Novembrī apkopotā informācija liecina, ka bezdarbnieka pabalstu saņēmuši tikai 39 905 cilvēki jeb 25% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem, – pārējie 122 095 bezdarbnieki pašlaik ir palikuši bez bezdarbnieka pabalsta, – intervijā «Neatkarīgajai Rīta Avīzei» (NRA) saka Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.
Pašlaik vidējais bezdarbnieks Latvijā ir sieviete vecumā no 45 līdz 50 gadiem, ar profesionālo izglītību, kas iegūta latviešu valodā. Pirmajā trijniekā profesiju topā vairākus gadus saglabājas palīgstrādnieks, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, apkopējs. «Pat tajā laikā, kad bija zems bezdarba līmenis, šīs profesijas atradušās pirmajā trijniekā,» piebilst Paševica.
Nākamajā gadā NVA direktore neprognozē strauju darba vietu skaita palielināšanos. «Pagaidām vēl ekonomika neattīstās tik strauji, lai rastos tik daudz jaunu darba vietu, kā mēs to vēlētos,» saka Paševica.
Pēc NVA datiem, visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgalē, – šonedēļ tas ir 22,2%. Situācija ir atšķirīga katrā pilsētā, – Rēzeknē bezdarba līmenis ir 22,9%, Daugavpilī -12%.
Paševica norāda, ka pat visdrūmākajā krīzes laikā Daugavpilī šis rādītājs ir bijis viens no zemākajiem valstī, mazāks pat nekā Liepājā. Viņa situāciju Daugavpilī skaidro ar to, ka, sākoties krīzei, nebija daudz tādu uzņēmumu, kas likvidējās vai sašaurināja savu darbību. Pamatā situācija palika labvēlīga.
Savukārt Rēzeknē aizvērās ciet būvinstrumentu rūpnīca «Rebir», izputēja vairākas citas ražotnes. Turklāt, bankrotējot lielam uzņēmumam, cieš arī vairāki citi, kas ar to saistīti, skaidro Paševica, kā piemēru minot lielāko apakšveļas ražotāju Baltijā «Lauma Lingerie» Liepājā. Tur darbu zaudēja ne tikai šā uzņēmuma strādnieki, bet cieta arī daudzi izejvielu pasūtītāji un produkcijas izplatītāji.
Vislabākā situācija ir Rīgas reģionā, pašlaik bezdarbs tur ir 11%, bet zemākais bezdarba līmenis visā valstī reģistrēts Rīgā – tie ir 10%.
Pašlaik ir 2700 brīvu darba vietu. Uz darba praksi ar 100 latu stipendiju cer gandrīz 50 000 cilvēku.
Paševica uzsver, ka pašlaik ilgstošie bezdarbnieki ir gandrīz vai 60 000 jeb 37% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem. Vēl šā gada janvārī tie bija 16% jeb 29 000 cilvēku.
Latvijā no 100 cilvēkiem, kam ir pamatizglītība (vai zemāka), pašlaik bez darba ir 27. No 100 cilvēkiem, kuriem ir augstākā izglītība, bez darba ir seši. «Šie skaitļi ilustrē uzskatāmi: lielākais risks palikt bez darba ir tiem, kam nav profesijas un amata,» skaidro Paševica.
Darba devējiem 2010. gadā visvairāk bija nepieciešami pārdevēji, viļņveidīgi bijis pieprasījums pēc visu veidu intervētājiem.
Kā interesantu faktu NVA vadītāja min atalgojumu, par kādu cilvēks ir gatavs strādāt, – «2007. gadā pat par 500 latiem neviens nedomāja sevišķi kustēties», taču tagad prasības ir stipri, stipri atšķirīgas. «Šodien bieži vien cilvēki ir laimīgi, ja var strādāt kaut vai par minimālo algu. Samaksa 200-300 latu apmērā tiek novērtēta jau ļoti labi,» stāsta Paševica.
2011. gadā, pēc Paševicas domām, iespējama vēl neliela darba vietu skaita samazināšanās, lai gan neesot gaidāms ne straujš bezdarba kāpums, ne strauja situācijas uzlabošanās.
LETA
13.3 °C,
2.3 m/s,
44.7 % 
13.3 °C,
2.3 m/s,
44.7 %