Noslēgusies parakstu vākšana par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» ierosināšanu, kas paredz iekļaut tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Jelgavā mēneša laikā parakstījies 4921 vēlētājs, īpaši liela aktivitāte novērota pēdējās trīs dienās. Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) līdz šim brīdim saņemta informācija par savāktiem 178 000 parakstu referendumam par krievu valodu kā otru valsts valodu – tas liek domāt, ka referendums būs.
Ritma Gaidamoviča
Jelgavas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Jānis Dēvics stāsta, ka šodien CVK nodoti pēdējie dati: mūsu pilsētā par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu, savākts 4921 paraksts. «Jāteic gan, ka šie ir tikai provizoriskie dati, jo CVK priekšā liels darbs, lai izvērtētu, vai kāds nav parakstījies otrreiz un vai paraksti vispār ir derīgi. Tiesa, manuprāt, dubultā nebūs daudz parakstījušies un tas liek domāt, ka referendums notiks,» tā J.Dēvics.
Viņš stāsta, ka liela aktivitāte novērota tieši pēdējās trijās dienās. Proti, no 28. līdz 30. novembrim Jelgavā savākts 1861 paraksts, ieskaitot trīs vizītes mājās un 299 parakstus no Jelgavas cietuma. «Vakar vakarā pirms pulksten 19 Jelgavas kultūras namā stāvēja 50 līdz 60 cilvēku gara rinda,» stāsta J.Dēvics, piebilstot, ka pēcpusdienā saņemti diezgan daudz zvanu no Rīgas par to, līdz cikiem Jelgavā strādā iecirkņi ,un tas lika domāt, ka gaidāms rīdzinieku pieplūdums, taču tāds nav novērots. «Iespējams, tas tāpēc, ka ziņās jau paziņoja, ka provizoriskie dati liecina, nepieciešamais parakstu skaits savākts,» spriež J.Dēvics. Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs norāda, ka ir bijuši arī cilvēki, kuri savu parakstu atsaukuši. Tie ir daži gadījumi, kad cilvēks vēlējies parakstīties pret krievu kā otru valsts valodu. Arī portāls www.jelgavasvestnesis.lv guva apliecinājumu tam, ka ne visi krievvalodīgie jelgavnieki uzskata, ka krievu valodai ir jābūt otrajai valsts valodai, jo saziņā jau to var izmantot tāpat. Viņi drīzāk uzskata, ka parakstu vākšana bijusi politisks gājiens, nevis valsts iedzīvotāju interešu aizstāvība.
CVK līdz šīs dienas pusdienas laikam saņemta informācija par savāktiem 178 000 parakstu referendumam par krievu valodu kā otru valsts valodu, aģentūrai LETA pastāstīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Savākto parakstu ievadīšana CVK sistēmā gan vēl turpinās un provizoriskie rezultāti varētu būt zināmi dienas otrajā pusē. Tomēr pilnīgi skaidrs, cik parakstu savākts, būs zināms pēc četrām nedēļām, kad visi paraksti būs pārbaudīti, norāda A.Cimdars.
Kā ziņots, par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» ierosināšanu, kas paredz iekļaut tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, Latvijā varētu būt parakstījušies vairāk nekā nepieciešamais skaits – 154 379 vēlētāji. Kopējam Satversmes grozījumu atbalstītāju skaitam ir pieskaitāmi arī 12 533 vēlētāju paraksti, kuri piedalījās pirmajā parakstu vākšanas kārtā un parakstījās pie notāriem vai bāriņtiesā. A.Cimdars gan norādīja, ka daļa no cilvēkiem, kuri piedalījās parakstu vākšanas pirmajā kārtā, varētu būt parakstījušies arī otrajā kārtā, tādējādi parakstu skaits varētu samazināties.
Par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, būs jārīko referendums neatkarīgi no tā, vai Saeima iesniegto likumprojektu noraidīs vai pieņems, jo likums «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» nosaka, ka tautas nobalsošanu rīko, ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantu. Lai Saeimas pieņemtais likums par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantā iegūtu likuma spēku, tas nododams tautas nobalsošanai, skaidro CVK priekšsēdētājs A.Cimdars.
Referendums notiks divus mēnešus pēc tam, kad Saeima būs pieņēmusi lēmumu par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, un tas valsts budžetam maksās 1,7 miljonus latu. Valsts prezidents Andris Bērziņš varētu vēlētāju rosinātos Satversmes grozījumus iesniegt Saeimā ap gadu miju, prognozēja A.Cimdars. Deputātiem likumprojekts būs jāizskata sesijas laikā, kas ilgs apmēram līdz Jāņiem.
Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas piešķiršanu referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
0.6 °C,
3.7 m/s,
94.2 % 
0.6 °C,
3.7 m/s,
94.2 %