11.8 °C, 0.8 m/s, 70.4 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPētījums: Kopējā nodokļu likme Latvijā samazinājusies un ir zemāka par Eiropas vidējo
Pētījums: Kopējā nodokļu likme Latvijā samazinājusies un ir zemāka par Eiropas vidējo
21/11/2012

Kopējā nodokļu likme Latvijā samazinājusies no pagājušā gada 37,9% uz 36,6% un joprojām ir zemāka par Eiropas un globālo vidējo nodokļu likmi, liecina «PricewaterhouseCoopers» (PwC), Pasaules Bankas un Starptautiskās Finanšu korporācijas (IFC) pētījums «Paying Taxes 2013».

Kopējā nodokļu likme Latvijā samazinājusies no pagājušā
gada 37,9% uz 36,6% un joprojām ir zemāka par Eiropas un globālo
vidējo nodokļu likmi, liecina «PricewaterhouseCoopers» (PwC),
Pasaules Bankas un Starptautiskās Finanšu korporācijas (IFC)
pētījums «Paying Taxes 2013».

Eiropas valstīs vidēji kopējā nodokļu likme ir 42,6%, bet
globālā mērogā – 44,7%.

Globālā mērogā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) daļa kopējā
nodokļa likmē ir 16,2%, Latvijā – tikai 4,8%, pateicoties ļoti
labvēlīgajam UIN regulējumam. Lietuvā UIN daļa kopējā nodokļa likmē
ir 5,9%, bet Igaunijā – 8%.

PwC Latvijas uzņēmuma partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska
uzsver, ka zemā kopējā nodokļu likme nav saistīta ar Latvijā
ieviesto mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, ko uzņēmēji sāka piemērot
2010. gada nogalē un 2011. gada sākumā, jo pētījumā apskatītais
uzņēmums neatbilda mikrouzņēmumiem noteiktajiem darbības
rādītājiem.

Latvijas kopējās likmes samazināšanās pret iepriekšējo gadu tiek
skaidrota ar grozījumiem UIN likumā, proti, valsts atļāva
uzņēmumiem samazināt savu ar UIN apliekamo ienākumu par šaubīgo
parādu uzkrājumiem, lai atvieglotu nodokļu slogu uzņēmumiem, kam
bija grūtības atgūt maksājumus no saviem klientiem, kas ekonomiskās
krīzes ietekmē bija nonākuši finansiālās grūtībās.

Šogad «Paying Taxes» pētījumā atšķirībā no iepriekšējiem gadiem
kopējā kategorijā tika iekļautas ne tikai Eiropas Savienības, bet
arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstis,
kas ietekmēja visas, arī Latvijas pozīcijas – mūsu valsts no 8.
vietas nokritusies uz 10. Kaut arī likme ir samazinājusies, tā
joprojām ir augstāka par jaunpienācēju – Islandes un Šveices –
likmēm.

Igaunijā kopējā nodokļu likme pēdējā gada laikā palielinājusies
no 58,6% uz 67,3%, un tā no pagājušā gada 27. vietas noslīdējusi uz
29. Nodokļu likmes kāpums saistīts ar pārdošanas nodokļa ieviešanu
2010. gada jūnijā.

Savukārt Lietuva lēnām un mērķtiecīgi tuvojas Eiropas Savienības
vidējai likmei, sasniedzot 43,7% salīdzinājumā ar iepriekšējiem
43,9%, bet noslīdot no 14. uz 17. vietu, kas saistīts ar vēl vienas
EBTA dalībvalsts – Norvēģijas – pievienošanos šai kategorijai.

Pētījums rāda, ka gada laikā Latvijā par 26 stundām ir
samazinājies laiks, kas nepieciešams ar nodokļu nomaksu saistīto
administratīvo prasību kārtošanai. Šogad šim mērķim ir
nepieciešamas 264 stundas, iepriekš – 290. Šis uzlabojums
skaidrojams ar to, ka tika ieviesta obligāta Elektroniskās
deklarēšanas sistēmas lietošana un atceltas algas nodokļa
grāmatiņas un dažas citas administratīvas prasības saistībā ar
algas nodokļu administrēšanu.

Lietuva un Igaunija, tāpat kā iepriekš, arī šogad saglabājušas
attiecīgi 175 un 85 stundas ar nodokļu nomaksu saistīto
administratīvo prasību kārtošanai.

