Izglītība

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas lēmumu LLU mācību un pētījumu saimniecība (MPS) «Vecauce» šogad uzsākusi Latvijas brūnās (LB) šķirnes govju genofonda ganāmpulka veidošanu ar mērķi saglabāt to tīrasinību turpmākiem šķirnes pētījumiem un nodrošināt govju šķirņu daudzveidību Latvijā, informē LLU pārstāve Ilvija Gaidukoviča.

www.jelgavasvestnesis.lv         

Saskaņā ar Zemkopības
ministrijas lēmumu LLU mācību un pētījumu saimniecība (MPS)
«Vecauce» šogad sākusi Latvijas brūnās (LB) šķirnes govju genofonda
ganāmpulka veidošanu ar mērķi saglabāt to tīrasinību turpmākiem
šķirnes pētījumiem un nodrošināt govju šķirņu daudzveidību Latvijā,
informē LLU pārstāve Ilvija Gaidukoviča.

Zemnieki priekšroku dod Holšteinas
šķirnei, kurai ir augstāka ražība, tāpēc LB govis ar labiem šķirnes
kritērijiem paliek aizvien mazāk. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 120
govis, kurām pasē ierakstīts – tīršķirnes Latvijas brūnā, ziņo
Gundega Skagale no «Latvijas Avīzes». Pēdējo divdesmit gadu laikā
visā valstī un arī «Vecaucē» ganāmpulki tiek uzlaboti, izmantojot
dažādu sarkano govju šķirņu vaisliniekus, taču tīršķirnes LB govju
ar asinību, kas atbilst ģenētiskajiem resursiem (LB asinība 60
procenti un vairāk), saimniecībā nav, savā pētījumā atklāj Lāsma
Cielava ar darba vadītāju Dainu Jonkus.

Šī iemesla dēļ, veidojot speciālus
ganāmpulkus, MPS «Vecaucē» tiek uzsākti pasākumi LB šķirnes govju
genofonda saglabāšanai. Genofonda ganāmpulkā plānots audzēt 50 LB
šķirnes govis. Ir apzinātas saimniecības, kurās govju tīrasinība
sasniedz vismaz 80 procentus, no kurām šobrīd iegādātas vairāk kā
20 teles un pirmās vai otrās laktācijas govis. «No asociācijas
piemeklētājām govīm, kuras atbilst augstajiem kritērijiem, sarakstā
vēl palikušas tikai tās, par kuru iegādi šaubāmies to vecuma dēļ.
Plānojam noteikto ganāmpulka lielumu sasniegt, no nopirktajām govīm
iegūstot telītes, jo tīršķirnes LB buļļu sēklas materiāls Latvijā
ir pieejams,» stāsta viena no MPS «Vecauce» vadošajām speciālistēm
Indra Eihvalde.

«LB govju genofonda ganāmpulks ir
izmitināts saimniecības vecajā kūtī atsevišķi no pārējiem
liellopiem. Novietnē izmanto tradicionālo piesietās turēšanas
metodi. Arī ganības tiks nodrošinātas atsevišķi tikai šīm govīm,
izmantojot iepriekšējā gadā kūtij blakus atjaunotās ganības.
Primārais mērķis nav iegūt pēc iespējas augstāku izslaukumu, bet
gan saglabāt ģenētisko dažādību. Lai zinātniekiem būtu vieglāk
veikt šķirnes īpašību pētījumus, LB šķirnes govīm veiks atsevišķu
uzskaites sistēmu, un arī piena baseins tām būs savs,» informē
saimniecības «Vecauce» vadītāja Iveta Grudovska.

Saimniecības «Vecauce» vadītajai piekrīt
I.Eihvalde, piebilstot, ka saimniecībā iegādātās tīršķirnes LB
govis ir maza auguma, kas ir tipiski šai šķirnei. Tām esot
jānodrošina atsevišķa turēšana no Holšteinas šķirnes govīm, jo
pretējā gadījumā hierarhisku attiecību dēļ dzīvnieku vidū LB var
rasties veselības problēmas. No pētnieciskā viedokļa būšot
interesanti skatīties un vērot šīs šķirnes ganāmpulku un tā
īpatnības.

Kā vietējā govju šķirne LB apstiprināta
1922. gadā. Veicot ģenētisko analīzi, zinātnieki secinājuši, ka tā
ir samērā tuva radiniece Latvijas zilajai govij, bet vistuvākā
radniecība tai ir ar Lietuvas sarkano govi. Tās ir vidēja auguma,
to dzīvmasa vidēji ir 530 kilogrami līdz 580 kilogrami. Apmatojuma
pamatkrāsa ir brūna. Šķirnei raksturīga vidēja produktivitāte –
5602 kilogrami piena laktācijā, salīdzinoši augsts olbaltuma un
tauku saturs pienā – attiecīgi 3,33 procenti un 4,46 procenti.
Tieši šī šķirne ir izturīgāka un piemērotāka vietējiem dabas un
klimatiskajiem apstākļiem nekā augstražīgās, jo tās retāk slimo ar
kāju un nagu slimībām.

Foto: no LLU arhīva