Gala lēmums par augstskolu studiju programmām, kuras netiks finansētas no valsts budžeta, būs zināmas mēneša vai pusotra laikā, sarunā ar aģentūru LETA sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
«Gala lēmuma forma ir līguma parakstīšana ar augstskolām, kuru parakstu es un arī augstskolu pārstāvji. Pēc prakses tas parasti notiek decembrī un attiecas uz budžeta vietām, sākot no nākošā mācību gada. Līdz ar to ir kāds mēnesis pusotrs, lai nonāktu līdz risinājumam,» sacīja Ķīlis.
Viņš gan norādīja, ka nebūs tā, ka viss jāsāk no baltas lapas, jo ir iestrādes – ir zināmas kvalitatīvās studiju programmas, kurām budžeta vietas tiks nodrošinātas arī turpmāk. Ķīlis skaidroja, ka ministrijas piedāvājums ir apspriest tālāk nefinansēt tās studiju programmas, kas abos novērtējumos ir trešajā grupā. «Es domāju, ka ir jādomā, ko darīt tālāk, ja studiju programma ir nekvalitatīva abos vērtējumos vai arī tikai vienā no tiem,» teica ministrs.
Ķīlis sacīja, ka sarunu tēma, visticamāk, būs arī tas, kā attiecināt šo budžeta finansējumu – vai tikai uz pirmo kursu vai mainīt arī attiecībā uz tiem kursiem, kuri jau tagad norisinās. Viņš norādīja, ka pastāv arī tiesiskie aspekti, kas jāņem vērā.
Atbildot uz jautājumu, vai varētu pieļaut iespēju nodrošināt budžeta vietas studentiem, kuri uzsākuši studijas nekvalitatīvajās programmās budžetā, Ķīlis norādīja, ka tādā gadījumā būtu nepieciešama vienošanās ar augstskolu.
«Es domāju, ka ne ministrijas, ne visas sabiedrības interesēs nav atbalstīt programmas, kurās nenotiek izmaiņas un kas ir nekvalitatīvas. Ja augstskola, piemēram, gatava sagatavot plānu, kurā tiktu konceptuāli atspoguļoti priekšlikumi par īstenojamiem uzlabojumiem, tad mums ir pamats sarunām,» teica Ķīlis, norādot, ka mērķis jau nav sodīt kādu sodīšanas pēc, bet panākt, lai būtu kvalitatīvākas studijas.
Ķīlis arī uzsvēra, ka ministrija neslēdz nevienu studiju programmu, to dara pašas augstskolas. Viņš arī uzskata, ka nebūtu jāapvainojas par datiem. «Es domāju, ka nav jau jāapvainojas un jādusmojas uz cipariem – kādi cipari ir, tādi viņi ir. Būtu labāka kvalitāte, noteikti būtu labāki arī rezultāti,» sacīja Ķīlis.
Ministrs norādīja, ka šāds izvērtējums pirms budžeta vietu sadales ir pirmo reizi, tādēļ, iespējams, cilvēkiem ir satraukums un nedaudz nervozāk reaģē, taču, viņaprāt, tas ir ļoti svētīgi, ka tagad var ņemt vērā arī kvalitātes griezumu. Ķīlis uzskata, ka pirmajā reizē būs smagi, bet nākamajā reizē jau būs pavisam citādāk.
Ministrs atklāja, ka lemšanas process sākas jau no šīs nedēļas. Šajā procesā plānotas konsultācijas ar augstskolām, darba devējiem. Tāpat plānots runāt ar augstskolu studentu pašpārvaldēm. Ķīlis iecerējis tikties arī ar privāto augstskolu asociācijas pārstāvjiem, visticamāk, ka gaidāma tikšanās arī ar Rektora padomi un Augstākās izglītības padomi.
Jau vēstīts, ka IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes.
Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar Augstākās izglītības padomes (AIP) veikumu, ministrija secinājusi, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildu analīzi.
Tieši vēlme izvērtēt finansējuma sadalījumu bija viens no motīviem, kāpēc tika veikta AIP vērtējuma pārvērtēšana.
IZM, striktāk pārvērtējot AIP ekspertu sniegto vērtējumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, par nekvalitatīvām jeb programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska, atzinusi 183 jeb 22% studiju programmu. AIP studiju programmu sadalījumā pa grupām par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 studiju programmas.
Ministrija, izvērtējot 836 studiju programmas, par kvalitatīvām atzinusi 46% no kopējā programmu skaita jeb 389 studiju programmas, bet par tādām, kurās ir vērojamas problēmas un nepieciešami uzlabojumi, atzītas 264 jeb 32% studiju programmu.
AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju programmas, otrajā – 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju programmas.
IZM analīzes veikšanai visas studiju programmas sadalīja četrās tipoloģiskās grupās, un katras grupas studiju programmas vērtēšanā tika izmantoti 62 kritēriji, tostarp tika izvirzīti arī būtiskākie jeb pamata kritēriji. Šāda rīcība esot bijusi nepieciešama, jo katrai grupai ir atšķirīgi uzdevumi, piemēram, doktora studiju programmās nozīmīgāki ir zinātnisko un pētniecisko darbību raksturojoši kritēriji, bet koledžu līmeņa programmās lielāka nozīme ir kritērijiem, kas dod iespēju novērtēt programmas satura sasaisti ar darba tirgus prasībām. Katrai studiju programmai pēc noteiktas formulas tika aprēķināts koeficents, pamatkritērijiem veidojot pusi no vērtējuma.
IZM vērtējumā studiju programmu vērtējums salīdzinājumā ar AIP vērtējumu paaugstinājies tikai 43 gadījumos, bet samazinājies 334 gadījumos. 459 gadījumos tas ir palicis nemainīgs.
Būtiskākās atšķirības starp izvērtējumiem vērojamas studiju programmu grupā «Māksla», kur no iepriekš par kvalitatīvām un ilgtspējīgām atzītajām 16 studiju programmām ministrijas vērtējumā augstākajā grupā iekļuvušas tikai trīs, bet 11 pieskaitītas tām studiju programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska. Arī virzienā «Transporta pakalpojumi» ministrija visas studiju programmas atzinusi par nekvalitatīvām.
LETA
12.3 °C,
1.6 m/s,
62 % 
12.3 °C,
1.6 m/s,
62 %