Kultūra

Ko pa nedēļu paveikuši Jelgavas mākslinieki? Atbildi uz šo jautājumu var rast, tuvākajā laikā apmeklējot Jelgavas Zinātnisko bibliotēku (JZB) vai galeriju «Suņa taka» Dobeles ielā 68. Te šodien atklāta Jelgavas Mākslinieku biedrības rīkotā 1. Starptautiskā Zemgales plenēra darbu izstāde «Zaļā muiža». Redzēt var gan gleznas, gan zīmējumus, gan foto. Izstādes veltītas izcilajam latviešu māksliniekam Ģedertam Eliasam 125. dzimšanās dienā.

Ritma Gaidamoviča

Ko pa nedēļu paveikuši Jelgavas
mākslinieki? Atbildi uz šo jautājumu var rast, tuvākajā laikā
apmeklējot Jelgavas Zinātnisko bibliotēku (JZB) vai galeriju «Suņa
taka» Dobeles ielā 68. Te šodien atklāta Jelgavas Mākslinieku
biedrības rīkotā 1. Starptautiskā Zemgales plenēra darbu izstāde
«Zaļā muiža». Redzēt var gan gleznas, gan zīmējumus, gan foto.
Izstādes veltītas izcilajam latviešu māksliniekam Ģedertam Eliasam
125. dzimšanas dienā.

Jelgavas Mākslinieku biedrības plenērs
Zaļeniekos notika jūlija sākumā, taču tikai tagad mākslinieki ir
apkopojuši savu veikumu un gatavi to mēnesi, bibliotēkā pat divus,
parādīt arī jelgavniekiem un ciemiņiem. Lai redz, ko tad
mākslinieki spējuši nedēļas laikā dabūt gatavu. Šie darbi uz īsu
mirkli plenēra pēdējā dienā tika eksponēti arī turpat Zaļenieku
arodvidusskolas pagalmā, bet nu «sadalīti divās frontēs». «Plenērā
paveikts tik daudz, ka visus darbus vienā vietā nevarējām izlikt,
tādēļ vienlaicīgi no 3. augusta aplūkojamas divas izstādes ar vienu
nosaukumu «Zaļā muiža» – Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā un
galerijā «Suņa taka». Lai izstādes rada prieku,» saka Jelgavas
Mākslinieku organizācijas priekšsēdētājs Māris Brancis.

Bibliotēkā apskatāmas eļļas un akrila
gleznas, ko radījuši deviņi mākslinieki, bet «Suņa takā» pasteļi,
zīmējumi, fotogrāfijas un akvareļi, ko pa nedēļu sarūpējuši astoņi
mākslinieki. Paši mākslinieki atzīst, ka ar savu darbu ir
apmierināti un šī nu esot bijusi reize, kad strādāt varējuši no
agra rīta līdz vēlam vakaram un tā veselu nedēļu. Tas reti
iespējams mājās, savās darbnīcās.

Plenērā pavisam piedalījās 18
mākslinieki – gleznotāji, grafiķi, dizaineri, fotogrāfi, keramiķi –
no Jelgavas, Rīgas, Talsiem un Šauļiem, kuri dzīvoja Zaļenieku
arodvidusskolas paspārnē, aprūpē un izbaudīja turienes skaisto
dabu. Taču viņi ne tikai baudīja, bet arī gleznoja, zīmēja un
fotografēja acīs iekritušos motīvus. Izstādē, kurā atkal sastopas
visi plenēra dalībnieki, var iepazīties ar Zaļeniekos paveikto,
galvenokārt – studijām. Tās būs par pamatu lielākiem un
izstrādātākiem darbiem. Blakus eļļas un akrila tehnikā radītiem
uzmetumiem izlikti apskatei arī akvareļi, pasteļi, ogles un grafīta
zīmējumi, kā arī fotogrāfijas. «Bieži tika dabā iesākts, bet telpās
pabeigts. Viens otrs autors pastaigu laikā gūtos iespaidus vēlāk
sintezēja skicēs, strādājot vienatnē savā istabiņā. Blakus Zaļās
muižas un tās parka ainavām parādās ziedu gleznojumi, kāda vientuļa
koka studija, veco muižas ēku vai to fragmentu tvērumi,» tā
M.Brancis, nosakot, ka katrs atrada sev tīkamu nostūri. Kaut arī
lietus mijās ar sauli un daža laba diena bija gluži pelēka, tas
netraucēja rīta un pēcpusdienas stundās nodoties radošajam darbam.
«Dažs pat pieķēra klāt pēcvakariņu laiku pabeigt aizsākto skatu.
Rezultātā, kā rādīja improvizētā izstāde pie Zaļās muižas staltās
ēkas un rožu dobju ielokā, strādāts bija daudz – piecās sešās
pilnās dienās bija tapušas sešas vai septiņas studijas, Ilonai un
Ilmāram Drīliņiem, kuri zīmēja un akvarelēja, skiču skaits
sasniedza pat desmitus,» ar prieku stāsta M.Brancis, piebilstot, ka
fotogrāfa Harija Dainas Liepiņa noknipsētos kadrus nav vērts pat
skaitīt – viņš tvēra gan Zaļās muižas kalpu gala dzīvošanu
mūsdienās, gan kolēģus, strādājot pie īstiem un improvizētiem
molbertiem, un, iespējams, arī daba netika ignorēta. Guntis Švītiņš
darīja visu – fotografēja, zīmēja un strādāja ar
pasteļiem.

Plenērs ir dažādu paaudžu mākslinieku
satikšanās darbā un atpūtas stundās, kurās jaunie, kā, piemēram,
tikko Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu beigušais Kaspars Iljins,
varēja mācīties un gūt lietderīgus padomus no vecākajiem biedriem
Gunāra Ezernieka, Silvijas Meškones un Ulda Zutera. Turpat bija arī
Ivars Klaperis, Ilze Ezerniece, Anda Kalniņa, Baiba Ūlande un Ritma
Lagzdiņa, lieliski pedagogi. Gleznoja ne tikai gleznotāji, bet arī
tekstilmāksliniece Anna Kaltigina un Latvijas Mākslas akadēmijas
keramikas maģistrante Katrīna Nagle. Latvieši varēja iepazīt citu
skatījumu uz pasauli un tās interpretāciju krāsās un tēlos, ko
sniedza jaunie lietuviešu mākslinieki Emīlija Pociūtė un Martins
Petreikis no mūsu draugu pilsētas Šauļiem. Viņu darbi apskatāmi
bibliotēkā. Abi jaunieši šodien izstādes atklāšanā veltīja labus
vārdus plenēram. «Tā mums bija brīnišķīga pieredze, ko augstu
vērtējam. Iespēja tikties ar tik jaukiem un profesionāliem
cilvēkiem. Pateicībā par to mēs Jelgavas Mākslinieku organizācijai
dāvinām grāmatu par Šauļu māksliniekiem,» tā Emīlija.

1. Starptautisko Zemgales plenēru
atbalstīja Jelgavas pilsētas pašvaldība un Jelgavas pilsētas
pašvaldības aģentūra «Kultūra».

Foto: Anna Būmane