Uzvara starptautiskā biznesa ideju konkursā Izraēlā, Latvijas Gada balva dizainā, viens no pasaulē atzītākajiem e-pasta mārketinga rīkiem, dažādas komplektācijas bezpilota lidaparāti – tie ir tikai daži no panākumiem, ar kuriem šobrīd var lepoties JIC Biznesa inkubatora paspārnē strādājošie uzņēmumi. Četru gadu darbības laikā ar ES atbalstu Jelgavā, Dobelē, Aizkrauklē un Jēkabpilī ir apkopoti iesācējbiznesa attīstībai nepieciešamie resursi un sniegts atbalsts 84 uzņēmumiem.
Jānis Kovaļevskis
Pilnsabiedrības «JIC Biznesa inkubators» vadītājs Agris Ķipurs pārliecināts, ka mūsu uzņēmējiem ir pietiekami daudz konkurētspējīgu ideju, tomēr ne mazāk svarīga par ideju ir komanda, produkts un pareizais biznesa modelis. Un tieši pēdējā trūkums bieži vien kļūst par galveno neveiksmju cēloni.
Vai šobrīd, atskatoties uz paveikto, varat definēt, cik veiksmīgi ir bijuši valsts iniciētie atbalsta pasākumi tiem, kas vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību? Ja mēs runājam par biznesa inkubatoru programmu, jāatzīst, ka pirms četriem gadiem nevienam no mums nebija pilnvērtīga priekšstata par to, ko nozīmē sniegt kvalificētu atbalstu topošajiem uzņēmējiem. Mums nebija nekādas pieredzes. Faktiski tā bija avantūra. Mēs bijām skatījušies un mācījušies, kā to dara citur, bet tajā brīdī nespējām uzdot pareizos jautājumus, lai no pirmās dienas strādātu tādā līmenī, kā to darām šobrīd. Objektīvi salīdzinot situāciju, kāda tā bija pirms četriem gadiem un kāda tā ir pašlaik, varam secināt, ka kvalitatīvi esam citā līmenī. Vai mēs varējām izaugt ātrāk? Laikam jau ne, jo pieredzi iegūt iespējams, tikai darot.
Kas tad ir mainījies? Tāpat kā iesācējbiznesā, arī paša inkubatora lielākā vērtība ir komanda, kuru veido dažādu jomu profesionāļi un pieredzējuši uzņēmēji. Šobrīd mūsu komandā ir divpadsmit cilvēki, ar kuru kompetenci un biogrāfiju var iepazīties mūsu mājas lapā. Otrs būtisks sistēmas elements ir riska kapitāla piesaistīšanas iespējas, inkubācijas procesam noslēdzoties. Proti, tā ir nauda, kuru investors iegulda uzņēmuma pašu kapitālā, tādējādi kļūstot par partneri un dalot risku kopā ar uzņēmēju. Šis ir kritisks sistēmas elements, jo iesācējbiznesam visbiežāk tādas finansējuma formas kā aizdevums nav piemērotas – tas nespēj nodrošināt stabilu naudas plūsmu. Bieži vien, lai nodrošinātu strauju produkta virzību tirgū, ir būtiski visus pieejamos resursus paturēt uzņēmuma rīcībā. Tāpat jāsaprot, ka banka aizdod pret nodrošinājumu, bet iesācējbiznesā visbiežāk nav ko piedāvāt. Tiem uzņēmumiem, kuri spēj nodrošināt stabilu naudas plūsmu un redz iespēju regulāri maksāt par aizdevuma lietošanu, ir radīta valsts atbalsta Starta programma, kuru administrē Latvijas Hipotēku un zemes banka.
