Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) referenduma par krievu valodas statusa maiņu uzziņu tālrunis no 6. februāra līdz 12. februārim saņēmis 1360 zvanus, kas ir divreiz vairāk nekā attiecīgais saņemto zvanu skaits uzziņu tālruņa darbošanās otrajā nedēļā pirms 2011. gadā notikušās tautas balsošanas, aģentūrai LETA pavēstīja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.
23. jūlija tautas nobalsošanā par 10. Saeimas atlaišanu attiecīgajā laika posmā no 11. jūlija līdz 17. jūlijam tika saņemti 594 zvani un 11. Saeimas vēlēšanās attiecīgajā nedēļā – 696 zvani.
Saistībā ar tautas nobalsošanu par krievu valodas statusu kopā no 26. janvāra līdz 12. februārim saņemti 1864 zvani.
Visvairāk cilvēki interesējās par vēlēšanu iecirkņu darba laikiem un adresēm – kopā 446 zvanītāji. 294 iedzīvotāji vēlējās uzzināt, kā pieteikt balsošanu vēlētāja atrašanās vietā, bet 192 cilvēki gribēja tikt skaidrībā par vēlēšanu iecirkņu ārvalstīs sarakstu, skaidroja Bērziņa.
Vai tautas nobalsošanā varēs nobalsot arī ārvalstīs, gribēja zināt 72 iedzīvotāji, kāds būs vēlēšanu iecirkņu darba laiks tautas nobalsošanas dienā 18. februārī, vēlējās zināt 61 persona, vai balsošanu vēlētāja atrašanās vietā drīkst pieteikt pa telefonu, centās noskaidrot 52, vai ārvalstīs var nobalsot pa pastu, gribēja zināt 48, un vai tautas nobalsošanā varēs nobalsot iepriekš, centās saprast 43 pilsoņi.
Apmēram 30 zvani attiecīgi tika saņemti, lai uzzinātu, kur atrast informāciju par vēlēšanu iecirkņu adresēm un darba laikiem, vai tautas nobalsošanā varēs nobalsot vēlētāja atrašanās vietā un kas jādara, lai pieteiktos balsošanai pa pastu ārvalstīs.
27 iedzīvotāji centās tikt skaidrībā, kur var nobalsot, un 19 gribēja zināt, kas var piedalīties tautas nobalsošanā.
Desmit līdz divdesmit potenciālie balsotāji gribēja saņemt informāciju, cik vēlētājiem jāpiedalās tautas nobalsošanā, lai tautas nobalsošana būtu notikusi, vai iesniegumu balsošanai vēlētāja atrašanās vietā var nosūtīt pa pastu un e-pastu, kad notiks tautas nobalsošana, kas drīkst pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā un kur jāpiesakās, ja ir vēlme novērot tautas nobalsošanu.
Attiecīgi deviņi zvanītāji gribēja saprast, kādi dokumenti nepieciešami, lai piedalītos tautas nobalsošanā, un vai ārvalstīs var balsot vēlētāji, kas devušies ceļojumā uz ārzemēm.
No 8. februāra zvanītāju skaits ir pieaudzis un sasniegti 116 līdz 385 zvani dienā.
Šobrīd gatavošanās tautas nobalsošanai notiek pēc plāna. Līdz trešdienai vēl notiks pēdējie CVK apmācību semināri vēlēšanu iecirkņu komisijām, tāpat šonedēļ CVK pašvaldību vēlēšanu komisijām nogādās balsošanas zīmes. Nedēļas beigās balsošanai un vēlētāju uzņemšanai tiks iekārtoti arī vēlēšanu iecirkņi, sacīja CVK pārstāve.
Noteikti šajā nedēļā pieaugs arī vēlētāju interese par tautas nobalsošanas kārtību. Līdz ar to vēlēšanu komisijām būs jāatbild uz daudz vairāk e-pasta vēstulēm un telefona zvaniem.
«Būtisku sarežģījumu referenduma organizēšanas procesā nav. Viens no problēmjautājumiem, kas raksturo šo tautas nobalsošanu un kuru izjūt arī vēlēšanu komisijas, ir pieaugošais vēlētāju pieprasījums pēc iespējas nobalsot iepriekš, ko šobrīd spēkā esošā tautas nobalsošanas kārtība neparedz. Vēlētāji ir kļuvuši mobilāki nekā iepriekš, vairāk ceļo, tāpēc nepieciešamība pēc iespējas nobalsot iepriekš pieaug,» skaidroja Bērziņa.
LETA jau ziņoja, ka tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz noteikt krievu valodu kā otro valsts valodu, notiks 18. februārī. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11. Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
LETA
7.7 °C,
0.8 m/s,
95.9 % 
7.7 °C,
0.8 m/s,
95.9 %