«Astarte-Nafta» ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Zemgales reģionā. Kompānija naftas produktu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības jomā strādā jau 17 gadus, apkalpojot 15 degvielas uzpildes stacijas (DUS), kurām drīzumā tiks pievienotas vēl četras. Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Anspoks atklāj, ka četru DUS iegāde no kompānijas «Viada» nebūt nav pēdējais plānotais darījums, jo uzņēmums ir pieņēmis stratēģisku lēmumu paplašināties, lai uzlabotu savas pozīcijas konkurencē ar lielajiem degvielas tirgotājiem.
Jānis Kovaļevskis
J.Anspoks sarunā uzsver, ka mūsu sabiedrība joprojām nav brīva no stereotipiem, kas ir būtisks šķērslis vietējā biznesa attīstībai, jo bieži vien priekšroka tiek dota spilgtāk iesaiņotajam ārvalstu piedāvājumam.
Nav noslēpums, ka degvielas tirdzniecība ir samērā specifiska un stingri regulēta uzņēmējdarbības forma. Kā nokļuvāt šajā biznesā?
Viss sākās 1988. gadā ar pirmajiem kooperatīviem, kad kopā ar Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Tehniskās fakultātes Traktoru un automobiļu katedras kolēģiem uzsākām pārbūvēt automašīnas braukšanai ar gāzi. Tolaik tas bija ne tik daudz izmaksu, cik pieejamības jautājums, jo degviela bija viena no deficīta precēm, bet cilvēkiem braukt gribējās katru dienu. Pamazām sākām nodarboties arī ar degvielas un automašīnu tirdzniecību, līdz pēc visām pārreģistrācijām 1995. gadā tika nodibināts šobrīd labi zināmais uzņēmums SIA «Astarte – Nafta».
Šogad savu DUS tīklu paplašināsiet par četrām stacijām Rojā, Tīreļos, Aknīstē un Tukumā. Vai tas nozīmē, ka sāk augt degvielas mazumtirdzniecības apjomi, vai vienkārši tika izteikts izdevīgs piedāvājums?
Pārdotās degvielas apjoms litros kopš 2008. gada krītas, notiek procesi, kuru iespaidā cilvēki brauc mazāk vai arī izvēlas ekonomiskākus pārvietošanās veidus. Ņemot vērā, ka jaunu DUS iegādei ieguldām pietiekami lielus līdzekļus, to noteikti nevar uzskatīt par vienkāršu apstākļu sakritību, tas vairāk ir stratēģisks lēmums par sava DUS tīkla paplašināšanu. Jāatzīst arī, ka minētās «Viada» stacijas piedāvāja iegādāties vienā paketē. Līdzīga tipa piedāvājumus izskatīsim arī turpmāk, jo konkurence starp degvielas mazumtirgotājiem arvien saasinās.
Vai esat plānojuši arī kādu jaunu DUS būvniecību?
Manā izpratnē, tas nebūtu īpaši tālredzīgs ieguldījums, jo stratēģiski svarīgākajās vietās DUS jau ir izbūvēti. Tādēļ te vairāk runa ir par jau strādājošu staciju iegādi, kuras samērā viegli var pielāgot mūsu kompānijas prasībām.
Pirms kāda laika jums bija iecere veidot degvielas uzpildes staciju pie Ozolnieku dīķa. Kādu apsvērumu dēļ attiecāties no šīs idejas?
Šajā objektā nebija sakārtotas īpašumattiecības, tādēļ tālāk par skiču projektu netikām, bet šobrīd šis projekts vairs nav aktuāls. Pērn mēs Ozolnieku novada Cenu pagastā izbūvējām DUS «Brankstūri» autoceļa A8 Rīga-Jelgava 39. kilometrā. Iespēja uzpildīt degvielu šajā vietā gan bija arī pirms tam. Ozolnieku novadā tā ir pirmā nopietnā DUS. Šī projekta realizācijā ieguldījām 400 tūkstošus latu.
Degvielas tirgotājiem parasti tiek pārmestas manipulācijas ar cenām.
Jā, tā ir viena no karstākajām tēmām medijos, īpaši brīdī, kad degvielas cenas pieaug. Tomēr būtu jāsaprot, ka tirgotāja iespējas manipulēt ar cenām asas konkurences apstākļos ir visai ierobežotas. Faktiski degvielas tirdzniecība ir joma, kurā ir viszemākais rentabilitātes procents. Mēs strādājam ar divu trīs procentu rentabilitāti. Jāņem vērā, ka lielu daļu no degvielas cenas viedo nodokļi. No katra lata, ko mēs samaksājam par degvielu, 45 santīmi ir tā cena, ko maksājam piegādātājam, 49 santīmus samaksājam nodokļos un tikai seši santīmi ir tirgotāja bruto peļņa, no kuras arī vēl jāsamaksā nodokļi. Līgumā ar Mažeiķu naftas rūpnīcu, no kuras saņemam degvielu, ir atrunāta vidējā svērtā cena noteiktā periodā, tādēļ ne vienmēr naftas cena biržā atspoguļojas DUS.
Kas ir tie galvenie signāli, pēc kuriem varam gaidīt degvielas cenas kāpumu?
