24.3 °C, 1.5 m/s, 43.7 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaSkolēni fizikas olimpiādes uzdevumus pirmo reizi pilda internetā
Skolēni fizikas olimpiādes uzdevumus pirmo reizi pilda internetā
20/01/2012

Šodien Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) aizvadīta valsts olimpiāde fizikā. Pirmo reizi tā notika tiešsaistē – četrdesmit pieci 9. – 12. klašu skolēni Latvijas Universitātes (LU) sagatavotos fizikas olimpiādes uzdevumus pildīja internetā ZRKAC datorklasēs. Skolēnu viedoklis par jauno kārtību ir visai negatīvs: uzdevumu pildīšana internetā rada papildu stresu, tiek zaudēta iespēja iegūt papildu punktus. Taču viņi apzinās, ka tas atvieglo skolotāju darbu un ir videi draudzīgāk.

Ritma Gaidamoviča

Šodien Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā
(ZRKAC) aizvadīta valsts olimpiāde fizikā. Pirmo reizi tā notika
tiešsaistē – četrdesmit pieci 9. – 12. klašu skolēni Latvijas
Universitātes (LU) sagatavotos fizikas olimpiādes uzdevumus pildīja
internetā ZRKAC datorklasēs. Skolēnu viedoklis par jauno kārtību ir
visai negatīvs: uzdevumu pildīšana internetā rada papildu stresu,
tiek zaudēta iespēja iegūt papildu punktus. Taču viņi apzinās, ka
tas atvieglo skolotāju darbu un ir videi draudzīgāk.

ZRKAC Vispārējās un profesionālās izglītības atbalsta nodaļas
vadītāja Sanita Šabanska stāsta, ka šis ir LU sadarbībā ar
Izglītības un zinātnes ministriju veidots eksperimentāls projekts.
«Ir 21. gadsimts, un arī skolās aizvien vairāk mācību procesā tiek
izmantotas modernās tehnoloģijas. Ņemot to vērā, šodien pirmo reizi
pie mums notika fizikas olimpiāde tiešsaistē. Skolēni vienlaicīgi
visā Latvijā pildīja fizikas uzdevumus internetā,» stāsta
S.Šabanska. Jāpiebilst, ka ZRKAC olimpiāde notika pirmo reizi, jo
šeit vienlaicīgi tik lielam skaitam var nodrošināt datorus un
interneta pieslēgumu. Tā kā šis bija eksperimentāls variants, ZRKAC
speciālisti bija nobažījušies par to, vai tehnika nepievils, taču
viss esot bijis kārtībā. «Arī skolēni bija izpildījuši savu mājas
darbu – nebija mājās aizmirsuši autorizācijas paroles, kuras bija
jāievada, lai tiktu klāt uzdevumiem,» tā nodaļas speciāliste Gita
Jēgere. Olimpiādes norisi katrā klasē novēroja divi citu priekšmetu
skolotāji.
Katrs skolēns internetā saņēma trīs uzdevumu lapas, kurās viņam
bija jāieraksta pareizā atbilde. Rēķiniem iedotas piezīmju lapas,
kurās skolēni var veikt melnrakstu. Jāpiebilst gan, ka skolēniem
bija jānodod arī melnraksti. Tie pusgadu glabāsies Vispārējās un
profesionālās izglītības atbalsta nodaļā, lai tos varētu izmantot
gadījumā, ja skolēns apstrīdēs olimpiādes rezultātus.
Skolēnu viedoklis par jauno olimpiādes formu ir visai atšķirīgs,
taču vairāk sliecas uz to, ka, lai arī viņi ir lielos draugos ar
datoru un modernām tehnoloģijām, šajā gadījumā uzdevumu pildīšana
internetā radījusi tikai papildu stresu. «Tas tikai bija papildu
stress. Baidies, ka nenospied kādu pogu nepareizi. Labi gan
vērtējams tas, ka ļāva atgriezties pie iepriekšējā uzdevuma. Nebija
tā: ja izpildi, vairs pie tā uzdevuma netiec,» atzīst 10. klases
skolnieks Rihards Sergejevs, piebilstot, ka viņam arī šī gada
fizikas olimpiādes uzdevumi šķitušu grūti. «Manuprāt, darba
pildīšana internetā tikai apgrūtināja. Tur viss uzzīmēts, nav
pašiem jāzīmē, taču uzskatu, ka labāk ir, ja pats to dari. Tā tu
vairāk izproti, ko no tevis grib. Taču tajā pašā laikā interneta
lapās ir tikai jāieraksta galīgā atbilde, tev nav jārāda, kā tu
tiki pie tās. Līdz ar to pastāv iespēja nošpikot no kaimiņa to
atbildi. Mīnuss – neesi pārliecināts, ka tā ir pareizā,» tā 11.
klases skolniece Vladislava Dzalbe. Līdzīgās domās arī 12. klases
skolniece Evelīna Strupule, kura atzīmē, ka šī forma, viņasprāt,
liedz iespēju nopelnīt papildu punktus. Proti, līdz šim, kad
uzdevumus uz lapām laboja skolotāji, kādu papildu punktu bija
iespēja nopelnīt arī tad, ja neesi devis galīgo atbildi, taču
skolotājs, redzot, ka esi uz «pareizā ceļa», iedod papildu punktu.
«Tagad viņš neredz manus rēķinus. Tikai galīgo atbildi. Ja ir
pareizi, ir punkti, ja ne – nekā. Man vispār nepatīk, ka mēs pārāk
daudz visu datorizējam, lai gan apzinos, ka tas ir videi draudzīgi
un arī citas olimpiādes drīzumā varētu notikt pēc šī varianta,» tā
Evelīna, nenoliedzot, ka jaunais uzdevumu pildīšanas veids radījis
lieku stresu. Cits viedoklis Arkādijam Jefremovam – viņš atzīst, ka
process bijis visai interesants: «Tāpat mēs daudz laika pavadām pie
datora, tāpēc man gāja pie sirds šis variants. Nebija jāpārzīmē
uzdevumi, tur jau viss shematiski parādīts. Turklāt tagad uzdevumu
rezultātus apkopos dators, līdz ar to skolotājiem vieglāk, nebūs
jālabo darbi.» Arkādijs piebilst, ka daudz vairāk šogad satraucies
par uzdevumu grūtības pakāpi. Viņaprāt, atšķirībā no iepriekšējā
gada šogad uzdevumi bijuši grūtāki.
Jāteic, ka uzdevumu rezultāti tiks apkopoto datorizēti un tuvākajā
laikā nosūtīti Vispārējās un profesionālās izglītības atbalsta
nodaļas vadītājai. 
Jāpiebilst, ka šobrīd valsts olimpiādes tiek rīkotas tikai
Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajos prioritārajos
priekšmetos – visās dabaszinātnēs, latviešu valodā kā dzimtajā
valodā un vēsturē. Pārējās olimpiādes mūsu pilsētā rīko skolas
sadarbībā ar pedagogu metodiskajām apvienībām, kuras sastāda
uzdevumus.
Foto: Ivars Veiliņš