13.1 °C, 0.4 m/s, 64.3 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPedagogi prasa par 10 procentiem palielināt darba algu
Pedagogi prasa par 10 procentiem palielināt darba algu
22/03/2012

Trīs lielākās Latvijas izglītības darbinieku organizācijas no šī gada 1.septembra aicina valdību par 10 procentiem palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, atbilstoši par 10 procentiem palielinot valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām.

Trīs lielākās Latvijas izglītības darbinieku
organizācijas no šī gada 1.septembra aicina valdību par 10
procentiem palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes,
atbilstoši par 10 procentiem palielinot valsts budžeta
mērķdotācijas pašvaldībām.

Savukārt ar 2013. gada 1. janvāri aicina palielināt finansējumu
pedagogu, tostarp akadēmiskā personāla un zinātnisko institūciju
darbinieku, darba samaksai vēl par 10 procentiem.

Šādu prasību izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim
trešdien iesniedza Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku
arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju asociācija
(LIVA) un Latvijas Pedagogu dome. Organizācijas aicina ministru
sākt sarunas ar Finanšu ministriju, lai varētu izpildīt šīs
prasības un izstrādātu turpmāku pedagogu darba samaksas
paaugstināšanas grafiku, kā arī nodrošinātu Zinātniskās darbības
likumā noteikto zinātnes finansējuma pieauguma kārtību.

Tāpat visas trīs organizācijas ir paudušas atbalstu ministra
rosinātajām reformām.

Arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka
pedagogu atalgojums ir zems, tādēļ nepieciešams rast risinājumu
darba algas paaugstināšanai. Patlaban Izglītības un zinātnes
ministrijā tiek apsvērta iespēja pāriet uz 40 stundu darba nedēļu
skolotājiem, kā arī ieviest pedagogu motivācijas sistēmu, kurai
paredzētu arī izmaiņas darba samaksas kārtībā.

Ministrs organizācijām šodien solījis nākt klajā arī ar savu
piedāvājumu darba samaksas sistēmai. Ķīlis norādīja, ka ir jārisina
jautājums par skolotāju un skolēnu skaita proporciju.

Jau tuvākajā laikā kopīgi jāmeklē risinājumi pedagogu algu
mērķdotācijas finansējuma rezerves izlietojumam, kas veidojas bērnu
skaita samazinājuma rezultātā, uzskata Ķīlis. Tāpat ir jāņem vērā
dažādi faktori, izstrādājot skolotāju atalgojuma paaugstināšanas
priekšlikumus, piemēram, izglītības darbinieku organizācijām
neizbēgami būs jāvienojas par optimālu skolotāja un skolēnu
proporciju skolās, jādiskutē par 40 stundu darba nedēļas ieviešanu
un apmaksas sistēmas priekšnosacījumiem, aģentūru LETA informēja
Ķīļa padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda.

Šogad aprīlī un maijā dažādās Latvijas pilsētās plānotas
vairākas diskusijas ar pedagogiem, apzinot viņu viedokli gan par 40
stundu darba nedēļas, gan profesionālās darbības kvalitātes pakāpju
ieviešanas procesu, gan profesionālās pilnveides sistēmas
maiņu.

Ministrs atkārtoti aicināja LIZDA izstrādāt detalizētu
piedāvājumu skolotāju darba samaksas paaugstināšanai, veicot arī
darba kvalitātes, īpaši procesa kvalitātes, vispusīgu izvērtēšanu
un ietverot arī pedagogu profesionālās karjeras veidošanas un
tālākizglītības sistēmas pilnveides aspektus.

Savukārt LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško norādīja, ka
pedagogi nav mierā gaidīt algu paaugstinājumu līdz 2014. gadam, jo
skolotāja minimālā alga par vienu likmi ir 245 lati, kas ir tikai
nedaudz vairāk par 200 latu lielo minimālo algu valstī. «Vai
pedagogu kvalifikācija, atbildība un sagaidāmais rezultāts valstī
ir novērtēts gandrīz vienā līmenī ar minimālo darba algu?»
retoriski vaicāja Mikiško.

Organizācijas pārstāvji uzsvēra, ka nevienas citas profesijas
pārstāvjiem darba alga nesamazinās, samazinoties iedzīvotāju
skaitam. Viņi uzskata, ka kopš finansēšanas modeļa «Nauda seko
skolēnam» ieviešanas Latvijā pastāv izteikta pedagogu darba algas
likmes diferenciācija, ko ietekmē demogrāfiskā situācija, tādejādi
nepamatoti diskriminējot pedagogu profesiju.

Mikiško minēja, ka valstī ir novadi, kur par vienu likmi tiek
maksāts 251 lats, un ir novadi, kur par tāda paša apjoma darbu
skolotājs saņem 393 latus. «Par līdzvērtīgas kvalifikācijas darbu
netiek nodrošināts samērojams atalgojums, tas neatbilst
izvirzītajām pedagogu kvalifikācijas prasībām, darba intensitātei,
atbildīgumam, objektīvai nepieciešamībai regulāri pilnveidoties,»
sacīja Mikiško.

Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks
uzsvēra, ka Nacionālā attīstības plāna (NAP) prioritātēm ir jābūt
izglītībai, ģimenei un demogrāfijai, jo pretējā gadījumā NAP
izvirzīto vadmotīvu «Ekonomiskais izrāviens» nebūs iespējams
sasniegt, jo vienkārši nebūs cilvēku.

LIVA prezidente Dzintra Kohva norādīja, ka Centrālās statistikas
pārvaldes dati liecina, ka inflācija gadu no gada saglabājas,
paaugstinās pārtikas un dabas resursu cenas, bet izglītībā un
zinātnē strādājošo algas samazinās vai labākajā gadījumā paliek
nemainīgas, tādēļ pedagogi vairs nav ar mieru gaidīt algu
paaugstināšanu līdz 2014. gadam.

LETA