Kādas ir iespējas piesaistīt šīs riska kapitāla investīcijas? Iespējas ir, tomēr jārēķinās, ka Latvijā šajā jomā darbojas tikai divi publiski aktīvi fondi, kā arī pāris privātu investoru, tādēļ jārēķinās, ka nereti finansējums būs jāmeklē ārpus valsts robežām. Tā, piemēram, inkubatora uzņēmums «Hygen» ir patentējis tehnoloģiju, ar kuru iespējams veikt automašīnas uzpildi ar dabasgāzi mājas apstākļos, vienkārši pieslēdzoties gāzesvadam. Tas ir unikāls plaša patēriņa produkts, ko plānots tirgot kopā ar automašīnām, kurās kā degviela tiek izmantota dabasgāze. Protams, skumji, ka Latvijā nevaram atrast investoru, kurš šādā perspektīvā projektā būtu gatavs ieguldīt. Šobrīd «Hygen» vadītāji ir Izraēlā, kur pēc uzvaras «CleanTech Open» biznesa ideju konkursā tiekas ar potenciālajiem investoriem. Lai nonāktu līdz šīs iekārtas ražošanai un uzsāktu pārdošanu, nepieciešamas investīcijas aptuveni miljons eiro apmērā.
Daudzi uzņēmumi, tajā skaitā bezpilota lidmašīnu ražotāji «UAVFactory», strādā kā starpnieki, piegādājot savas tehnoloģijas kompānijām ASV un citās valstīs, kuras ražo gala produkciju. Līdz ar to Latvijas uzņēmums negūst maksimālo pievienoto vērtību no savas produkcijas. Iepriekš jau runāju par biznesa modeļa nozīmi iesācējbiznesā, un «UAVFactory» šo modeli ir atraduši. Bezpilota lidaparāts ir ļoti specifisks produkts, kas noteikti neatvieglo šīs produkcijas eksportēšanu. Turklāt jāsaprot, ka šis ir «nišas» produkts un ar gala patērētāju strādā ierobežots salīdzinoši lielu kompāniju loks, kuru rīcībā ir nesalīdzināms resursu apjoms, lai veidotu zīmola atpazīstamību. Iesācējbiznesam startēt ar produktu, kurš ir mērķēts uz gala patērētāju, nav racionāli, un es nedomāju, ka tas var izdoties. Šo lidaparātu korpusu ražošana un tirgošana citiem nozares spēlētājiem bija veids, kā uzņēmums iegājis tirgū, un šobrīd jau var atļauties strādāt pie ambiciozākiem mērķiem.
Ar ko jārēķinās, ja jaunais uzņēmējs vēlas sevi pozicionēt starptautiskajā tirgū? Patiesībā viss ir atkarīgs no produkta, ko vēlaties radīt. Ir gadījumi kā, piemēram, ar bezpilota lidaparātiem, kad nekas cits neatliek, kā vien orientēties uz globālo tirgu, jo vietējais tirgus faktiski nepastāv. Pārsvarā topošo uzņēmēju orientējam uz to, ka sākumā vajadzētu pastrādāt vietējā tirgū – tas atvieglo mācīšanās procesu un pieļauj iespēju arī kļūdīties. Starptautiskā tirgū lielākas iespējas konkurēt ir «nišas» produktiem, jo, piemēram, mājas elektronikas segmentā masu produkciju saražo Dienvidaustrumāzijas reģionā, ar kuru diezin vai varam konkurēt. Tiem uzņēmējiem, kuri vēlas ražot plašpatēriņa preces, sākotnēji iesakām strādāt vietējā tirgū. Pēc šāda modeļa darbosies bioloģisko saldumu ražotāji «Biograph Organic Sweets», kuri savu ražotni iekārtos inkubatora telpās Peldu ielā 7.
Globālā tirgus mērogā «ejošākie» ir tā sauktie hi-tech jeb augsto tehnoloģiju projekti. Cik konkurētspējīgi esam šajā tehnoloģiju lauciņā? Informācijas un komunikācias tehnoloģiju (IKT) nozare inkubatorā ir plaši pārstāvēta. Arī pasaulē lielākā daļa inkubatoru darbojas tieši IKT jomā. Lielā mērā tas saistīts ar to, ka šajā nozarē nav nepieciešami lieli ieguldījumi infrastruktūrā, uzsākot uzņēmējdarbību. Datu glabāšanu un citus jautājumus var atrisināt attālināti, bet sociālie tīkli darbojas kā lielisks mārketinga instruments, ar kuru starpniecību jebkuru izvirzīto hipotēzi var viegli pārbaudīt tirgū. Tas ir pieejami un relatīvi lēti, tādēļ daudzi nāk pie mums ar savām iecerēm realizēt idejas tieši šajā jomā. Lielākoties tie ir inženieri vai cilvēki ar specifiskām zināšanām informācijas tehnoloģijās. Šajā jomā ir arī virkne veiksmes stāstu, piemēram, uzņēmums «iMedia» radījis e-pasta mārketinga rīku «Mailigen», kas pēc starptautisku ekspertu vērtējuma ir viens no vadošajiem pasaulē. Savukārt inkubatorā radītā «Veritweet» tehnoloģija šobrīd ļauj lasīt autentificētu lietotāju «Twitter» ierakstus «Samsung» jaunākās paaudzes «Smart TV» modeļos.
