Atsevišķos studiju virzienos būs studiju programmas, kuru īstenošana būs apdraudēta, šodien Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas gada kopsēdē sacīja Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» vadītāja Baiba Rivža.
www.jelgavasvestnesis.lv
Viņa skaidrojusi, ka pēc studiju virzienu izvērtēšanas visas programmas tiks sadalītas trijās grupās – programmas, kas uzskatāmas par ilgtspējīgām, programmas, kuru īstenošanā vērojamas problēmas un sniegti ieteikumi, un programmas, kuru īstenošana ir apdraudēta. Lielākajā daļā studiju virzienu studiju programmas ir novērtētas kā ilgtspējīgas un tādas, kuru īstenošanai ir nepieciešami uzlabojumi. B.Rivža gan nekonkretizēja, kuras studiju programmas ir apdraudētas, informē ziņu aģentūra LETA.
Eksperti pašlaik gatavojot studiju virzienu izvērtējuma dokumentus, ko nosūtīs augstskolu rektoriem.
No 28 studiju virzieniem līdz šī gada janvāra beigām ir izvērtēti 13 studiju virzieni, savukārt 15 atlikušie būs jāizvērtē līdz šī gada jūnijam.
B.Rivža sacīja, ka ne pēc viena no izvērtētajiem studiju virzieniem, ārvalstu eksperti neesot teikuši, ka kāda no studiju programmām būtu nekvalitatīva. Eksperti ar interesi apmeklējot augstskolas, ejot uz lekcijām un runājot ar studentiem un darba devējiem.
«Eksperti norādījuši, ka mācīšana dominē pār mācīšanos, jāpilnveido informāciju tehnoloģijas, nepieciešama ne tikai e-vides «Moodle» lietošana, bet arī interneta konferences, lekciju iespējas ar informācijas tehnoloģiju izmantošanu. Eksperti uzskata, ka Latvijā nav pietiekami piesaistīti ārzemju studenti, salīdzinot, piemēram, ar Anglijas augstskolām. Viņi norādījuši uz ciešākas sadarbības nepieciešamību ar reģiona un ārvalstu organizācijām. Tāpat eksperti rosina studentus informēt par gaidāmajiem studiju rezultātiem,» stāstīja B.Rivža.
Viņa aicināja profesorus sniegt priekšlikumus Ministru kabineta noteikumu projektam par studiju virzienu akreditācijas kārtību, kas ir jāizstrādā līdz šī gada 1. septembrim. Plānots, ka pašlaik notiekošais studiju virzienu izvērtējums tiks atzīts par akreditācijas procesam līdzvērtīgu izvērtējumu, informē LETA.
Īstenojot ESF projektu pirmo reizi 20 gados pēc Latvijas neatkarības atgūšanas notiek tik vērienīga studiju programmu izvērtēšana, skatot tās pa virzieniem visas augstākās izglītības sistēmas un valsts mērogā, ne tikai vienas augstskolas kontekstā, kā tas ir atsevišķu augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijā.
Ārzemju un vietējo ekspertu komanda izvērtē visas viena studiju virziena programmas pēc atbilstības kritērijiem četrās galvenajās vērtēšanas jomās – kvalitāte, resursi, ilgtspēja, sadarbība un pārklāšanās – un redz tās kopumā, kalpos iespējami objektīvākiem lēmumiem, kā konkrētajā sociāli ekonomiskajā un demogrāfiskajā situācijā labāk attīstīt katru studiju virzienu, kā arī visu augstākās izglītības sistēmu. Pēc studiju virzienu izvērtēšanas lēmumus par studiju virzienu un augstākās izglītības sistēmas pilnveidi pieņems Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Ekspertu grupā iekļauti Latvijas eksperti, kā arī viens vai vairāki Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvji un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis, ja šīs abas organizācijas savus pārstāvjus ir deleģējušas, un vismaz viens starptautiskais eksperts no ārvalstīm, kuram ir pieredze studiju programmu izvērtēšanā attiecīgajos studiju virzienos. Arī studentu izglītības līmenim ir jāatbilst attiecīgo studiju programmu izvērtēšanai, vienam LSA deleģētajam pārstāvim ir jābūt augstākās izvērtējamās studiju programmas līmeņa studentam. Tieši studenti ļoti aktīvi izmanto šo iespēju piedalīties studiju izvērtēšanā.
Latvijas augstskolu studiju programmu satura izvērtēšanai tiek tērēti 1 001 495 lati no ESF līdzekļiem.
24.4 °C,
1.7 m/s,
46.5 % 
24.4 °C,
1.7 m/s,
46.5 %