Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā šodien atklāta izstāde «No hercoga Gotharda līdz hercogam Jēkabam», kurā apskatāma arī 17. gadsimtā darinātā Svētās Trīsvienības baznīcas lasāmpults, kas Otrā pasaules kara laikā tika izvesta no Latvijas un tikai pirms dažām nedēļām atgūta. Vēstures speciālisti atzīst, ka šī izstāde ir kā vēstures stunda, kurā ikviens tuvāk var iepazīt interesantus dokumentus no Kurzemes un Zemgales hercogistes laika. Piemēram, Kurzemes dzimtzemnieku zvērestu, ka nebēgs no sava kunga, Greznības nolikumu, par galma sadzīvi, par to, ka Kuldīgas pils svarīga ar hercogu kāzām, bet Jelgavas pils – ar bērēm.
Ritma Gaidamoviča
Šī izstāde veltīta Kurzemes un Zemgales hercogistes 450. dzimšanas dienai, un arī lasāmpults ir saistīta ar šo laiku. «Sākotnēji tā ir atradusies hercoga kapelā un tikai tad tikusi pārvietota uz Svētās Trīsvienības baznīcu,» tā muzeja direktores vietniece Marija Kaupere. Muzeja speciālisti arī atraduši 1917. gada Kurzemes provinces muzeja ceļvedi, kurā ierakstīts, ka šī lasāmpults pieder Jelgavai. «Pults ir diezgan augsta, un mazāka auguma cilvēkam no tās runāt būtu grūti,» spriež M.Kaupere, tiesa, muzeja apmeklētājiem gan nebūs ļauts par to pārliecināties.
Atklāšanas pasākumā pilsētas mērs Andris Rāviņš atzīmēja, ka lasāmpults ir patiešām vērtīgs atguvums Jelgavai, un sacīja paldies visiem, kuri strādāja pie tā, lai to mums atdotu. «Mēs esam iemantojuši lielu Polijas labvēlību. Ir ļoti maz gadījumu, kad kaut kas tiek atdots, bet mūsu diplomātiem izdevās to panākt. Protams, gribētos, lai pilsētā atgriežas arī vēsturiskā pilsētas amata ķēde. Mēs zinām, kur tā ir,» tā A.Rāviņš.
Latvijas Valsts vēstures arhīva (LVVA) un LU Latvijas Vēstures institūta sagatavotajā izstādē apskatāmi dokumenti, kas vēsta par Kurzemes un Zemgales hercogisti. «Izstādē redzamie dokumenti, no vienas puses, demonstrē LVVA bagātos un daudzveidīgos dokumentu krājumus, no otras, – sniedz ieskatu nozīmīgākajās Kurzemes hercogistes vēstures norisēs, parādot, ka daudz kas no tā, ko it kā ieviesis hercogs Jēkabs, Kurzemē pastāvēja jau pirms viņa kāpšanas tronī,» teikts izstādes aprakstā. Izstādi papildina vizuālie materiāli – kartes, plāni, portreti un citi attēli – gan no LVVA un Rundāles pils muzeja krājumiem, gan arī no internetā pieejamajiem resursiem un izstādes autoru personīgajiem materiāliem.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka Jelgava vērtīgo mākslas priekšmetu – lasāmpulti, kura ilgus gadus glabājās Polijas pilsētā Poznaņā, atguva 1. martā. «Jau tas vien, ka pults izgatavota 17. gadsimtā, piešķir tai vērtību, turklāt tas ir labs lietišķās mākslas paraugs,» tā M.Kaupere. Pulti izgatavoja kokgriezējs Tobiass Heincs. Grāmatā «Senā Jelgava» minēts, ka T.Heincs Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcai darinājis arī kanceli un altāra rentablu – dekoratīvu paaugstinātu daļu –, iespējams, arī dziedātāju «luktu», tomēr lasāmpults uzskatāma par viņa zināmāko darbu. Pults priekšpusē iestrādāts paša mākslinieka dāvinājuma teksts, savukārt iekšpusē – autora pašportrets, kas uzskatāms par tā laika novitāti. «Mākslinieka pašattēlojums aplūkojams ciešā kontekstā ar Bībeles sižetiem lasāmpults dekorā. Jādomā, ka Vecās derības tēma «Īzaka upurēšana» un trīs ainas no Tobija (kas pazīstams arī kā Tobiass ar sargeņģeli) dzīves nav izvēlētas nejauši un satur autobiogrāfiskas norādes,» rakstīts grāmatā. Jāpiebilst, ka Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas lasāmpults ir viens no vērtīgākajiem Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja eksponātiem.
Foto: Ivars Veiliņš
24 °C,
2.9 m/s,
83.4 % 
24 °C,
2.9 m/s,
83.4 %