Kultūra

Izstādes «Četras svarīgākās latviešu trimdas politiskās akcijas ārzemēs padomju okupācijas laikā» atklāšana notiks 12.martā pulksten 11 Jelgavas pils Aulas foajē, piedaloties trimdas latviešiem Valteram Nollendorfam un Atim Lejiņam.

www.jelgavasvestnesis.lv

Izstādes «Četras svarīgākās latviešu
trimdas politiskās akcijas ārzemēs padomju okupācijas laikā»
atklāšana notiks 12.martā pulksten 11 Jelgavas pils Aulas foajē,
piedaloties trimdas latviešiem Valteram Nollendorfam un Atim
Lejiņam.

Izstādē atspoguļots latviešu trimdas
nozīmīgumus Latvijas neatkarības atgūšanā. Apmeklētāji varēs
iepazīties ar šo notikumu dokumentiem, fotoattēliem, Brīvības un
miera kuģa maršrutu, trimdinieku pašdarinātiem plakātiem un
skrejlapiņām, kā arī to atspoguļojumu pasaules presē, informē LLU
pārstāve Dace Freiberga.

Otrā pasaules kara beigās no Latvijas bēgļu
gaitās devās ap 150 000 iedzīvotāju. Ap 120 000 pēc kara atradās
Rietumu sabiedroto kontrolētajās teritorijās, galvenokārt Vācijā,
ieskaitot ap 20 000 latviešu leģionāru. Četrdesmito gadu beigās un
piecdesmito gadu sākumā ap 100 000 cilvēku tika sagādāta iespēja
atstāt bēgļu nometnes un karā izpostīto Vāciju, atrodot jaunas
dzīves un darba iespējas citās valstīs – ASV, Austrālijā, Kanādā,
Lielbritānijā, Zviedrijā, Francijā un citviet.

Iekārtojoties jaunās mītnes zemēs, trimdinieki
veidoja savas organizācijas, kuras ne tikai gādāja par sabiedrisko
un kultūras dzīvi, bet arī izvērsa aktīvu politisku darbību ar
mērķi panākt Latvijas un citu Baltijas valstu neatkarības
atjaunošanu.

Izstāde veltīta četrām nozīmīgākajām trimdas
politiskajām akcijām trimdas latviešu mītnes zemju publiskajā
telpā:

  –  Pirmais
Vispasaules latviešu jaunatnes kongress Berlīnē 1968.gadā;
  –  Politiskās akcijas pret Austrālijas
valdības 1974.gada lēmumu atzīt Baltijas valstu iekļaušanu
PSRS;
  –  Latviešu trimdas akcijas Eiropas
drošības un sadarbības apspriedes kontekstā;
  –  Baltijas brīvības un miera kuģis
1985.gadā.

Visus materiālus apkopoja Latvijas Zinātņu
akadēmija sadarbībā ar tās Konsultatīvo padomi trimdas jautājumos.
Izstādes tapšanā aktīvi piedalījušies: Tālavs Jundzis, Olģerts
Pavlovskis, Eduards Bruno Deksnis, Uldis Grava, Kārlis Kangeris,
Guntis Bērziņš, Valters Nollendorfs. Izstādes tapšanā palīdzējuši:
Māris Graudiņš, Ģirts Zēgners, Valdis Pavlovskis, Valda Liepiņa,
Uģis Bērziņš, Vilma Teness, Mudīte Krasts, Jānis Pāvuls, Vilis
Krādziņš, Kristīne Beķere.

Ekspozīcijā izmantoti arī materiāli no
Austrālijas nacionālā arhīva, Jaunzēlandes nacionālā arhīva un
Latvijas Nacionālā arhīva, izstādes māksliniece-noformētāja – Ieva
Lapiņa.

Izstāde Jelgavas pils Aulas foajē būs
apskatāma no 12. līdz 24.martam.