Valdība šodien noteica kritērijus uzņēmumiem to iekļaušanai «baltajā sarakstā».
Uzņēmumiem ar izcilu attieksmi pret valsti nodokļu saistību izpildē būs iespēja saņemt īpašu attieksmi un pretimnākošu sadarbību no valsts un Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Šādu statusu varēs saņemt uzņēmumi, kas būs ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu.
Uzņēmumiem, kas būs ieguvuši šo statusu, būs iespēja atviegloti un ātri komunicēt ar VID un būs vairākas priekšrocības: pievienotās vērtības nodokļa atmaksa īsākā laikā, individuāls VID konsultants, savlaicīga informācija par VID konstatētajiem iespējamiem nodokļu nemaksāšanas riskiem, VID rakstiskas atbildes sagatavošana ātrāk nekā noteiktā kārtībā.
Ministru kabinets šodien noteica kārtību, kādā tiek iesniegti un izskatīti pieteikumi dalībai Padziļinātas sadarbības programmā. Noteikti kritēriji nodokļu maksātāja uzņemšanai programmā un izslēgšanai no tās, kā arī kārtībā, kādā publicē programmas dalībnieku attiecīgā reģistrā un izslēdz no tā.
Lai nodokļu maksātājs tiktu uzņemts programmā un iegūtu programmas dalībnieka statusu, tam jāatbilst vairākiem pamatkritērijiem: saimnieciskā darbība tiek veikta ilgāk nekā pilnus trīs pārskata gadus un nodokļu parādu kopsumma nepārsniedz 100 latus.
Darbinieku mēneša vidējie darba ienākumi pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru ceturkšņu periodā līdz pieteikuma iesniegšanai nevar būt mazāki par 100% no vidējiem darbinieku ienākumiem valstī minētajā periodā attiecīgajā nozarē.
Lai iegūtu programmas dalībnieka statusu, nodokļu maksātājs vai tā valdes vai padomes loceklis saistībā ar nodokļu maksātāja darbību nedrīkst būt atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā par krāpšanu, kontrabandu, neatļautām darbībām ar muitošanai pakļautām precēm vai citām vērtībām, uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas un bez atļaujas (licences), izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Potenciālajam programmas dalībniekam nedrīkst būt pasludināts maksātnespējas process, sākts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Pēdējo trīs pārskata gadu laikā nodokļu maksātājs nedrīkst būt sodīts par nodokļu normatīvo aktu pārkāpumu, saistībā ar kuru budžetā papildus iemaksājamās summas pārsniedz 6% no nodokļu maksātāja attiecīgā pārskata gada apgrozījuma.
Lai iekļūtu «Baltajā sarakstā», uzņēmumiem taksācijas gadā pirms pieteikuma iesniegšanas saimnieciskā darbība jāveic atbilstoši vairākiem rādītājiem. Saistību īpatsvars bilancē nevar pārsniegt vidējo rādītāju attiecīgajā tautsaimniecības nozarē, kopējais likviditātes rādītājs nevar būt zemāks par viens, bet apgrozījuma rentabilitātes rādītājs nevar būt zemāks par vidējo rādītāju attiecīgajā tautsaimniecības nozarē.
Lai tiktu iekļauts «baltajā sarakstā», gada laikā pirms pieteikuma iesniegšanas nodokļu maksātājs nedrīkst būt veicis darījumu vai darījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 1000 latu, ar tādu nodokļu maksātāju, kuram VID ir apturējis saimniecisko darbību.
Lai piedalītos programmā, nodokļu maksātājam ir jāievieš iekšējā nodokļu risku vadības un kontroles sistēma. Šis kritērijs gan netiks ņemts vērā 12 mēnešus no noteikumu spēkā stāšanās.
Noteikumi stāsies spēkā 1. jūlijā.
