10.1 °C, 0.9 m/s, 92.6 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāVVC pagājušajā gadā sodījis 1062 personas par Valsts valodas likuma neievērošanu
VVC pagājušajā gadā sodījis 1062 personas par Valsts valodas likuma neievērošanu
11/01/2012

Valsts valodas centrs (VVC) pagājušajā gadā administratīvi sodījis 1062 personas par Valsts valodas likuma neievērošanu, kas ir par 250 personām vairāk nekā 2010. gadā, aģentūru LETA informēja VVC Valodas kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis.

Valsts valodas centrs (VVC) pagājušajā gadā
administratīvi sodījis 1062 personas par Valsts valodas likuma
neievērošanu, kas ir par 250 personām vairāk nekā 2010. gadā,
aģentūru LETA informēja VVC Valodas kontroles daļas vadītājs Antons
Kursītis.

Viņš stāstīja, ka pērn VVC inspektori veikuši 4600 valsts
valodas lietojuma pārbaudes, gandrīz pusē no tām konstatēts kāds
Valsts valodas likuma prasību pārkāpums.

Visvairāk jeb 57% no 1062 administratīvi sodītajām personām nav
lietojušas valsts valodu profesionālo pienākumu veikšanai
nepieciešamajā apjomā. Sodītas tiek galvenokārt apkalpojošajā
sektorā strādājošas personas. Vairāk tiek sodītas personas, kas
strādā valsts uzņēmumos, jo tajos strādājošajiem valsts valoda ir
jālieto, sākot no apkopējas un beidzot ar ministru, savukārt
privātajos uzņēmumos no pagājušā gada 1. septembra tikai aptuveni
vienai trešajai daļai no visiem darbiniekiem ir jālieto valsts
valoda.

28% no administratīvajiem sodiem piemēroti atbildīgajām personām
par to, ka tiek realizētas importētās preces bez marķējuma
tulkojuma valsts valodā.

6% personu sodītas par publiskās informācijas – paziņojumu,
reklāmas, sniegšanu tikai angļu vai/un tikai krievu valodā. Vēl 6%
personu sodītas par valsts valodas lietošanu sabiedrības
informēšanai paredzētā atklātā informācijā, rupji pārkāpjot spēkā
esošās literārās valodas normas.

Pagājušajā gadā VVC saņēmis un izskatījis 825 sūdzības, kas ir
mazliet vairāk nekā 2010. gadā. No sūdzību satura var secināt, ka
attiecības starp klientu un pakalpojumu sniedzēju ir kļuvušas daudz
agresīvākas. Proti, pakalpojumu sniedzējs atsakās runāt valsts
valodā krievu valodas pašpietiekamības dēļ. Visvairāk sūdzību
saņemam no Rīgas un Rīgas reģiona, kur Valsts valodas likuma
prasību neievērošana ir visizteiktākā. VVC pagājušajā gadā saņēmis
mazāk sūdzību par Saeimas un pašvaldību deputātiem, kuri
nepietiekamā apjomā lieto valsts valodu.

LETA