6.8 °C, 2.5 m/s, 94.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgava arvien biežāk izskan pozitīvi – arī interneta komentāros
Jelgava arvien biežāk izskan pozitīvi – arī interneta komentāros
25/05/2012

«Šogad pilsētā īpaši aktuālas ir divas tēmas – lielie infrastruktūras projekti un izglītība. Ir jāuzsāk vai jānoslēdz vairāki pilsētas attīstībai nozīmīgi projekti, kuri nākotnē papildinās Jelgavas vaibstus. Čakstes bulvāris, Pasta sala un Lielā iela iegūs pavisam citu veidolu un kardināli mainīs ierasto pilsētvidi. Pilsēta vizuāli kļūs daudz pievilcīgāka un vismaz daļēji atgūs savu vēsturisko šarmu. Ne mazāk svarīgi ir izglītības jautājumi, jo valsts šobrīd skaidri definējusi, ka nav gatava investēt Amatniecības vidusskolas attīstībā. Vēl vairāk – atbalsts netiks sniegts nevienai no Zemgales profesionālās izglītības iestādēm, tādēļ jau tuvākajā laikā ir jāmeklē citi risinājumi, lai pilsētā arī turpmāk varētu apgūt ar kokapstrādi un automehāniku saistītas profesijas,» šī gada aktualitātes iezīmē Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Jānis Kovaļevskis

«Šogad pilsētā īpaši aktuālas ir divas tēmas – lielie
infrastruktūras projekti un izglītība. Ir jāuzsāk vai jānoslēdz
vairāki pilsētas attīstībai nozīmīgi projekti, kuri nākotnē
papildinās Jelgavas vaibstus. Čakstes bulvāris, Pasta sala un Lielā
iela iegūs pavisam citu veidolu un kardināli mainīs ierasto
pilsētvidi. Pilsēta vizuāli kļūs daudz pievilcīgāka un vismaz
daļēji atgūs savu vēsturisko šarmu. Ne mazāk svarīgi ir izglītības
jautājumi, jo valsts šobrīd skaidri definējusi, ka nav gatava
investēt Amatniecības vidusskolas attīstībā. Vēl vairāk – atbalsts
netiks sniegts nevienai no Zemgales profesionālās izglītības
iestādēm, tādēļ jau tuvākajā laikā ir jāmeklē citi risinājumi, lai
pilsētā arī turpmāk varētu apgūt ar kokapstrādi un automehāniku
saistītas profesijas,» šī gada aktualitātes iezīmē Jelgavas
pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Sarunas laikā domes priekšsēdētājs uzsver, ka viens no
galvenajiem priekšnoteikumiem vietējās ekonomikas izaugsmē ir
ražošana un eksports. «Esam radījuši pievilcīgus nosacījumus
investoriem, tādēļ pilsētā ir uzbūvētas vairākas ražotnes, bet
tuvākajā laikā atsevišķi uzņēmumi plāno veidot jaunas, radot darba
vietas pilsētas iedzīvotājiem,» akcentē A.Rāviņš.