Novērtējot nodokļu nomaksas vieglumu pasaules valstu kontekstā,
Baltijas valstu starpā Igaunija ir priekšgalā, ieņemot 50. vietu,
Latvija ierindojusies 52., bet Lietuva – 60. vietā.

«Šie skaitļi rāda, ka Latvijas uzņēmēji nodokļos samaksā
ievērojami mazāk uzņēmuma naudas līdzekļu un attiecīgi lielāku
peļņas daļu var novirzīt saimnieciskās darbības tālākai
attīstīšanai vai izmaksāt dividendēs,» norāda Elksniņa-Zaščirinska.
Viņa atzīmē, ka valstij jāturpina mērķtiecīgi pilnveidot nodokļu
administrēšanu un iekasēšanu, jāmazina administratīvās prasības un
daudz plašāk jāskaidro nodokļu normas, tādējādi veicinot pareizu un
savlaicīgu nodokļu nomaksu valsts budžetā.

«Paying Taxes 2013» ziņojumā secināts, ka valdības turpina
reformēt savas nodokļu sistēmas par spīti pasaules ekonomikas
nestabilitātei – sākot no pagājušā gada jūnija līdz šī gada maija
beigām 31 ekonomika sākusi darbības, lai nodokļu nomaksu padarītu
vienkāršāku un samazinātu tās izmaksas maziem un vidējiem
uzņēmumiem.

Pētījumā «Paying Taxes 2013» aplūkotas 185 valstu nodokļu
sistēmas. Konstatēts, ka visbiežāk sastopamā nodokļu reforma ir
nodokļu iekasēšanas tiešsaistes sistēmu ieviešana vai uzlabošana,
kas notika 16 valstīs. Ziņojumā konstatēts, ka pēdējo gadu laikā
vidēja lieluma uzņēmumos ir pakāpeniski samazinājies maksājumu un
pavadīto stundu skaits, kas nepieciešams, lai izpildītu savas
nodokļu saistības.

Ziņojumā konstatēts, ka vidēja lieluma uzņēmums kopumā nodokļos
samaksā vidēji 44,7% no peļņas, veicot 27,2 maksājumus un pavadot
267 stundas, lai izpildītu nodokļu administrācijas prasības. Astoņu
gadu laikā, kopš tiek veikts pētījums, kopējais laiks, lai
izpildītu šīs prasības, ir samazinājies par 54 stundām jeb gandrīz
par septiņām darba dienām, savukārt maksājumu skaits ir sarucis par
vairāk nekā sešiem, bet kopējā nodokļu likme ir kritusies gandrīz
par 1% katru gadu.

PwC vecākā ekonomista Endrjū Sentenca veiktā pētījumā iekļautā
ekonomiskā analīze liecina, ka ekonomikās, kurās veikti pasākumi,
lai samazinātu nodokļu administrācijas sarežģītību gan maksājumu
skaita, gan tai patērētā laika ziņā, ir novērotas lielākas
ekonomiskās izaugsmes tendences.

Ziņojumā secināts, ka ekonomiku skaits, kurās notiek reformas,
ir samazinājies no 35 pagājušajā gadā līdz 31 jaunākajā pētījumā.
Galvenā uzmanība joprojām tiek pievērsta nodokļu sistēmas
administratīvā sloga mazināšanai. 2011. gadā laiks, lai izpildītu
prasības, saruka par astoņu stundu darba dienu, savukārt maksājumu
skaits kritās gandrīz par diviem, bet kopējā nodokļu likme
samazinājās tikai par 0,3%.

«Paying Taxes 2013» ziņojumā novērtēti visi obligātie nodokļu
maksājumi un iemaksas, kas jāveic vidēja lieluma uzņēmumam gada
laikā. Novērtētie nodokļi un to nomaksa ietver uzņēmumu ienākuma
nodokli, sociālās iemaksas un darbaspēka nodokļus, ko maksā darba
devējs, īpašuma nodokļus, saistībā ar īpašumtiesību nodošanu
maksājamos nodokļus, dividenžu nodokli, kapitāla pieauguma
nodoklis, finanšu darījumu nodokli, atkritumu savākšanas nodokļus,
transportlīdzekļu un ceļa nodokļus un citus mazākus nodokļus un
nodevas.

LETA