Valdība šodien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz no 2013. gada ik gadu paaugstināt bērniem izmaksājamo uzturlīdzekļu apjomu par pieciem latiem.
Likumprojekts paredz noteikt jaunu pārejas periodu 2013. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, kad uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) tiks izmaksāti mazākā apmērā nekā pamatregulējumā noteiktais apmērs, taču ar katru gadu maksātais uzturlīdzekļu apjoms tiks paaugstināts par pieciem latiem.
Tādā veidā 2013. gadā par bērnu no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecumam tiks maksāti 35 lati, bet par bērnu no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu sasniegšanai tiks maksāti 40 latu, kas ir par pieciem latiem vairāk nekā 2012. gadā maksājamā summa. Savukārt 2014. gadā šīs summas būs attiecīgi 40 un 45 latu, bet 2015. gadā – 45 un 50 latu.
Patlaban bērniem no viņu piedzimšanas līdz septiņiem gadiem izmaksājamo līdzekļu apmērs ir 30 lati un bērniem vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem – 35 lati.
Ministru kabineta (MK) pamatregulējumā noteiktais izmaksājamo uzturlīdzekļu apjoms ir 25% no minimālās mēnešalgas bērniem no viņu piedzimšanas līdz septiņu gadu vecumam un 30% – bērniem vecumā no septiņiem līdz 18 gadu vecumam. Tas nozīmē, ka patlaban, kad minimālā alga noteikta 200 latu apmērā, būtu attiecīgi jāmaksā 50 un 60 lati.
TM likumprojektā vērš uzmanību uz faktu, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (UGFA), sākot uzturlīdzekļu izsniegšanu bērniem saskaņā ar likumu, nenosaka bērnu vecāku pienākumu nodrošināt viņiem uzturlīdzekļus vismaz minimālā apmērā pārtraukšanu.
Tāpat TM likumprojektā norāda, ka arvien turpina pieaugt to bērnu skaits, kuriem no fonda tiek maksāti uzturlīdzekļi, tāpēc šim mērķim ir nepieciešami lielāki līdzekļi no valsts budžeta.
Kopumā izstrādātais likumprojekts paredz izmaiņas likumā par uzturlīdzekļu garantiju fondu saistībā ar Eiropas Savienības (ES), tajā skaitā Latvijas pievienošanos Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvencijai par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu, par uzturlīdzekļu turētāju un funkciju īstenotāju nosakot UGFA.
Hāgas konvencijai visām ES dalībvalstīm ir paredzēts pievienoties 2013. gada pirmajā pusē.
TM likumprojekts arī nosaka kārtību un apjomu, kādā UGFA sniegs personām juridisko palīdzību, īstenos noteiktās tiesības un centrālās iestādes funkcijas un uzdevumus.
Ieviešot Hāgas konvenciju, tiks noteikts, ka pēc kreditora pieteikumiem juridiskā palīdzība bērniem, kas ir jaunāki par 21 gadu, tiks sniegta bez mantiskā stāvokļa izvērtēšanas, izņemot gadījumus, kad iesniegtais pieteikums vai apelācijas pēc savas būtības ir acīmredzami nepamatota.
Tāpat likumprojektā ir paredzēts, ka UGFA bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt tiesā un citās valsts vai pašvaldības iestādēs personas, kurām saskaņā ar konkrēto Hāgas konvenciju ir tiesības uz juridisko palīdzību, – ārvalsts prasītājus pārrobežu uzturlīdzekļu piedziņas lietās bērniem vai paternitātes noteikšanas lietās.
Savukārt gadījumos, ja kāda no pusēm izvēlēsies, lai tās intereses nodrošina kāds cits juridiskās palīdzības sniedzējs nevis UGFA – piemēram, zvērināts advokāts -, tad Hāgas konvencijā paredzētā palīdzība netiks nodrošināta.
UGF paredzētais līdzekļu kopums nodrošina bērnus ar uzturlīdzekļiem, ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par neiespējamu vai parādnieks – uzturlīdzekļus nemaksājošais vecāks – tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda, bet nenodrošina to minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu ir noteicis Ministru kabinets (MK).
Galīgais lēmums par grozījumiem likumā būs jāpieņem Saeimai.
LETA
4.9 °C,
0.9 m/s,
93.3 % 
4.9 °C,
0.9 m/s,
93.3 %