Kas ir šī gada galvenie uzdevumi pašvaldībai?
Te būtu jārunā par vairākām sadaļām, jo šobrīd aktīvi strādājam,
lai arī nākamajā ES plānošanas perioda budžetā būtu atvēlēti
līdzekļi pilsētvides attīstībai. Tieši pateicoties šai programmai,
šobrīd norit būvdarbi Raiņa ielā, Čakstes bulvārī, bet tuvākajā
laikā darbi sāksies arī Pasta salā un Lielajā ielā. Pēc garām
diskusijām ar valdību esam panākuši, ka papildus finansējums tiks
piešķirts arī Lietuvas šosejas rekonstrukcijai posmā līdz Miera
ielai, un darbi tiks uzsākti jau šogad. Turpināsies arī «Fortum»
biokoģenerācijas stacijas būvniecība. Projekta kopējās izmaksas ir
76 miljoni eiro, un tās ir lielākās privātās investīcijas pilsētā.
Ne mazāk svarīgs ir lielais ūdenssaimniecības projekts, kura
rezultātā iegūsim jaunu un modernu ūdens sagatavošanas staciju un
atjaunosim daļu no komunikācijām, kas kalpo vēl kopš pirmās
brīvvalsts laikiem. Turpinām darbu pie izglītības sistēmas
pilnveidošanas, arvien lielāku uzsvaru liekot uz profesionālo
izglītību. Šajā ziņā labi sevi apliecinājusi 1. ģimnāzija,
izveidojot inženierzinātņu novirziena klasi. Bet vislielākā neziņa
šobrīd ir par Amatniecības vidusskolu, kuras liktenis Izglītības un
zinātnes ministrijas realizētās politikas dēļ ir neskaidrs. Šobrīd
neviens nespēj paskaidrot, kādēļ citos reģionos tiks ieguldīti
līdzekļi trīs profesionālo skolu sakārtošanā, bet Zemgalē –
nevienas. Tā ir bezatbildīga attieksme pret Jelgavas arodizglītības
sistēmu, kas līdz šim uzskatīta par paraugu citiem.

Jau realizējot ūdenssaimniecības projekta 1. kārtas darbus,
atklājās, ka iedzīvotāji nav pārāk naski pieslēgties izbūvētajām
komunikācijām. Vai nav bažu, ka arī 2. un 3. kārtas darbiem varētu
būt līdzīgs rezultāts?

Acīmredzot esam par maz strādājuši ar cilvēkiem. Zīmīgi, ka saskaņā
ar Būvvaldes datiem pilsētā izbūvētas vairāk nekā 1000 individuālās
bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, savukārt līgumu par to
apsaimniekošanu ir noslēguši tikai daži desmiti. Tādēļ jautājums
par to, kur paliek kanalizācijas notekūdeņi, ir aktuāls. Diemžēl
daudzos gadījumos cilvēku attieksme pret apkārtējo vidi joprojām ir
pavirša. Pašvaldība strādās pie jaunas motivācijas sistēmas, lai
pilsētas iedzīvotājus mudinātu izmantot izbūvēto infrastruktūru.
Atbildības līmenim šajā jomā noteikti jābūt augstākam, jo te nav
runa tikai par līdzekļu trūkumu. 

Vai ir ieceres par turpmākajiem darbiem, ko varētu realizēt
kā pilsētvides attīstības projektus jau nākamajā ES budžeta
plānošanas ciklā?

Šobrīd strādājam pie jaunās pilsētas attīstības programmas, kurā
šīs labās ieceres tiek apkopotas. Aicinu arī iedzīvotājus aktīvāk
atsaukties un piedalīties sabiedriskās apspriešanas pasākumos.
Savas idejas un priekšlikumus arī ikdienā var iesniegt pašvaldības
Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldē, kas ir atbildīga par
jaunās attīstības programmas izstrādi. Galvenie virzieni attiecībā
uz infrastruktūras attīstību nav mainījušies – tas ir Ziemeļu
šķērsojums, kas savienos Atmodas ielu ar Loka maģistrāli, tas ir
vienotais satiksmes terminālis pie dzelzceļa stacijas. Pilsētai ir
nepieciešama arī jauna koncertzāle, jo kultūras nams šobrīd ir
pārslogots.

Līdz šim pilsētā veiksmīgi izdevies ražošanas uzņēmumus
novirzīt uz pilsētas nomalēm, bet, kā zināms, plāni attīstībai ir
arī Mašīnbūves rūpnīcai, kas atrodas pilsētas centrā. Vai būtu
tālredzīgi atjaunot intensīvu ražošanu šajā vietā?

