«Cik tad var skatīties tikai uz dziedātājiem, dejotājiem un vijoļu spēlētājiem?! Latvieši taču ir izdomas bagāti un var tautu aizraut arī ar ko citu. Sēdēju internetā, meklēju, līdz uzdūros šādiem publikas izklaidētājiem. Ar vienu pundura cilvēciņu bija par maz, sameklējām vēl divus puišus, un aiziet – uz šovu prom!» izvēli piedalīties šovā «Latvijas Zelta talanti 2012» pamato jelgavnieki Armands Švītiņš un Gusts Indāns.
Ritma Gaidamoviča
Šie puiši kopā ar vēl diviem skolas biedriem no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 11. klases – Otto Tuhermu un Kārli Liepiņu – izveidojuši publikas izklaidētāju apvienību «Īsāk sakot», ar ko piedalījās šovā «Latvijas Zelta talanti 2012». Puišu oriģinālais priekšnesums iepatikās, tāpēc viņi saņēma ceļazīmi uz šova pusfinālu, kas gaidāms 11. martā. Puiši atzīst, ka atšķirībā no citiem šova dalībniekiem, kuri talantu kopuši vairākus gadus, viņi savu priekšnesumu izveidojuši tikai divas nedēļas pirms atlases 20. janvārī. «Šī ir spontāna ideja, kas radās kā pretreakcija dziedātājiem un dejotājiem. Protams, tas nenozīmē, ka dziedāšana vai dejošana nav talants, vienkārši bija apnicis šovā skatīties tikai uz viņiem, tāpēc arī radās doma piedāvāt kaut ko citu. Turklāt vienmēr ir gribējies nokļūt televīzijā un klātienē redzēt, kā veido šovu,» stāsta Gusts, piebilstot, ka apzinājušies – viņu ideja var arī «neaiziet», taču pierādījās pretējais. «Vienīgā cerība bija uz humoristi Janu Kalniņu, kas, mūsuprāt, saprot jokus,» atzīst puiši.
Tērps no divām Armanda jakām Viņi savu priekšnesumu sauc par teātra deju: no četriem cilvēkiem izveido divus mazus cilvēkus, kuri mūzikas pavadījumā sinhroni dejo, rāda mīmiku. Šim cilvēciņam rokas un kājas ir dalībnieku rokas, paši puiši atrodas aiz aizslietņa, bet priekšpusē darbība notiek ar rokām – Otto un Armands ir punduru sejas, viņu rokas ir mazo cilvēciņu kājas, bet Gusta un Kārļa rokas – mazo cilvēciņu rokas. Puiši atzīst, ka piemeklēt mūziku un izdomāt kustības ir salīdzinoši viegli, grūtākais ir sadarbība priekšnesumā, lai viss būtu sinhroni – lai kājas, rokas un arī galva kustētos vienādi – tā, kā vienam cilvēkam. «Otto un Kārlis jau neredz to, kas notiek priekšā, viņi ir aiz aizkariem, bet mums visiem jājūt vienam otrs, lai būtu vienādi. Kā to panākam? Dziedam un skaitam līdzi, lai katra kustība tiktu izdarīta noteiktā ritmā,» stāsta Otto, piebilstot, ka priekšnesums ir piedzīvojums. Interesanti, ka pundurim apģērbs izveidots no divām Armanda jakām, saslēdzot to rāvējslēdzējus.
Talants – oriģināli pasniegt ideju «Pirmos mēģinājumus filmējām, skatījāmies un bijām pārsmējušies. Nekas nesanāca, punduru rokas un kājas nespēja «sadarboties». Varbūt tā trīs reizes pasmējāmies, bet tad jau tas sāka šķist stulbi. Sākām nopietnāk pievērsties treniņiem, un sanāca,» atzīst Kārlis. Puiši darba dienās pēc skolas laiku velta mūzikas meklēšanai un soļu izdomāšanai, bet treniņi notiek brīvdienās piecas un vairāk stundas. Lai gan šis ir talantu šovs, viņi savu nodarbi nesauc par talantu. «Izklaidēt cilvēkus – tas jau nav baigais talants. Šoreiz mūsu talants drīzāk varētu būt labi pasniegta ideja, jo kaut ko tādu Latvijā neviens vēl nebija publiski darījis,» tā Gusts, spriežot, ka tieši tas arī cilvēkiem iepaticies, tāpēc viņi šovā tikuši tik tālu.