Tomēr pirmos 12 mēnešus pēc noteikumu spēkā stāšanās nodokļu maksātājam, lai tas tiktu uzņemts programmā, būs jāatbilst arī vairākiem papildu kritērijiem: pēdējo triju pārskata gadu laikā vidējais neto apgrozījums gadā pārsniedz trīs miljonus latu, pēdējo triju pārskata gadu laikā vidējā valsts budžetā iemaksāto nodokļu kopsumma pārskata gadā pārsniedz 500 000 latu, pēdējos sešos mēnešos nodokļu maksātājs mēnesī nodarbina vidēji vismaz 25 darbiniekus. Prasību par nepieciešamību pārskata gadā nomaksāt nodokļos vairāk nekā 500 000 varēs neņemt vērā, ja tā neizpilde ir saistīta ar objektīviem apstākļiem, piemēram, nozares specifika, sezonalitāte, orientācija uz eksportu vai īslaicīgs darba apjoma samazinājums.
Finanšu ministrijai (FM) uzdots nodrošināt, ka VID iekšējos noteikumos tiek noteikta kārtība, kas paredz «baltajā sarakstā» iekļautajiem uzņēmējiem sniegt iepriekš minētās priekšrocības.
FM līdz 2013. gada 1. jūlijam būs jāizvērtē iespēja attiecināt Padziļinātās sadarbības programmu uz vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, pārskatot kritērijus un nosacījumus to iekļaušanai minētajā programmā. Ministrijai arī līdz nākamā gada 1.jūlijam jāizvērtē iespēja muitas jomā veidot vienkāršotu sistēmu Latvijas atzītā komersanta statusam.
Visām ministrijām līdz 2013. gada 1. martam jāizvērtē iespēja savas kompetences normatīvajos aktos iekļaut priekšrocības Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam.
FM līdz šā gada 31. decembrim jāizstrādā kritēriji iekšējās nodokļu risku vadības un kontroles sistēmai.
Padziļinātās sadarbības programmas darbību nodrošinās FM sadarbībā ar VID, kā arī programmas darbības nodrošināšanā iesaistītie – Centrālās statistikas pārvalde, Valsts darba inspekcija un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
Lai pieteiktos Padziļinātās sadarbības programmā, nodokļu maksātājam VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā būs jāiesniedz pieteikums. Tad VID piecu darba dienu laikā paziņos FM par pieteikuma saņemšanu. VID 10 darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas būs jāsniedz FM informācija par nodokļu maksātāja atbilstību noteikumiem. Pēc tam FM izvērtēs nodokļu maksātāja atbilstību kritērijiem un pieņems lēmumu par programmas dalībnieka statusa piešķiršanu vai atteikumu.
Nodokļu maksātāja atbilstību Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusam vērtēs un FM atzinumu sniegs koleģiāla konsultatīva institūcija – Padziļinātās sadarbības programmas komisija. Valdība šodien pieņēma Padziļinātās sadarbības programmas komisijas nolikumu. Tas paredz, ka komisijā darbosies desmit locekļi. Pārstāvjus iekļaušanai komisijā pilnvaros FM, VID, Ekonomikas ministrija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija.
Valdība šodien pieņēma arī virkni citu saistīto normatīvo aktu grozījumus.
Ar grozījumiem noteikumos par muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtību paredzēts nodokļu maksātājiem, kuri ir ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, piemērot atbrīvojumu no prasības gada laikā veikt vismaz 48 starptautiskos kravu pārvadājumus un vismaz četrus starptautiskos kravu autopārvadājumus mēnesī. Tādējādi personai, kas būs Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks, būs paredzēti tādi paši atbrīvojumi kā atzītajam komersantam, skaidro FM.
Grozījumi noteikumos par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai paredzēs «baltajā sarakstā» iekļautajiem nodokļu maksātājiem atbrīvojumu no galvojuma sniegšanas par muitas parādu, noteiktos gadījumos – par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parādu un akcīzes nodokļa parādu. Grozījumi arī paredz, ka atbrīvojums no vispārējā galvojuma, piemērojot muitas procedūru – tranzīts, būs spēkā divus gadus.
Savukārt grozījumi noteikumos par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem paredzēs nodokļu maksātājiem, kuri ieguvuši programmas dalībnieka statusu, noteikt iespēju piemērot akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā, izņemot gadījumus, kad akcīzes preces tiek pārvietotas, tām piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu.
Kā ziņots, uzticamo uzņēmumu saraksts būs publiski pieejams. Tas tiek uzskatīts par vienu no pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai.
LETA