4 °C, 1.8 m/s, 85.7 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāMinistri aicina atteikties no darba burtnīcām skolās
Ministri aicina atteikties no darba burtnīcām skolās
03/07/2012

Uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu par mācību materiālu nodrošinājumu skolās, vairāki ministri pauda neizpratni, kāpēc skolās ir nepieciešamas darba burtnīcas, kas vecākiem ir liels finansiālais slogs, tādējādi izsakot aicinājumu attiekties no tām.

Uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu
par mācību materiālu nodrošinājumu skolās, vairāki ministri pauda
neizpratni, kāpēc skolās ir nepieciešamas darba burtnīcas, kas
vecākiem ir liels finansiālais slogs, tādējādi izsakot aicinājumu
attiekties no tām.

«Pieredze rāda, ka ministrijas neitrālā attieksme pret to, kādā
veidā darba burtnīcas tiek izmantotas, droši vien nedod īsto
rezultātu, jo darba burtnīcas ir loti dārgs elements,» valdības
sēdē sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš aicināja
Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) nākt klajā ar piedāvājumiem
par alternatīvām darba burtnīcām.

Viņš arī bija neizpratnē par to, kāpēc tik bieži mainās mācību
grāmatu klāsts, kas arī rada papildus izdevumus skolēnu vecākiem.
Viņš kā piemēru minēja kārtību, kas Latvijā bija padomju laikos,
kad bija noteikta obligātā mācību literatūra, kas atradās skolas
bibliotēkā un to nodeva no skolēna skolēnam.

«Es gribētu redzēt risinājumu par darba burtnīcām un piedāvāt
risinājumu par obligāto literatūru priekšmetos,» sacīja
ministrs.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis skaidroja, ka
darba burtnīcām ir risinājums, tās piedāvājot digitālā formātā.
Savukārt mācību grāmatas tiek mainītas, jo zinātne mainās,
paskaidroja Ķīlis.

Arī veselības ministre Ingrīda Circene uzsvēra, ka mācību saturs
nemainās tik būtiski, lai būtu nepieciešamība bieži mainīt mācību
literatūru. Viņa aicināja pārejas periodā līdz mācību materiālu
digitalizēšanai noteikt konkrētu mācību literatūras komplektu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš bija neapmierināts
ar IZM sagatavoto ziņojumu, jo, viņaprāt, tajā nav atbildēts uz
valdības uzdotajiem jautājumiem, norādīja, ka procesu ar mācību
materiālu digitalizēšanu vajadzētu padarīt ātrāku un vecākiem
skaidrāku.

«Nedomāju, ka ļoti bieži tā zinātne mainās, nav tā, ka fizika,
matemātika vai latviešu valoda pa trīs gadiem tik nenormāli
nomainās, ka tas, kas bija pirms trim gadiem, nav vairs spēkā,»
sacīja Dombrovskis.

Viņš vēlējās zināt, kad mācību materiāli skolās būs pieejami
digitālā formātā. Ķīlis viņu informēja, ka tas varētu būt uz nākamā
gada 1.septembri. Viņš arī uzsvēra, ka nevienā skolā nav tā, ka
darba burtnīcas ir vienīgais variants – pastāv arī alternatīvi
varianti.

«Darīsim visu, lai skolēnu vecāki zinātu, ka ir alternatīvas un
ka tās var pieprasīt,» valdības sēdē solīja Ķīlis.

LETA