Šorīt Jelgavas Ledus sporta skolas (JLSS) treneri kopā ar kolēģiem no citām Latvijas sporta skolām pie Saeimas protestēja pret nesamērīgi mazo finansējumu, kāds jaunatnes sporta audzinātājiem – treneriem tiek atvēlēts jau ceturto gadu, informē JLSS direktors Andris Lukss.
Ilze Knusle-Jankevica
«Neadekvāti zemais sporta skolu treneru atalgojums nemotivē jaunos speciālistus darbam sporta skolās. Tas nav konkurētspējīgs ar vispārizglītojošo skolu skolotājiem, kuriem atalgojums pārsvarā ir būtiski augstāks. Nav arī iespēju samaksāt labākajiem treneriem, kas nozīmē, ka netiek diferencēts atalgojums saskaņā ar sasniegtajiem darba rezultātiem. Treneriem nav pilnībā apmaksātas darba stundas treniņu nometnēs, sporta sacensībās, individuālais darbs ar talantīgākajiem sportistiem, audzināšanas darbs. Tāpat ar esošo finansējumu nav iespējams pilnībā apmaksāt profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu apguvei paredzēto stundu skaitu. Tādējādi cieš arī jauno sportistu sagatavošanas kvalitāte,» uzsver A.Lukss.
Lēmums par piketu tika pieņemts Latvijas sporta izglītības iestāžu direktoru padomes sanāksmē. Padome uzskata, ka valsts piešķirtais finansējums sporta pedagogu atalgojumam – 3,2 miljoni latu – nav pietiekam, turklāt tāds tas ir jau pēdējos trīs gadus un arī nākamgad tiek plānots tāds pats (+10 procenti minimālās pedagogu darba algas pieaugums).
2012. gadā profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas valstī apgūst 64 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, kurās trenējas 28 000 bērni un jaunieši 38 sporta veidos un kurās strādā 1107 treneri.
A.Lukss norāda, ka 2010. gadā jaunatnes sporta treneru darba samaksas apjoms tika samazināts divkārt – vispirms kā samaksa par likmi (kā visiem pedagogiem valstī) un tad gandrīz dubultā samazināts no Izglītības un zinātnes ministrijas apmaksāto likmju skaits. Iztrūkstošo finansējumu treneru darba algām savu budžetu iespēju robežās sedz pašvaldības. «Diemžēl pašvaldību iespējas nav neizmērojamas un nav arī vienlīdzīgas. Turklāt pašvaldības sedz arī sporta bāzu ekspluatācijas, inventāra iegādes, transporta izdevumu izmaksas profesionālās ievirzes sporta programmu īstenošanai, finansējumu mācību treniņu nometnēm , sporta skolu administrācijas un tehnisko darbinieku algas,» tā A.Lukss.
Lai noteiktu skaidrus un caurskatāmus valsts finansējuma piešķiršanas kritērijus profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai, kā arī profesionālās ievirzes sporta izglītības finansēšanā ieviestu principu «naudas seko audzēknim (izglītojamam)», tika izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.1036 «Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas». Tie nodrošina pašvaldību un privāto akreditēto profesionālo ievirzes sporta izglītības iestāžu vienlīdzīgu iespēju pretendēt uz valsts līdzfinansējumu, kā arī nosaka konkrētus kritērijus un formulas, pēc kurām tiek aprēķināts piešķiramā valsts līdzfinansējuma (dotācijas) apmērs. Neskatoties uz finansēšanas modeļa maiņu un pretendentu loka paplašināšanu, papildus finanšu līdzekļi sporta treneru darba samaksai 2012. gadā piešķirti netika.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 2013. gadā nepieciešamais finansējums treneru darba samaksai profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu realizēšanai ir 5,8 miljoni latu, bet plānotais finansējums no ministrijas ir 3,5 miljoni.
Foto: no A.Luksa arhīva
20.8 °C,
2 m/s,
45.7 % 
20.8 °C,
2 m/s,
45.7 %