Norēķini par degvielu pasaulē notiek ASV dolāros, tādēļ cenu svārstības lielā mērā atkarīgas no dolāra kursa – jo augstāks un stabilāks dolāra kurss, jo degviela ir lētāka, savukārt, krītoties kursam, degvielas cena aug. Tā, protams, ir vienkāršota pieeja, bet tas ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas ietekmē degvielas cenu arī mūsu uzpildes stacijās.
Vai esat pētījuši, pēc kādiem kritērijiem cilvēki izvēlas degvielas uzpildes staciju?
Diemžēl mūsu sabiedrībā arvien spēcīga ietekme ir dažādiem mītiem un stereotipiem. Viens no šādiem aizspriedumiem attiecas uz to, ka preces un pakalpojumi, kas nāk no ārvalstīm, ir labāki nekā tas, ko piedāvā vietējie uzņēmēji. Protams, liela loma ir arī reklāmai, jo cilvēkiem bieži vien ir grūti racionāli izskaidrot, kāpēc viņi brauc uz otru pilsētas galu, lai iepildītu dārgāku degvielu «Statoil» stacijā, nevis izvēlas sev blakus esošo DUS. Pasaulē šī problēma vairs nav tik aktuāla. Kādā pētījumā ASV tika analizēti klientu paradumi degvielas iegādē, un izrādījās, ka cilvēkiem sagādāja grūtības nosaukt, kādas kompānijas uzpildes stacijā viņi iegādājas degvielu, jo viņiem svarīgākais bija, lai tas būtu pa ceļam.
Jau daudzus gadus Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgus līderis ir tieši «Statoil», neskatoties uz to, ka šīs kompānijas piedāvātā degvielas cena ir viena no augstākajām.
Nav noslēpums, ka šai kompānijai lielāko apgrozījumu dod tieši korporatīvie klienti, tajā skaitā tas apjoms, kuru viņi iegūst uz publisko iepirkumu rēķina. Virkne publiskā sektora organizāciju, izsludinot iepirkumus, nosacījumos paredz, ka pretendentam jānodrošina iespēja uzpildīt degvielu arī Vācijā, Polijā un Krievijā. Skaidrs, ka lielākā daļa vietējo kompāniju neatbilst šādiem kritērijiem. Mēs neko neteiktu, ja lielie tirgotāji uzvarētu konkursos, piedāvājot labākus finansiālos nosacījumus, bet tā tas nav. Viņi uzvar tikai tāpēc, ka spēj nodrošināt DUS tīklu arī ārvalstīs, kaut gan vajadzība pēc tā lielai daļai publiskā sektora organizāciju rodas labi ja dažas reizes gadā. Šobrīd kompānijai «Statoil» ir mainījušies īpašnieki – tā vairs nav Norvēģijas kompānija -, tādēļ pieļauju, ka varētu būt zināmas pārmaiņas arī Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā. To, ka arī lielās kompānijas nāk un iet, mums jau pierādīja «Shell», kas aizgāja no Latvijas tirgus.
Arī «Astarte» pēdējos gados arvien aktīvāk piedāvā dažādas klientu lojalitātes programmas.
Tā izpaužas konkurences cīņa starp uzņēmumiem. Nozares vadošās kompānijas iegulda lielu naudu reklāmas kampaņās. Arī mums iespēju robežās jāpieņem šie spēles noteikumi. Mums izveidojusies laba sadarbība ar banku «Citadele», kuras klientiem mūsu DUS ir iespēja saņemt atlaides. Prakse apliecina, ka tieši dažādas atlaides ir viens no labākajiem veidiem, kā nodrošināt klientu lojalitāti.
Vai varam teikt, ka degvielas kvalitāte visās lielākajās Latvijas DUS ir vienāda?
Gandrīz visa Latvijā tirgotā degviela tiek iegādāta Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā Lietuvā. Vienīgais izņēmums ir atsevišķas partijas arktiskās dīzeļdegvielas, kas tiek piegādāta no Ziemeļvalstīm. Viss pārējais ir reklāma un mārketings.
Joprojām apkalpojat arī vairākas konteinertipa DUS, piemēram, Dambja ielā 25. Vai šajā ziņā plānotas kādas pārmaiņas?
Diemžēl arī šajā vietā mums līdz galam nav izdevies sakārtot īpašumattiecības. Tiklīdz tas izdosies, arī Dambja ielā izbūvēsim mūsdienu prasībām atbilstošu DUS.
Minējāt par plāniem turpināt paplašināšanos – vai tas varētu būt arī Rīgas virziens? Galvaspilsētā «Astartei» taču nav nevienas degvielas uzpildes stacijas!
Iespējams, bet tad tām jābūt vismaz piecām stacijām stratēģiski svarīgās vietās. Pretējā gadījumā mēs Rīgas klientiem neko nevarēsim piedāvāt. Paplašināšanās gan ir saistīta arī ar mūsu naftas bāzes Aviācijas ielā kapacitāti. Šobrīd mēs varam apkalpot 25 stacijas. Saprotot, ka ilgtermiņā ar to varētu nepietikt, jau laikus esam rezervējuši vietu Jelgavas preču stacijas teritorijā jaunas naftas bāzes izbūvei.
Foto: Ivars Veiliņš
6.9 °C,
3.6 m/s,
99.3 % 
6.9 °C,
3.6 m/s,
99.3 %