Izdevumi mācību gada sākšanai vecāko klašu skolēniem ir mazāki nekā skolēniem, kas mācās pamatskolā, tā savos zinātniski pētnieciskajos darbos, pētot sava novada ģimeņu budžetus, secinājuši paši skolēni.
Kā aģentūru LETA informēja «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane, piedaloties «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta organizētajā konkursā «Jaunais finanšu eksperts», skolēni izpētījuši, ka lielākie izdevumi, gatavojoties skolas gaitām, parasti saistīti ar apģērba, kancelejas preču un mācību līdzekļu iegādi.
Mazāki izdevumi vecākajās klasēs saistīti ar to, ka jaunieši vairs neizaug no drēbēm tik ātri kā pamatskolā un arī vajadzība pēc specifisku mācību piederumu iegādes vecākajās klasēs samazinās, konstatējis Iecavas vidusskolas 11. klases skolēns Kārlis Ozoliņš.
Sagatavojot bērnu mācību gadam, izdevumi sākumskolas skolēna vajadzībām vidēji sasniedz 100 latus, pamatskolā tie vidēji ir 70-80 lati, bet vidusskolā ap 60 latiem – tā savā pētījumā secinājusi Valmieras Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Aija Karlsone, aptaujājot vairāk nekā 50 novada ģimenes.
Šie dati sakrīt ar «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta iepriekš veikto pētījumu, kas atklāja, ka vecāku izdevumi saistībā ar bērnu skolas gaitu atsākšanu 1. septembrī var sasniegt pat 100 latus par katru skolēnu.
«Gatavojoties jaunajam mācību gadam, ieteicams laikus plānot ar skolu saistītos izdevumus un iepirkties pārdomāti, tādējādi izvairoties no pārlieku lieliem tēriņiem. Tāpat ir vērts pārdomāt to, kādas pārmaiņas ģimenes ikdienas izdevumos nesīs bērna skolas gaitu atsākšana – cik naudas būs jāatvēl nokļūšanai uz skolu, pusdienām un citiem izdevumiem,» iesaka Ieva Use-Cimmermane.
Lai palīdzētu ģimenēm plānot ar skolu saistītos izdevumus, «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūts vecākiem sagatavojis vairākus noderīgus padomus, kā iekrāt naudu skolas pirkumiem. Piemēram, katru mēnesi ieskaitīt atsevišķā bankas kontā ģimenes valsts pabalstu, kas pašlaik ir 8 latu mēnesī un gada laikā ļauj iekrāt 96 latus – skolas gaitu uzsākšanai aptuveni nepieciešamo naudas summu.
Ja bērns sāk mācīties izlaiduma klasē, ar to saistītajiem izdevumiem ir vērts sākt krāt jau rudenī. Tāpat ģimenes budžeta plānošanu atvieglo savlaicīga naudas atlikšana klases ekskursijām.
Skolai vajadzīgo mantu iegādei nepieciešams atvēlēt pietiekami daudz laika, lai visus pirkumus nevajadzētu veikt vienā dienā un vietā. Tas ļauj iepirkties pārdomāti, salīdzinot cenas un piedāvājumus dažādās tirdzniecības vietās, un iepirkumus veikt pakāpeniski, nevis pēdējā brīdī. Tāpat ieteicams rūpīgi apsvērt nepieciešamo daudzumu un nepirkt «ar rezervi».
Ja nepieciešams iegādāties mācību grāmatas, vispirms vajag sazināties ar bērna klases audzinātāju un noskaidrot, vai skolā netiek organizēta mācību grāmatu apmaiņa dažādu klašu bērnu starpā. Ja nē, pārrunājiet ar skolotāju iespējas ieviest šādu praksi skolas mērogā.
Ja no iepriekšējā mācību gada saglabājušās klades un burtnīcas, kurās daudz tukšu lapu, tās iespējams turpināt izmantot, pārlīmējot uzrakstu (klases ciparu) uz vāka. Kancelejas preces lētāk var iegādāties īpašās vairumtirdzniecības bāzēs, skolēnu tirdziņos un nereti pat pārtikas un saimniecības preču veikalos.
Taupīt uz skolas somas iegādes rēķina nav ieteicams. Tā kā bērns tajā ikdienā pārnēsās smagus priekšmetus, tai jābūt ērtai, izturīgai un ar vienkāršu dizainu, kas neapniks un pēc kāda laika nesāks šķist pārāk bērnišķīgs.
Tiek rosināts rast iespēju bērnam sīkiem personīgiem tēriņiem piešķirt kabatas naudu, lai arī cik nelielu. Tas atvasei dos praktisku pieredzi ar naudu, mācīs atbildību un ļaus patstāvīgi apgūt krāšanu lielākiem mērķiem, cenu salīdzināšanu, pirmo finanšu lēmumu pieņemšanu.
«Swedbank» Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas, ņemot vērā savu ilggadējo pieredzi ārzemēs, strādā pie iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstības Latvijā. Institūts regulāri informē un izglīto sabiedrību par dažādiem ar naudu un ģimenes budžeta plānošanu saistītiem jautājumiem, veic pētījumus un līdzdarbojas dažādās valsts mēroga darba grupās.
LETA