Mums ir bijušas sarunas ar rūpnīcas vadību par to, ka šajā vietā
perspektīvā varētu veidoties tāds kā sabiedriskais centrs.
Atsevišķas iezīmes tam jau ir. Rūpnīcas teritorijā atrodas Zemgales
reģionālā Kompetenču attīstības centra Metālapstrādes mācību parks,
bērnu aktīvās atpūtas centrs «Bossiks» – kāpēc lai perspektīvā šeit
nebūtu arī kinoteātris ar vairākām zālēm un citi sabiedriski
objekti? Daudzās Eiropas pilsētās, tostarp arī Rīgā, tieši šādā
veidā tiek attīstītas bijušās ražošanas teritorijas, kas atrodas
ražošanai nepiemērotās vietās. Arī LLU Lauku inženieru fakultātes
studenti ir strādājuši pie šīs tēmas un piedāvājuši savus
risinājumus, kā varētu attīstīties rūpnīcas teritorija.

Pēdējos gados LLU dažādu iemeslu dēļ krītas studējošo
skaits. Vai tas kaut kādā veidā varētu apdraudēt Jelgavas kā
studentu pilsētas statusu?

Nē, jo tradīcijas ir pārāk spēcīgas, turklāt Jelgavā ir virkne tādu
studiju programmu un virzienu, kurus citur Latvijā nav iespējams
apgūt. Jautājums vairāk ir par to, kā universitāte spēs pielāgoties
mūsdienu prasībām, cik aktīvi strādās, lai uz šejieni brauktu
arvien vairāk ārvalstu studentu. Tas ir viens no risinājumiem, kā
kompensēt studējošo skaita samazinājumu. Šobrīd universitāte
realizē vairākus nozīmīgus projektus, apgūst jaunas tehnoloģijas.
Tam visam vajadzētu nest augļus nākotnē, jo arī uzņēmēji izrāda
arvien lielāku interesi par sadarbību ar universitāti.

Lai gan precīzu ziņu nav, zināms, ka uz ārvalstīm studēt,
dzīvot un strādāt izbraukuši arī pietiekami daudz jelgavnieku – vai
arī lokālā mērogā varam kaut ko darīt, lai viņi
atgrieztos?

Cilvēki ir izbraukuši ar dažādu motivāciju. Ir tikai apsveicami, ka
cilvēki studē un apgūst jaunas prasmes labākajās Eiropas mācību
iestādēs vai arī ceļ savu profesionālo kvalifikāciju, strādājot
savā profesijā. Viņi būs konkurētspējīgi arī Latvijā. Cits
jautājums ir par tiem cilvēkiem un ģimenēm, kuri aizbraukuši lielo
kredītsaistību vai bezdarba dēļ. Bieži vien, strādājot
mazkvalificētu darbu, cilvēki zaudē savas profesionālās iemaņas un
atgriežoties daudz kas viņiem būs jāmācās no jauna. Ar uzņēmējiem
un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem esam runājuši, ka viens no
veidiem, kā uzrunāt izbraukušos cilvēkus, varētu būt informācija
par vakancēm. Līdzko būs izveidota šāda platforma, pie kuras strādā
ministrijas cilvēki, mēs būsim gatavi iesaistīties.

Iedzīvotāji jau vairāku gadu garumā kā lielāko draudu
pilsētas attīstībai min bezdarbu, lai gan, salīdzinot ar citām
pilsētām, Jelgavā tas bijis mazāks. Savukārt uzņēmēji bieži vien
uzsver, ka nav kas strādā. Kādēļ veidojas šāds apburtais
loks? 

Tā vairāk ir psiholoģiska problēma, jo pat tie, kam ir darbs, ne
vienmēr jūtas droši, ka nepieciešamības gadījumā varēs atrast citu.
Īpaši satraukti ir cilvēki vecumā virs 50 gadiem, jo viņiem apgūt
jauno tomēr ir grūtāk. Vēl vairāk šīs sajūtas saasina runas par
pensijas vecuma paaugstināšanu. Iedomājieties, kādu signālu ar šo
valdības soli saņem jaunieši, no kuriem katrs ceturtais ir bez
darba?! Lai risinātu šos jautājumus, valstij nevajadzētu steigties
ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, bet daudz lielāka uzmanība
jāpievērš jauniešu nodarbinātībai. Visupirms tā ir profesionālās
izglītības sistēma un motivācija mācīties un strādāt. Arī tās
diemžēl pietrūkst, jo dažam labam izsist stiklu autobusa pieturas
nojumei šķiet daudz aizraujošāks veids, kā pašapliecināties.

