Šā gada pirmo ceturksni banku sektors kopumā noslēdzis ar peļņu 38 miljonu latu apmērā, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.
Tomēr neiekļaujot AS «Latvijas Krājbanka» gūtos zaudējumus, banku sektora gūtā peļņa līdz marta beigām kopumā sasniedza 48 miljonus latu, tostarp ar peļņu darbojās 16 Latvijas bankas un sešas ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 92,6%).
Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem līdz marta beigām sasniedza 70,2 miljonus latu jeb par 50,4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir auguši gan tīrie komisijas naudas ienākumi – par 43,8%, gan tīrie procentu ienākumi – par 17,1%.
Banku sektora likviditāte saglabājās augsta un likviditātes rādītājs šā gada marta beigās bija 63,2% (februāra beigās – 62,3%). Arī banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs saglabājās augstā līmenī un marta beigās sasniedza 18,1% (minimālā kapitāla prasība – 8%), savukārt pirmā līmeņa pašu kapitāla rādītājs bija 14,9% (februāra beigās – attiecīgi 17,4% un 14,2%).
Šā gada 15. martā tika anulēta AS «Parex banka» izsniegtā licence kredītiestāžu darbībai, tādējādi tika pabeigta «Parex bankas» reorganizācija, un tā tika pārreģistrēta par citu ar kredītiestāžu darbību nesaistītu komercsabiedrību. Līdz ar to, lai gan kopš 2012. gada sākuma sešas bankas palielinājušas kapitālu kopumā par 5,4 miljoniem latu, tomēr banku sektora apmaksātais pamatkapitāls saruka un marta beigās bija 1,66 miljardi latu.
Mēneša laikā banku piesaistīto noguldījumu atlikums samazinājies par 0,4% jeb 39,7 miljoniem latu, tostarp rezidentu noguldījumu atlikums sarucis par 1% jeb 58,3 miljoniem latu (galvenokārt samazinoties finanšu institūciju un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem), bet nerezidentu noguldījumu atlikums pieauga par 0,3% jeb 18,6 miljoniem latu.
Martā banku sektora kopējais kredītportfelis saruka par 5,6% jeb 734 miljoniem latu, ko galvenokārt ietekmēja tas, ka marta datos vairs netiek iekļauta «Parex banka». Neņemot vērā «Parex bankas» ietekmi, kredītportfelis mēneša laikā saruka vien par 0,1% jeb 16,6 miljoniem latu un marta beigās sasniedza 12,3 miljardus latu.
Banku sektorā martā no jauna izsniegti kredīti 109,5 miljonu latu apmērā (tostarp 33 miljoni latu – Latvijas nefinanšu uzņēmumu attīstībai, 8,7 miljoni latu – Latvijas finanšu uzņēmumiem, 15,3 miljoni latu – rezidentu mājsaimniecībām, savukārt 52,4 miljoni latu – nerezidentiem). Uzņēmumu segmentā martā visvairāk jaunos kredītos izsniegts tirdzniecības nozarei (6,5 miljoni latu), apstrādes rūpniecības nozarei (5,2 miljoni latu), šīm nozarēm seko citi pakalpojumi (4,3 miljoni latu), lauksaimniecība (3,5 miljoni latu) un operācijas ar nekustamo īpašumu (3,3 miljoni latu). Savukārt mājsaimniecību segmentā lielāko daļu no jauna izsniegtajiem kredītiem martā veido kredīti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam (10,9 miljoni latu).
Līdz ar «Parex bankas» aiziešanu no banku sektora martā būtiski uzlabojās banku kredītportfeļa kvalitāte, taču, neņemot vērā bankas ietekmi, izmaiņas kredītportfeļa kvalitātē mēneša laikā bija ļoti nebūtiskas – nedaudz saruka vien kredītu ar kavējumu līdz 30 dienām īpatsvars. Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī marta beigās sasniedza 13,7% (februāra beigās – 17,4%, bez «Parex bankas» – 13,7%). Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars rezidentu mājsaimniecību kredītportfelī marta beigās sasniedza 16,5%, savukārt rezidentu korporatīvo klientu kredītportfelī – 13,4%.
Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums marta beigās sasniedza 1,25 miljardus latu jeb 10,2% no banku kopējā kredītportfeļa (februāra beigās – 11,7%, bez «Parex bankas» – 10,1%).
LETA
8.9 °C,
0.3 m/s,
95 % 
8.9 °C,
0.3 m/s,
95 %