Šonedēļ pirmo reizi Jelgavas pašvaldība sumināja tos pilsētniekus, kuri nesavtīgi, negaidot neko pretī, jau vairākus gadus iesaistījušies brīvprātīgā darbā, palīdzot citiem. Jelgavā balvu «Gada brīvprātīgais 2011» no izvirzītajiem 15 pretendentiem saņēma trīs cilvēki – Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Jelgavas Jaunatnes nodaļas vadītājs Māris Liscovs, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem Daina Ivulāne un pensionētā skolotāja Solveiga Nelsone.
Ritma Gaidamoviča
Brīvprātīgā darbs ir laika un prasmju ziedojums sabiedriski lietderīgiem mērķiem, nesaņemot atlīdzību. Lielākoties par to dzirdēts tādā kontekstā, ka kāds ārzemju students ierodas Jelgavā un bez maksas strādā ar jauniešiem, taču brīvprātīgā darbu ir veicis teju ikviens, kaut vai, piemēram, piedaloties Lielajā talkā. Pētījums, kas veikts šogad – Eiropas Brīvprātīgā darba gadā –, rāda, ka brīvprātīgā darbam vismaz vienu stundu veltījuši 435 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kopā nostrādājot gandrīz 33 miljonus stundu. Taču mums blakus ir cilvēki, kuri šādam darbam veltījuši daudz vairāk, pat vairākus gadus, negaidot neko pretī. Tieši šonedēļ paldies teikts šiem pilsētniekiem par viņu ieguldījumu, ziedojot brīvo laiku, lai pārveidotu, uzlabotu apkārtējo dzīves kvalitāti. Katram no viņiem ir savs dzinulis, kāpēc to dara.
«Tikai dodot, tu vari saņemt pretī» Māris jau trīs gadus vada LSK Jelgavas Jaunatnes nodaļu, viņa vārds saistīts ar labdarības akciju, lai palīdzētu slimiem bērniem uzlabot veselību, radošo darbnīcu rīkošanu Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centrā. Viņa pārstāvētā organizācija šobrīd vada angļu valodas, aerobikas nodarbības Pensionāru biedrībā un aerobiku Sabiedrības integrācijas pārvaldē. Māris atzīst: ja viss tiek darīts nepiespiesti, tas tad arī esot brīvprātīgā darbs. «Man tās ir emocijas, iespēja būt kopā ar domubiedriem, palīdzēt cilvēkiem. Mana iekšējā pārliecība – tikai dodot, tu vari saņemt pretī,» atzīst Māris, piebilstot, ka arī viņa ģimenei ir daudz palīdzēts, tāpēc īstais laiks pateikties, darot labu citiem.
Skolotāja Solveiga darbojas radošo domu un darbu centrā «Svētelis», kur jau trīs gadus palīdz bērniem sagatavot mājasdarbus pēc skolas, dala pārtikas pakas un humāno palīdzību, uzklausa teju katru, kurš ienāk «Svētelī» un vēlas parunāt. «Pirms dažiem gadiem, kad skolās pensionāri vairs nebija vajadzīgi un pensiju reformu dēļ bija jāaiziet no skolas, es pievērsos brīvprātīgā darbam, jo ticēju, ka es kādam būšu noderīga. Katra diena, ko esmu pavadījusi «Svētelī», ir laimīga, sniedz dzīvei piepildījumu. Neviens man te neliek nākt, šis darbs tiek darīts dabiski un nepiespiesti. Palīdzēt citiem – tas «sēž» manī iekšā,» atzīst Solveiga.
«Tas ir sirds aicinājums» Daina ir cilvēks, kurš jau septīto gadu, cilvēcisku un reliģisku motīvu vadīts, aktīvi meklē iespēju palīdzēt ģimenēm, kuras nonākušas krīzes situācijā, aicina uz bezpeļņas nodibinājumu «Kraukļa fonds» un sieviešu kalpošanas organizāciju «Aglow» Latvijā, kur iespējams saņemt palīdzību. Daina, nerēķinoties ar savu brīvo laiku, apbraukā ģimenes, noskaidro viņu vajadzības, lai zinātu, kā palīdzēt. Par to Daina saka: «Sāku strādāt, un pie manis diendienā nāca ģimenes, lūdza palīdzēt, un es sāku lūgt Dievu, lai situācija mainītos. Sociālais darbs vairāk ir papīru kārtošana, taču ir nepieciešams strādāt arī ar cilvēkiem, tāpēc jāmeklē citi varianti. Studējot augstskolā «Attīstība», mans iekšējais dzinulis teica: «Daina, tev jāiesaistās labdarībā.» Tagad palīdzēt citiem – tas ir mans sirds aicinājums.»
