Noslēdzies skolēnu radošais konkurss par godu Valsts prezidenta institūcijas 90. gadadienai. Tajā no iesūtītajiem 352 darbiem izraudzītas 29 spilgtākās Valsts prezidenta uzrunas Latvijas dzimšanas dienā. Labāko vidū ir arī trīs Jelgavas skolēnu darbi – Ričarda Švītiņa (Jelgavas Spīdolas ģimnāzija, 9. klase), Elīnas Grantiņas (Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas, 11. klase) un Matīsa Dilles (Jelgavas 4. vidusskola, 6. klase), ko komisija atzinusi par savdabīgu.
www.jelgavasvestnesis.lv
Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests informē – kaut arī konkursa nolikums paredzēja, ka tiks izraudzīti desmit labākie skolēnu darbi, ņemot vērā lielo atsaucību, darbu vērtēšanas komisija pieņēma lēmumu par radošākajiem un oriģinālākajiem atzīt 29. Ar labākajiem darbu autoriem 30. novembrī Melngalvju namā tiksies Valsts prezidents Andris Bērziņš, lai personīgi sveiktu visus konkursa laureātus, pasniegtu piemiņas veltes un šo tikšanos iemūžinātu kopīgā fotogrāfijā.
Preses dienests informē, ka skolēnu iesūtītajos darbos atspoguļojas plašas zināšanas par Latvijas vēsturi un valsts veidotājiem, īpaši par pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti. Daudzos darbos tika skartas šā brīža aktuālās tēmas valstī, svarīgāko problēmu apzināšana un piedāvāts to risinājums, kas vienlaikus parāda bērnu un jauniešu valstisko domāšanas veidu un apliecina viņu patriotismu.
«Kopumā vērojam, ka Latvijas skolēnus satrauc tās pašas tēmas, kuras tiek diskutētas sabiedriskajā domā – ekonomiskā krīze, demogrāfiskās problēmas un depopulācija, jo īpaši laukos. Vienlaikus no jauniešu tekstiem strāvo enerģija, patriotisms un gatavība strādāt Latvijas labā – tas, kā bieži pietrūkst viņu vecāku paaudzei. Protams, arī jauniešu iepriekš dzirdētās Latvijas politiķu runas ir darījušas savu. Runās ir ļoti daudz patētikas, taču mazliet pietrūkst radošas pieejas un konkrētu ideju par Latvijas turpmāko attīstību,» par konkursa darbiem saka komisijas loceklis Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas docents Ivars Ījabs.
Savukārt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras lektors Jānis Pleps uzsver: «Valsts amatpersonu runas ir ārkārtīgi specifiski teksti, kuriem pievēršam lielu uzmanību un izvirzām augstas prasības. Labai runai ir nepieciešama ideja, kuru tā pauž, skaidrs un precīzs domas izklāsts, kā arī pietiekama poētisma un tēlainības deva. Ideja aicināt skolēnus izstrādāt iespējamo prezidenta runu 18. novembrī deva iespēju konkursa dalībniekiem ne vien iejusties prezidenta lomā un apsvērt šodienas Latvijai aktuālos jautājumus, bet arī praktisku iespēju vingrināties runu sacerēšanā.»
«Lasot skolēnu iesūtītos darbus, pārņēma prieks, ka skolēni seko tam, kas notiek Latvijā, ko parādīja viņu runu tematika. Skolēni lielu uzmanību veltīja ģimenes lomai, izglītībai. Jaunieši prot novērtēt mūsu sasniegumus un iezīmēt problēmas. Īpaši priecēja, ka bija domāts par to, ka pirms 90 gadiem Latvijā pirmo reizi ievēlēja Valsts prezidentu, un pirmā prezidenta lomu Latvijas valstī,» uzsver Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas asociētā profesore Daina Bāra.
14.9 °C,
1.4 m/s,
90.9 % 
14.9 °C,
1.4 m/s,
90.9 %