«Mācījos 1. klasē, kad izdomāju – gribu spēlēt saksofonu. Ar mammu aizgājām uz instrumentu veikalu, es to pacēlu, un tas bija tik smags. Ne priekš manis, mazas. Mūzikas skolas skolotājs iepazīstināja ar flautu, un tā nu jau piecus gadus spēlēju šo instrumentu. Tas ir tas, kas mani aizrauj, un jūtu, ka arī sanāk,» saka Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēkne Ketija Ringa-Karahona, kuras flautas spēle novērtēta ne vienā vien Latvijas konkursā. Nesen viņa XVII Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkursā 51 jaunā flautista konkurencē atzīta par labāko flautisti.
Ritma Gaidamoviča
Nereti dzirdēts, ka lielākoties bērni mūzikas skolā nonāk, jo vecāki viņus turp aizveduši. Vai nu viņi paši šādi grib piepildīt savu bērnības sapni, vai tiešām redz, ka bērnā ir potenciāls un viņam tikai mazliet jāpalīdz. Ketija ir viena no tiem retajiem bērniem, kura pati vecākiem teica: «Gribu mācīties mūzikas skolā.» Noskatījusies, ka draudzene spēlē flautu, arī viņa gribot. Tiesa, atšķirība tā, ka Ketijai viss neaprāvās tikai ar gribēšanu un viņa to ar panākumiem turpina, bet draudzene flautas spēli jau pametusi. «Spēlēt flautu sāku mācīties Valmierā. Atzīšos godīgi – gāju uz stundām, tikai lai atsēdētu, izdarītu, ko skolotājs stundā prasa, un viss. Šķita – ar to pietiek, flautu iemācīšos spēlēt. Mājās netrenējos, jo neuzskatīju par vajadzīgu. Skolotājs to neatprasīja, taču, pārnākot uz Jelgavu, viss mainījās. Sapratu – te nebūs nekāda gurķošanās! Bez darba nekur tālu netikšu. Mani aizrāva skolotāja un viņas stingrās prasības. Nu flauta ir kļuvusi par manu labāko draugu,» saka 13 gadus vecā Ketija.
«Nevarēšu, ja flautas vietā priekšroku došu draudzenēm» Ketijas skolotāja Ginta Zīģele atceras pirmo tikšanos ar meiteni un viņas mammu. «Abas bailīgas, kā jau jaunā vietā. Man klasē sēdēja talantīga meitene, un es Ketijai teicu: «Redzi, tava vienaudze. Tikko konkursā «Talants Latvijai» ieguva 3. vietu. Tu arī tāpat vari.» Ketijai acis iemirdzējās,» tā skolotāja. Meitene nenoliedz, ka šim teikumam bijusi liela nozīme, tāpat kā skolotājai. «Skolotājai ir nozīmīga loma tajā, ko tu dari. Viņa mani aizrāva ar nopietno attieksmi pret darbu, stingrām prasībām. Sapratu, ka bez darba uz labu rezultātu necerēt. Man vajadzēja, lai skolotāja mazliet uzspiež,» tā Ketija. Lai gan Ketija šobrīd ir vecumā – 13 gadi –, kad jauniešiem parādās citas intereses, prioritātes, un nereti šis vecums ir tas, kurā mūzikas skolai tiek pielikts punkts, Ketija atzīst, ka viņai tas nenāk ne prātā. «Mēs katrs dzīvē meklējam nodarbošanos, kas patīk. Citiem patīk tusiņi, citiem sportot, man – spēlēt flautu. Noteicošākais visā ir patikšana un, protams, tas, vai tev sanāk. Gribu sasniegt augstus rezultātus un reiz spēlēt kādā simfoniskajā orķestrī uz lielas skatuves, tāpēc apzinos, ka to nevarēšu, ja flautas vietā priekšroku biežāk došu draudzenēm. Ir grūti, bet šobrīd cenšos savienot visu. Jo vairāk cilvēks dara, jo viņš vairāk var paveikt,» tā Ketija. Jāpiebilst, ka viņai ir ne tikai panākumi, spēlējot flautu, bet arī teicami rezultāti, mācoties Spīdolas ģimnāzijā.
