Šovasar Labklājības ministrija (LM) plāno piedāvāt grozījumus likumos par izdienas pensijām, paplašinot to saņēmēju loku, šodien tikšanās laikā ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvjiem sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aicināja LM analizēt iespēju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem pensijā doties ātrāk. «Darbinieki izsīkst gan fiziski, gan morāli. Viņiem ir un būs grūti pildīt savus pienākumus līdz pašreizējam pensijas vecumam,» sacīja Keris.
Šobrīd Latvijā ir astoņi atsevišķi izdienas pensiju likumi.
Labklājības ministre solīja, ka, tiklīdz Saeima beigs izskatīt jautājumu par grozījumiem pensiju likumā, LM pievērsīsies izdienas pensiju likuma izstrādei. «Mēģināsim uzrakstīt likumu, iekļaujot saņēmēju lokā pietiekami plašu profesiju klāstu,» norādīja Viņķele.
Politiķe aicināja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjus kļūt par līdzautoriem izdienas pensiju likuma izstrādē un solīja, ka pilnīgi noteikti uzklausīs arodbiedrību ieteikumus, kuri cilvēki kvalificētos izdienas pensijām.
Tajā pašā laikā ministre piebilda, ka ir alternatīvas iespējas, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nevar turpināt līdz šim veikto darbu. Viņa sacīja, ka LM mērķis ir cilvēkiem piedāvāt ienākumu aizstājēju un radīt pārliecību, ka izdienas pensija nav vienīgais risinājums. Iespējamās alternatīvas varētu būt darba vietas maiņa, iemaksas īpašā fondā, kas izstrādāts no darba devēju puses, un citi risinājumi, kurus precīzāk vēl izskatīs.
Ministre pieņēma uzaicinājumu piedalīties LBAS kopsapulcē 19. jūnijā, kurā viņa pēc Kera priekšlikuma plāno izstāstīt savu redzējumu par sadarbības plānu ar LVSADA, izdienas pensijām un citiem jautājumiem.
Tikšanās laikā ministre arī informēja – tā kā 2012. gada budžetā papildu finansējuma piešķiršana valsts sociālās aprūpes centriem tika noraidīta, līdz jūnija beigām tiks gatavots informatīvs ziņojums par aprūpes centru darbību un situācijas stabilizāciju tajos.
Šo ziņojumu valdība varētu izskatīt augustā, kad jābūt gataviem valsts budžeta metiem. «Gribētu cerēt, ka šis ziņojums Ministru kabinetā gūs atzinumu. Traģiskie notikumi valsts sociālās aprūpes centros kalpo par neapgāžamiem pierādījumiem, ka sociālo centru darbība tāda, kāda tā ir, turpināties nevar,» sacīja ministre.
Labklājības ministre šodien tikās ar LVSADA pārstāvjiem, lai diskutētu par valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem aktuāliem jautājumiem. Galvenās problēmas sociālās aprūpes centros ir nepietiekamais darbinieku skaits, zems atalgojums, darbinieku kvalifikācija, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība centru klientiem, nepietiekami resursi sistemātiskas sociālo pakalpojumu sniedzēju kontroles un sniegto ieteikumu ieviešanas uzraudzības nodrošināšanai.
Patlaban LM izstrādā arī attīstības plānošanas dokumentu, kurā tiktu noteikti rīcībpolitikas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai virzieni vidējā un ilgtermiņā. Šis dokuments arī kalpos par pamatu, lai piesaistītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Vienlaikus LM īsteno pilotprojektu, kas paredz sadalīt aprūpes centru klientus pēc funkcionalitātes grupām, atkarībā no tā nosakot nepieciešamo aprūpētāju skaitu uz vienu cilvēku.
Latvijā ir pieci valsts sociālās aprūpes centri ar 31 filiāli un 4659 vietām. Šā gada 1. aprīlī centros pakalpojumus saņēma 4545 cilvēki, bet rindā bija vēl 244 iedzīvotāji, tostarp tie, kas vēlas mainīt aprūpes centru. Šogad valsts sociālās aprūpes centriem ir piešķirts finansējums 20,28 miljonu latu apmērā. Vidējās vienas personas uzturēšanās izmaksas dienā ir 11,93 lati, no kuriem lielākā daļa ir izdevumi personāla atalgojumam. Šogad aprūpes centros ir 3073 amata vietas.
LETA
6.2 °C,
0.2 m/s,
98.1 % 
6.2 °C,
0.2 m/s,
98.1 %