainošanās un saslimšanas
risks.

LETA