Vasarā koncerts uz balkona Skolotāja atzīst, ka Ketija ir ļoti apzinīga, kā šobrīd jauniešiem bieži pietrūkst. «Jau pirmajā nodarbībā redzēju, ka viņa ir ļoti muzikāla un ar labām dotībām. Protams, ar talantu jau vien nepietiek. Jāiegulda arī liels un pacietības pilns darbs. Tāpat kā sportā. Ketija uz to nav jāpamudina, viņa zina un dara. Atceros gadījumu, kad, gatavojoties konkursam, izvēlējāmies Ketijai sarežģītāku programmu, jo šķita, ka viņa ir gan tehniski, gan psiholoģiski tam gatava. Pirms konkursa rakstīju pieteikumu, kur jāieraksta dzimšanas gads. Ak, Dievs! Viņa ir tik jauna. Taču malacis, tika ar to visu galā,» tā skolotāja, piebilstot, ka tāpēc visu laiku prasa vairāk un vairāk. Ketija flautu spēlē jau piecus gadus un trenējas katru dienu. «Man nav noteikta laika, cikos spēlēšu. Piemēram, es pildu mājas darbus, jūtu, ka gribu paspēlēt – spēlēju,» stāsta Ketija. Dažkārt šie treniņi arī sanākot kā koncerts kaimiņiem, par kuriem uzslavas tiek saņemtas kāpņu telpā un pagalmā. «Vasarās dodos uz Valmieru, un tur kaimiņi lūdz sarīkot koncertu uz balkona,» smaidot atzīstas Ketija. «Flautas spēle nav teksta uzdevums ar vienu atbildi» Viņa spriež, ka, lai sasniegtu augstus rezultātus, laba motivācija ir konkursi un koncerti – iespēja uzstāties, parādīt sevi un sniegt emocijas skatītājiem. Tu redzi, ka to visu nedari tikai mammai, omei, bet arī citiem prieks. «Tiesa, lai arī labi konkursā veicies, es sevi neslavēju, jo man šķiet, ka tā var iedzīvoties iedomībā. Jā, ir patīkami, ka pienāk klāt skatītāji un saka labus vārdus, bet pati esmu pret sevi ļoti paškritiska. Neviens taču šajā dzīvē nav pilnība, mēs visu laiku augam. Arī skolotāja vienmēr pēc konkursa saka: «Lielos vilcienos ļoti labi, bet…» Tieši tā arī es pati pie sevis vienmēr domāju, un tas mani motivē strādāt. Nekad nebūs tā, ka nevar vēl labāk. Šis nav kā teksta uzdevums, kurā tikai viena atbilde,» tā Ketija. Viņa atzīst, lai tiktu uz augšu, sasniegtu labus rezultātus, svarīgs ir iekšējais cīniņš. «Sev jāiegalvo – man vajag, es gribu, man jācīnās. Stimulu dod arī iespēja katrā konkursā paskatīties uz citiem, talantīgākiem. Tad es domāju – jā, es arī tā varētu, un tiecos uz to,» saka Ketija.
Pirmā flauta palika uz mašīnas jumta Ketijai pa šiem pieciem gadiem bijušas divas flautas jeb kā viņa saka – labākie draugi. Iespējams, ar pirmo flautu būtu spēlējusi vēl šodien, taču liktenis lēma, ka Ketijai vajag labāku. «Skolotāja, novērtējot manu talantu un spējas, ieteica vecākiem man iegādāties labāku instrumentu. Uzreiz to nevarējām atļauties, taču krājām. Bet tad vienās brīvdienās kravājām mantas auto, lai brauktu no Jelgavas uz Valmieru, mamma uzlika flautu uz jumta. Ielikām mašīnā visas mantas, bet flauta tā arī palika uz mašīnas jumta…» stāsta Ketija. Tā tieši īsi pirms nākamā konkursa Ketija saņēma jaunu flautu, ar kuru spēlē vēl šodien. Flauta ir dārgs instruments, kura cena šobrīd ir no 200 latiem līdz vairākiem tūkstošiem latu. Viss atkarīgs no tā, cik daudz dārgmetāla – sudraba, zelta – tajā, kā arī savu nosaka brends.
Foto: Ivars Veiliņš
24 °C,
2.9 m/s,
83.4 % 
24 °C,
2.9 m/s,
83.4 %