Līdzi nākusi pastiprināta uzmanība Puiši atzīst, ka parādīšanās TV ekrānos, protams, līdzi nesusi pastiprinātu uzmanību, bet par zvaigznēm sevi neuzskata. «Nākamajā dienā pēc šova draugiem.lv statistika bija simtos mērāma, nāca vēstules ar uzslavējumiem, laba vēlējumiem, lielākoties no nepazīstamiem cilvēkiem,» stāsta Kārlis. Arī skolas biedri un skolotāji viņiem jūt līdzi. «No skolotājas Gunitas Smiltānes gan saņēmām aizrādījumu, ka dažās vietās kustības bijušas nesinhronas un Armands žūriju uzrunājis uz tu,» tā Gusts, piebilstot, ka pirms priekšnesuma bikses ātrumā nav īsti pareizi pundurim uzvilktas, taču to skatītāji diez vai pamanījuši. «Pagājušajā nedēļā biju Zinātniskajā bibliotēkā nodot grāmatas, arī bibliotekāre apjautājās, kas tad būs nākamreiz,» tā Gusts.
Spontānā ideja pāraug biznesiņā Šovs jauniešiem nodrošinājis iespēju šo izklaidi pārvērst arī mazā biznesiņā. Līdz šovam TV ekrānā viņi bija uzstājušies tikai skolas Spīdolas dienas pasākumā, bet pēc šova tiek saņemti zvani ar uzaicinājumiem uz citiem sarīkojumiem. Piemēram, šodien viņi uzstājas Jelgavas Pašvaldības policijā, ir bijis uzaicinājums uz Valmieras klubu «Multiklubs», 19. maijā viņi dodas uz Olaines muzeju, ir arī piedāvājums piedalīties Teātra dienās Tukumā, kur jāsagatavo stundu garš priekšnesums. «Tiesa, daļai nākas atteikt, jo Kārlis ir motosportists un brīvdienās viņam bieži ir sacensības, tālab varbūt jāapmāca vēl kāds, kas varētu izpalīdzēt,» tā Armands. Jaunieši gan zina teikt, ka primārais viņiem ir mācības, tomēr viņi arī apzinās, ka jāizbauda šis slavas laiks. «Kamēr vēl tas ir kaut kas neredzēts un jauns, protams, ies uz urrā, taču tas noteikti nebūs ilgi. Latviešiem viss ātri apnīk. Jāizmanto, kamēr var,» tā Gusts.
«Re, tavs vectētiņš piedalījās šovā» Šobrīd puiši cītīgi gatavojas pusfinālam, kurā sola gan jaunas kustības, gan vairāk tērpu, gan dažādus atribūtus. «Mūziku jau esam salikuši, kustības izdomājuši, atliek vien mēģināt,» tā puiši. Idejas esot arī finālam, ja tiks tālāk. Runājot par popularitāti, jaunieši atzīst, ka nekādus aģitācijas pasākumus pirms šova nav veikuši. «Patiesībā tikai tuvākie zināja, ka mēs tur būsim. Tie tad arī bija galvenie atbalstītāji. Mans brālis dzīvo Dānijā, sekoja visam līdzi sociālajos tīklos un teica, ka tviteris pēc mūsu uzstāšanās «uzsprāga». Tur draugi un arī nepazīstamie cilvēki aicināja balsot par mums. Protams, arī vecākiem šomēnes ir lielāks telefona rēķins,» tā Otto. «Mamma ļoti uztraucās, jo pret iepriekšējo dalībnieku – līnijdejotāju – žūrija bija dikti skarba. Viņa esot teikusi: «Ja manu dēlu kāds par skuķi nosauks, pati aizskriešu uz Rīgu un sadošu pa mici!»,» smaidot stāsta Otto.
Puiši atzīst, ka «Īsāk sakot» viņiem ir liels piedzīvojums, jauna pieredze un iespēja paplašināt savu redzesloku. «Varēsim vecumdienās mazbērniem stāstīt: «Re, tavs vectētiņš nesēdēja mājās, bet piedalījās šovā un izklaidēja publiku…» Turklāt dzīves paveicamo darbu sarakstā varēsim ievilkt ķeksīti ailītē «Uzstājos televīzijā»,» smaidot nosaka Armands.
Foto: Ivars Veiliņš