Sākoties velosezonai, aktuālāki kļuvuši satiksmes drošības
jautājumi. Vai, jūsuprāt, Jelgava ir velobraucējiem draudzīga
pilsēta?

Ar katru gadu Jelgava kļūst arvien draudzīgāka velobraucējiem.
Visās rekonstruētajās ielās iespēju robežās tiek domāts, kā nodalīt
autotransporta, velosipēdistu un gājēju plūsmu. Tomēr visa pamatā
ir satiksmes noteikumu ievērošana. Arī pie vissakārtotākās
infrastruktūras notiks negadījumi, ja neievērosim noteikumus. Te ir
darbs skolām un policijai, kam jau laikus jāstrādā ar jaunajiem
satiksmes dalībniekiem.

Šī ir Pilsētas svētku nedēļa. Jelgavā tas ir viens no
pasākumiem, kas saliedē iedzīvotājus un veicina
lokālpatriotismu…

Šogad Pilsētas svētkus sagaidām mazliet neierastā gaisotnē, jo
visapkārt notiek būvdarbi, tiek realizēti nozīmīgi projekti. Daļu
no tiem esam pieskaņojuši Pilsētas svētku programmai, jo tā kopība,
ko izjūtam svētku gājienā un citos pasākumos, ir īpaši svarīga.
Redzam, ka jelgavnieki ir lepni par savu pilsētu, tās izaugsmi un
saviem panākumiem.

Kā izpaužas jelgavnieku lepnums par savu
pilsētu?

To varam novērot dažādās situācijās – arī ārpus pilsētas cilvēki
nekautrējas uzsvērt, ka ir jelgavnieki. Tas ir pamanāms sporta un
kultūras pasākumos. Arvien vairāk cilvēku atbalsta pilsētas sporta
spēļu komandas un jūt līdzi mūsu kolektīviem Dziesmu svētkos.
Pēdējos gados īpaši augusi jelgavnieku pašapziņa, un tas rada cieņu
arī apkārtējos. Arvien vairāk cilvēku interesējas, kur var
iegādāties pilsētas karogu, un svētkos to redzam gan pie iestādēm,
gan privātmājām. Interneta komentāros, kur ierasts lasīt anonīmas
negācijas, var redzēt, ka jelgavnieku attieksme pret savu pilsētu
ir pozitīvi mainījusies.

Atšķirībā no daudzām citām pilsētām Jelgavā Pilsētas svētki
netiek pozicionēti kā tūrisma sezonas galvenais pasākums. Šajos
svētkos vairāk tiek domāts tieši par pilsētniekiem, lai katrs
programmā atrastu kaut ko sev saistošu. Vai šāda pieeja
attaisnojas?

Mums ir pietiekami daudz citu pasākumu un festivālu, uz kuriem
aicināt viesus. Savukārt Pilsētas svētki ir tas brīdis, kad vairāk
varam paskatīties uz sevi un kopīgi novērtēt paveikto. Svētki
stiprina piederības apziņu, vairo prieku un lepnumu par sevi un
pilsētu. Pavērojiet jelgavnieku sejas gājiena laikā! Ne tik bieži
uzņēmumu, iestāžu darba kolektīvi redzami vienkopus. Kad vēl mēs
varam vienā pasākumā satikt tik daudz mūsu pilsētas iedzīvotāju?
Tādēļ aicinu visus jelgavniekus būt aktīviem un piedalīties!

Foto: Ivars Veiliņš