Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis skolotājiem apliecina, ka algas pielikums zemākajām likmēm būs, tāpat arī būs piedāvājums darba kvalitātes sasaistei ar atalgojumu, aģentūru LETA informēja ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Reinis Tukišs.
Patlaban norit mērķtiecīgs darbs, un konkrēts piedāvājums darba kvalitātes sasaistei ar atalgojumu pedagogiem, valdībai un sabiedrībai, kā solīts, būs jūnijā, uzsver ministra pārstāvis.
«Situācija kļūst komiska. Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vadība pirms nedēļas aicināja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) atturēties no publiskas vārdu apmaiņas, taču veic gan paziņojumus presei, gan organizē mediju brīfingu. No pretrunīgās informācijas publiskajā telpā vairs nevar īsti saprast, vai arodbiedrības padome balsojusi par protestiem, vai tomēr nē. Arodbiedrības vadība te izsaka pārmetumus, te taisnojas. Ar zināmu mulsumu vērojam šos procesus,» stāsta Ķīlis.
Vienlaikus ministrs vēlas aicināt visus Latvijas pedagogus vērtēt, vai šāda LIZDA rīcība un savādas izpausmes tiešām konstruktīvi pārstāv visu Latvijas pedagogu intereses.
Pašlaik LIZDA no IZM nav saņēmusi nevienu rakstisku apstiprinājumu par skolotāju darba algas paaugstināšanu, šodien žurnālistus preses brīfingā informēja LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Kā ziņots, marta beigās trīs lielākās pedagogu organizācijas – LIZDA, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija un Latvijas pedagogu dome valdībai pieprasīja no šā gada 1.septembra par 10% palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, atbilstoši par 10% palielinot arī valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām. Savukārt ar 2013. gada 1. janvāri arodbiedrības aicina palielināt finansējumu pedagogu, tostarp akadēmiskā personāla un zinātnisko institūciju darbinieku, darba samaksai vēl par 10%.
Pēc LIZDA aprēķiniem, prasību izpildei šā gada pēdējos četros mēnešos kopā nepieciešami aptuveni septiņi miljoni latu, kas ļautu nodrošināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes un valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām paaugstinājumu par 10%, kas ir 30 santīmi par vienu kontaktstundu. Savukārt, lai nodrošinātu pedagogu prasības no 2013. gada 1. janvāra, valsts budžetā papildus būs nepieciešami aptuveni 52 miljoni latu.
Mikiško uzsvēra, ka pēdējā laikā tiek daudz runāts par izglītības kvalitātes paaugstināšanu, taču, lai to īstenotu, ir nepieciešami profesionāli un labi atalgoti pedagogi. Kad 2009. gadā pedagogu atalgojums tika samazināts par vairāk nekā 40%, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis solīja, ka, uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, skolotāji būs pirmie, kuriem darba alga tiks paaugstināta.
«Jau marta beigās mēs izveidojām plānu, lai tiktos ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju frakciju deputātiem. Gandrīz ar visiem esam tikušies, 21. maijā tiksimies arī ar Reformu partijas deputātiem. 24. maijā būs nākamā tikšanās arī ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, bet jūnija sākumā – ar Dombrovski, cerams arī ar finanšu ministru Andri Vilku. Ja šajās sarunās nebūs izdevies saņemt oficiālu apstiprinājumu darba algu paaugstināšanai, tiks sasaukta LIZDA padomes ārkārtas sēde un pieņemts galīgais lēmums par protesta akcijām jau jūnijā vai jaunā mācību gada sākumā,» sacīja Mikiško.
LIZDA Dobeles starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Gaida Reinšmite pauda satraukumu par lauku skolām, kur skolotāju atalgojums ir viszemākais. «Ja skolās ir 80-90 skolēni, tad mācību programmu īstenošanai ir nepieciešami 13 skolotāji, jo normatīvie akti nosaka, ka mācību priekšmetus māca speciālisti. Ja skolā ir deviņas klases, uz tām ir jāiet deviņiem skolotājiem, taču ne visos mācību priekšmetos pamatskolā, kur nav paralēlo klašu, skolotājam mēnesī būs 84 kontaktstundas, par kurām viņa alga ir 250 lati. Piemēram, ģeogrāfijas skolotājam tās būs tikai 40 stundas, fizikas – 16 kontaktstundas, un tas nozīmē, ka viņa atalgojums vienā skolā nebūs 250 lati, bet krietni mazāk,» situāciju raksturoja Reinšmite.
Viņa stāstīja, ka lauku skolu pedagogi lielas cerības lika uz Mazo skolu programmu, taču par to, kad šāda programma varētu tikt ieviesta dzīvē, ziņu nav. Ir skaidrs, ka 2012. gada 1. septembris tas noteikti vairs nebūs.
Uz jautājumu par to, cik daudz valstī ir skolotāju, kuri saņem zemāko darba algu, Mikiško skaidroja, ka LIZDA rīcībā šādu skaitļu nav, tos var redzēt tikai IZM pēc skolotāju tarifikācijas datiem. Taču LIZDA apšauba Ķīļa publiski teikto skaitu – aptuveni 4000 skolotājus -, kuri saņem zemāko likmi, jo, runājot ar novadu izglītības darbiniekiem, LIZDA lēš, ka pirms pašvaldības veiktās finansējuma pārdales skolotāju skaits ar zemāko darba algas likmi varētu būt vismaz 8000 skolotāju.
«Ogres novads ir stāstījis, ka no četrām lielām skolām dotē 24 mazās skolas, lai tās varētu īstenot mācību programmu. Ar šādu situāciju nav apmierināti lielo skolu skolotāji, kur klasēs ir vairāk nekā 30 skolēnu un darba apjoms ir ievērojami lielāks. Finansēšanas modelis «nauda seko skolēnam» pašlaik ļauj pastāvēt visām esošajām skolām tikai tādēļ, ka lielās skolas solidāri dalās ar pārējām,» skaidroja Mikiško.
Viņa uzsvēra, ka visvairāk LIZDA prasība paaugstināt atalgojumu par 10% ietekmēs pirmsskolas skolotājus, kuru darba alga ir 245 lati.
Runājot par darba algas sasaisti ar kvalitātes pakāpēm, LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš uzsvēra, ka pirms ieviest šo sistēmu ir jābūt skaidri izstrādātam modelim, kādi nosacījumi atalgojumam būs katrai pakāpei. Nevar piedāvāt tikai algas paaugstinājumu 4. un 5. kvalitātes pakāpei, kuru ieguvuši aptuveni 2000 skolotāju, ja nav zināms, kad un par cik alga tiks paaugstināta 1-3. kvalitātes pakāpes skolotājiem.
«Vai zemāko kvalitātes pakāpju ieguvējiem algas paaugstinās tikai 2014. gada 1. jūnijā, kā tas paredzēts valdības rīcības plānā? Atbildes pašlaik nav. Mēs gribam no ministra saņemt konkrētu dokumentu, kurā būtu skaidri saplānots katras kvalitātes pakāpes atalgojuma apmērs un laika termiņš, kurā skolotāji šādu atalgojumu saņems,» teica Krastiņš.
LETA
6.2 °C,
0.2 m/s,
98.1 % 
6.2 °C,
0.2 m/s,
98.1 %