Brīvprātīgā darbs sniedz mācību dzīvei Balvas saņēmēji visi kā viens atzīst, ka lielākā balva, rosinājums strādāt tālāk ir vienkāršs «paldies» un emocijas, kad redzi mirdzumu cilvēka acīs. «Liels gandarījums ir, kad redzi: cilvēks mainās, mainās viņa rīcība, uzlabojas attiecības ģimenē. Daudzos gadījumos cilvēki pārtraukuši lietot alkoholu, smēķēšanu. Redzi, ka cilvēks dzīvē saskatījis pavisam citas vērtības. Tieši tad tu jūti, ka esi uz pareizā ceļa un viņam vajag tavu roku,» tā Daina. Solveiga ar smaidu sejā saka: «Ir taču patīkami, ja sieva, kura ienāca pie manis drūma, iziet uz ielas un smaida, staro. Tad tev neko vairāk nevajag.» Neviens no balvas saņēmējiem nenoliedz, ka emocijas, kas rodas tādos mirkļos, ir kā narkotikas un tās gribas vēl un vēl. «Iedomājieties, kāda ir sajūta, ja nes 80 gadus vecam pensionāram palīdzības paciņu, viņš ir saklājis galdu un lūdz uzkavēties, jo šodien ir viņa dzimšanas diena, bet mēs esam vienīgie, kuri atnākuši. Sirds sažņaudzas, taču ir patīkami, ka mēs viņu esam iepriecinājuši kaut vai tikai ar ierašanos. Viņam ne tik svarīga ir tā paciņa, bet cilvēki. Jauniešu trumpis ir cilvēkresursi, tālab es gribētu rosināt jauniešus arvien vairāk iesaistīties labdarībā. Nu kaut vai apciemojot vientuļos ļaudis,» tā Māris, piebilstot, ka, darot brīvprātīgā darbu, cilvēki uz lietām un pasauli sāk skatīties citādāk un tas sniedz dzīves pieredzi.
Pievienotā vērtība – regularitāte Neviens no viņiem nenoliedz, ka darbs, ko dara, ir labs, taču arī morāli grūts. Nav jau viegli risināt citu problēmas, būt līdzjūtīgiem, nereti uzklausīt arī negācijas. Taču katrs atradis veidu, kā brīžos, kad nolaižas rokas, tomēr sasparoties un darīt darbu tālāk. Solveiga meditē, jo tas palīdz «savākties» un visas sliktās domas, jūtas neielaist sevī, katru dienu būt arī tik iejūtīgai, ar smaidu sejā. Daina spēku un uzmundrinājumu rod sarunās ar Dievu, kas palīdzot un parādot, kurā virzienā ir pareizāk doties. Bet Mārim lielākais atbalsts ir viņa komanda. «Nereti dzirdēts – jaunieši kūtri un neko negrib darīt, bet, ja dara, gaida tikai samaksu. Nē, es tam nepiekrītu: Jelgavā ir daudz labu jauniešu, viņiem tikai jādod iespēja. Brīvprātīgā darba pievienotā vērtība ir tas, ka tu nevis atnāc un tikai pakārdini, vienreiz kaut ko izdarot, bet turpini to regulāri. Tā ir manā komandā – jaunieši katru nedēļu dodas uz bērnunamu, pie senioriem mācīt angļu valodu un aerobiku un vēl palīdz nakts patversmē dalīt zupu,» tā M.Liscovs. Arī Daina piebilst, ka lielākā vērtība ir darbu darīt regulāri, ne tikai, piemēram, uz Ziemassvētkiem.
Pašvaldības Pateicības rakstus saņēma:
Edīte Gārseniece Jekaterina Deksne Pārsla Miķelsone Ausma Veignere Maksims Voroņeckis Aleksandrs Buglakovs Kristīne Balsa Liene Butkeviča Jadviga Muriņa Valdis Platacis Māris Veidemanis Dzidra Pempere
25.6 °C,
2 m/s,
50.1 % 
25.6 °C,
2 m/s,
50.1 %