Vai jaunos uzņēmējus nebaida datorpirātisms, jo šobrīd teju jebko internetā iespējams lejuplādēt bez maksas? No tā neviens nav pasargāts, tādēļ tirgū ieiešanas stratēģija bieži ir balstīta uz modeli, kas nodrošina pēc iespējas straujāku produkcijas lietotāju skaita pieaugumu. Daudzi produkti un pakalpojumi sākotnēji tiek piedāvāti bez maksas, un tikai brīdī, kad izveidojies pieprasījums, parādās papildu funkcionalitāte, kura jau ir par maksu. Tā ir IKT nozares projektu specifika, kuru, skatoties no malas, reizēm grūti izprast. Piemēram, kā pelna tik ļoti populārā mikroblogošanas vietne «Twitter»? Prakse IKT jomā pierāda, ka primārais ir dabūt lietotāju skaitu, «burkānu», kuru noteikts skaits lietotāju «apēdīs», var izlikt pēc tam.
Daudzas perspektīvas un interesantas idejas apsīkst investīciju vai pašu finansējuma trūkuma dēļ. Pat gadījumā, ja tiek saņemts ES līdzfinansējums – piemēram, kā Jelgavā plānotā saules bateriju ražotne «Solar energy». Kas pietrūkst mūsu uzņēmējiem, lai savas ieceres īstenotu līdz galam? Galvenā problēma ir sākotnējā kapitāla trūkums. Naivi cerēt, ka bankas piešķirs finansējumu tikko izveidotam uzņēmumam vērienīga projekta īstenošanai. Bankai vienkārši nav, pret ko izsniegt nepieciešamo aizdevumu. Šajā ziņā arī mēs esam secinājuši, ka nav vērts ieguldīt pūles un resursus ES līdzfinansēto projektu sagatavošanai jauniem uzņēmumiem, kuri nespēj sniegt konkrētas garantijas par finansējumu. Lielākoties šādi projekti pat apstiprinošas atbildes gadījumā netiks īstenoti. Tā tas ir arī gadījumā ar inkubatora uzņēmumu «Solar energy». Nedomāju, ka šis projekts tiks reanimēts. Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kura administrē uzņēmējdarbības attīstības programmas, šobrīd daudz piesardzīgāk pieņem lēmumus par atbalstu šādu projektu īstenošanai.
Vai uzņēmumi joprojām var pieteikties biznesa inkubatorā? Jā, līdz šim apstiprinātā programma darbosies līdz 2014. gada vidum. Ņemot vērā, ka programma ir sevi labi apliecinājusi, sniedzot reālu atdevi pret salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem, to varētu arī pagarināt. Visu nepieciešamo informāciju par iespējām saņemt atbalstu no biznesa inkubatora var iegūt mājas lapā www.jic.lv. Ir nepieciešama tikai ideja, kura spēs mūs pārliecināt, un motivācija to realizēt.
JIC Biznesa inkubatora veiksmīgāko uzņēmumu TOP 5
Uzņēmums Ideja vai produkts SIA «iMedia» E-pasta mārketinga sistēma «Mailigen» «UAVFactory» Bezpilota lidmašīnu ražošana SIA «Green world» Polimēru pārstrāde granulās SIA «Hygen» Patentējuši dabasgāzes auto uzpildes iekārtu, kura izmantojama mājas apstākļos SIA «JTS» Skaņas izolācijas un akustisko risinājumu produktu ražošana
Foto: Ivars Veiliņš
25.6 °C,
2 m/s,
50.1 % 
25.6 °C,
2 m/s,
50.1 %