19.2 °C, 2 m/s, 45.5 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāAizliegs smēķēt uz balkoniem, lodžijām un tuvāk par desmit metriem no daudzdzīvokļu māju ieejām
Aizliegs smēķēt uz balkoniem, lodžijām un tuvāk par desmit metriem no daudzdzīvokļu māju ieejām
17/12/2012

Ministru kabineta komiteja šodien tālākai apstiprināšanai valdībā virzīja grozījumus likumā, kas paredz aizliegt smēķēt ne tikai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās un gaiteņos, bet arī uz balkoniem, lodžijām un tuvāk par desmit metriem no daudzdzīvokļu māju ieejām, ārējām kāpnēm vai lieveņiem.

Ministru kabineta komiteja šodien tālākai
apstiprināšanai valdībā virzīja grozījumus likumā, kas paredz
aizliegt smēķēt ne tikai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās
un gaiteņos, bet arī uz balkoniem, lodžijām un tuvāk par desmit
metriem no daudzdzīvokļu māju ieejām, ārējām kāpnēm vai
lieveņiem.

Veselības ministre Ingrīda Circene pauda izbrīnu, ka
likumprojektam, kura mērķis ir sabiedrības veselība, ir tik liela
pretestība. «Šiem noteikumiem pamatā ir audzinošs mērķis,» sacīja
veselības ministre, bilstot, ka cilvēkiem vismaz būs dota iespēja
sūdzēties par smēķēšanu uz balkona, piemēram, situācijās, ja
diendusā uz balkona gulēt būs nolikts zīdainis.

Iebildumus pret šādu kārtību pauž Tieslietu ministrija un
Iekšlietu ministrija. Tieslietu ministrija norāda, ka šādā veidā
tiek ierobežotas cilvēka tiesības uz privāto dzīvi, tādēļ jaunajam
regulējumam nepieciešams detalizētāks un izvērstāks pamatojums.
Iekšlietu ministrija savukārt norāda, ka aizlieguma īstenošanai ir
jābūt reālai, jo ir apšaubāmi paredzēt normu, jau iepriekš
apzinoties, ka tā reāli nestrādās.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādīja, ka Valsts
policijai jauno kārtību nebūs iespējams nodrošināt.

Premjers Valdis Dombrovskis uzdeva VM ar IeM līdz jautājuma
skatīšanai valdības sēdē saskaņot «administrēšanas aspektus».
Premjers bilda, ka pārkāpējus būtu iespējams fotografēt un tad
noformēt rēķinus. Tāpat iedzīvotājiem «par apkvēpināšanu» būtu
vismaz iespēja sūdzēties.

Likumā paredzētas arī tiesības pašvaldībai izdot noteikumus,
kuros noteikt papildus smēķēšanas aizliegumus vai ierobežojumus,
lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu iedzīvotājus no pakļaušanas
tabakas dūmu ietekmei, piemēram, pašvaldības savos saistošajos
noteikumos varētu paredzēt aizliegumu smēķēt publiskos pasākumos,
parkos, skvēros un uz atsevišķām ielām, kā arī peldvietās un pie
vēstures un kultūras pieminekļiem.

Veselības ministrija (VM) norāda, ka likumprojektam būs pozitīva
ietekme uz sabiedrības veselības stāvokli, jo iedzīvotāji netiks
pakļauti dažādām tabakas industrijas netiešas reklāmas un patēriņu
veicinošām aktivitātēm, kā arī pašvaldību domes, rūpējoties par
savu iedzīvotāju veselību, varēs noteikt papildus smēķēšanas
ierobežojumus.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumi liecina, ka ik
gadu pasaulē no pasīvās smēķēšanas izraisītām saslimšanām mirst 600
000 cilvēku, no kuriem trešā daļa ir bērni. Tabaka ir viens no
vadošajiem veselības riska faktoriem, kas atbildīga par 5,1 miljonu
nāves gadījumu pasaulē, – 9% no visiem nāves gadījumiem. Tāpat dati
liecina, ka arī viena no astoņām nāvēm pēc 30 gadu vecuma ir
saistīta ar personas smēķēšanu.

Pētījumu aģentūras TNS oktobrī veiktajā pētījumā secināts, ka
vairāk nekā puse jeb 55% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
atbalstītu ieceri aizliegt smēķēšanu arī uz daudzdzīvokļu ēku
balkoniem.

Kā ziņots, Ozolnieku novada dome jau pagājušā gada oktobrī
pieņēma grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos, paredzot
aizliegumu smēķēt daudzdzīvokļu māju balkonos, lodžijās un pa
atvērtu logu un tuvāk par 10 metriem no daudzdzīvokļu ēkas. Tomēr
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sniedza
negatīvu atzinumu par šiem noteikumiem, norādot, ka likums
nepilnvaro pašvaldību papildus noteikt paredzētos smēķēšanas
aizliegumus, kādi jau ir likumā.

Pēc šī negatīvā atzinuma Smēķēšanas ierobežošanas valsts
komisijā notika diskusija par vēlmi aizliegt smēķēšanu uz
daudzdzīvokļu namu balkoniem, un komisija atzina, ka tā ir
valstiska mēroga problēma, tāpēc ir nepieciešami risinājumi
valstiskā līmenī.

LETA