Nepilnu astoņu mēnešu laikā Sporta medicīnas kabinetā Zemgales Olimpiskajā centrā veselība pārbaudīta teju 900 Jelgavas sportistiem – sākot no piecgadniekiem un beidzot ar veterāniem. Kabineta speciālisti atzīst, ka lielākās problēmas ir ar stāju, zobiem, aptaukošanos un tikai pa retam nākas rekomendēt samazināt sportisko slodzi.
Ilze Knusle-Jankevica
Kabinetā strādā divi speciālisti, un viņu redzeslokā ir visu pilsētas sporta skolu klubu audzēkņi un pārstāvji – kopumā ap 2500. Lai gan rūpīgāk tiek sekots sportistiem līdz 18 gadu vecumam, kabinetu apmeklē arī pa kādam veterānam. «Kabinetu mēnesī apmeklē divi trīs veterāni, tāpēc spriest par šī vecuma sportistu kopējo veselības stāvokli ir grūti, bet pēc tā, ko esam redzējuši, varu teikt, ka viņi ir praktiski veseli un pie mums nāk tikai savam mieram,» tā kabineta galvenais ārsts Aleksandrs Matjuņins
Problēmas tādas pašas kā valstī kopumā «Viena no lielākajām problēmām Jelgavā ir jaunās paaudzes stāja – stājas problēmas ir trešdaļai bērnu vecumā no pieciem līdz desmit gadiem,» secina ārsts. Viņš piebilst, ka vecākajās grupās situācija ir labāka, jo sporta nodarbībās stāja tomēr nedaudz tiek koriģēta. «Agrāk skolās ļoti pie tā piedomāja – bija pat slīpi soli, kuros nemaz nevarēja citādāk nosēdēt kā tikai ar taisnu muguru,» tā A.Matjuņins, norādot, ka stājas problēma ir aktuāla visā Latvijā.
Otra problēma, ko mediķi definējuši, ir zobi un nepareizs sakodiens. Viņuprāt, tas ir tāpēc, ka vecāki tam nepievērš pietiekamu uzmanību un, kad aug zobi, tie netiek formēti un koriģēti. Tiesa, lai nodarbotos ar sportu, tas, kāds ir sakodiens, nav būtiski, bet ārsts spriež – ja ir izbīdīts kāds no žokļiem, tas varētu apgrūtināt elpošanu.
Trešā lielākā problēma ir aptaukošanās, kas novērota kā zēniem, tā meitenēm. Arī par to runā visas valsts kontekstā, tomēr kā biežākais iemesls tiek minēts mazkustīgums. Šoreiz gan tā nevar teikt, jo medicīnas kabinetā tiek pārbaudīti cilvēku, kuri nodarbojas ar kādu sporta veidu. «Domāju, ka pie vainas ir nepareizs uzturs un galvenokārt jau visi saldie dzērieni – kola, spraits. Ir jaunieši, kuri atzīst, ka katru dienu izdzer pa pudelei saldo dzērienu,» tā A.Matjuņins. Uz to, ka tad jau arī saldumus un bulciņas ēst nevar, ārsts norāda, ka viena bulciņa jau nu netraucēs, ja vien uzturs ir sabalansēts.
Pārbauda, vai motors vesels Medicīnas kabineta pamatuzdevums tomēr ir veikt regulārās sportistu pārbaudes, laikus konstatējot, ja kādam veselības stāvoklis nav atbilstošs, lai nodarbotos ar sportu. Sportistiem tiek veikts veloergonometriskais tests, lai saprastu, ko katrs var izturēt, un pārbaudīta kardiogramma. «Būtībā tas arī ir pats galvenais, jo sirds ir motors – ja tas nevelk, tad jābūt uzmanīgam ar fizisko slodzi,» stāsta kabineta otra ārste Anda Zvīgule. «Patiesībā jau mēs ar treneriem esam viena komanda, jo, ja atklājas kādas pataloģijas, tad mēs treneriem sakām – tas audzēknis var neizturēt,» tā A.Zvīgule, piebilstot, ka kabineta mediķi var tikai sportistus nosūtīt uz tālākiem izmeklējumiem un sniegt rekomendācijas, bet ne aizliegt nodarboties ar sportu. Ārste atzīst, ka te lielu lomu spēlē arī vecāki, jo nereti caur bērniem realizē paši savus nepiepildītos sapņus, nepadomājot, vai bērns to spēj un grib.
Tas, ka sportisti neslimo, ir mīts Uz jautājumu, vai sportisti retāk slimo ar tādām slimībām kā, piemēram, gripa un saaukstēšanās, A.Matjuņins norāda, ka tas ir stereotips. «Patiesībā apmēram pusotru stundu pēc treniņa vai sacensībām sportistiem ir imūndeficīta logs, kad viņi ir daudz uzņēmīgāki pret dažādām slimībām. Ja viņi šajā periodā nav rūpīgi, pēc dušas neapģērbjas atbilstošās un pietiekami siltās drēbēs, viegli var saaukstēties,» tā speciālists, piebilstot, ka ne velti populārs ir teiciens, ka nav sliktu laikapstākļu, bet ir slikts apģērbs. Pēc šī loga gan imunitāte pieaug un ir krietni virs vidusmēra cilvēka imunitātes.
Galveno atlasi veic sports pats Sporta medicīnas kabinets darbojas kopš marta – tā ir Sporta servisa centra iniciatīva, un kabinetu finansē pašvaldība. Tagad Jelgavā veselības pārbaudes bez maksas var saņemt visi sportisti no ikviena pilsētas sporta kluba. «Šo pārbaužu būtība ir pēc iespējas agrāk pamanīt pataloģiju un sniegt rekomendācijas, lai sportisti nesabojātu savu veselību, jeb, moderni sakot, skrīnings. Bet tas jau ir tikai pirmais posms, jo uzskatu, ka galveno atlasi veic pats sports – ikviens jau pats jūt, kad vairs nespēj,» tā A.Zvīgule, piebilstot, ka organisms pielāgojas un nereti problemātiskie bērni, ievērojot pareizu režīmu, vēl ilgi nodarbojas ar sportu. «Arī tīņu gados parādās dažādi brīnumi, jo sirdsdarbību ietekmē ne tikai hormonālās izmaiņas, bet arī ārējie faktori, piemēram, cigaretes, alkohols, tomēr tas ir pārejoši,» tā ārste, piebilstot, ka sportisti nobriest ātrāk, salīdzinot ar saviem vienaudžiem.
Foto: Ivars Veiliņš
22 °C,
5 m/s,
35.3 % 
22 °C,
5 m/s,
35.3 %