Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām «Latvijas Krājbankas» kontos kopā bijuši noguldīti 824 093,77 lati, kurus saskaņā ar jaunāko informāciju pilnā apmērā atgūt iespējams, vien iesniedzot kreditora prasību bankas maksātnespējas lietā, informē pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Ināra Krīgere.
Ilze Knusle-Jankevica
«Situācija mainās nevis pa dienām, bet pa stundām – jaunākā informācija, ko mums ir sniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ir tā, ka pašvaldībai saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu noguldītie līdzekļi netiks izmaksāti,» skaidro I.Krīgere, norādot, ka likumā teikts: garantētā atlīdzība netiek izmaksāta to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldību budžeta. Lai atgūtu noguldītos līdzekļus, jāiesniedz kreditora prasība «Krājbankas» maksātnespējas lietā, un tas arī tiks darīts, bet prognozēt, kad līdzekļi varētu tikt atgūti, nav iespējams.
Finanšu nodaļas vadītāja norāda, ka «Krājbankā» līdzekļi bijuši trīs pašvaldības iestādēm un četrām kapitālsabiedrībām. Lielākā summa «Krājbankā» bija noguldīta SIA «Jelgavas slimnīca» – 530 000 latu. Valdes locekle Solvita Ābola skaidro, ka šī nauda bija paredzēta nevis slimnīcas ikdienas darbības nodrošināšanai, bet attīstībai. «Kad uzzinājām par iespēju piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu slimnīcas attīstībai, sākām veidot uzkrājumus – tas bija 2006. gadā. Drošības apsvērumu dēļ uzkrātos līdzekļus sadalījām divās daļās: vienu noguldījām «SEB bankā», otru «Krājbankā». Toreiz izvēlējāmies banku ar vislabāko piedāvājumu, kas gada laikā ļāva mums procentos nopelnīt 30 000 latu. Zinot, ka līdzekļi būs vajadzīgi tikai vēl pēc gada, bet pamata šaubīties par bankas stabilitāti nebija, nolēmām naudu atstāt vēl uz gadu,» stāsta S.Ābola. Viņa norāda, ka šie līdzekļi bija paredzēti kā līdzfinansējums ERAF projektam par slimnīcas nodaļu rekonstrukciju. «Ar Veselības ministriju projekts jau ir saskaņots, un tuvākajā laikā plānots parakstīt līgumu par 1,2 miljonu latu piešķiršanu no ERAF,» tā slimnīcas pārstāve, piebilstot, ka, iespējams, tagad nāksies pārskatīt projektā iecerēto darbu apjomus. Slimnīca, pēc FKTK norādījumiem, varēs saņemt garantēto atlīdzību 70 000 latu apmērā, bet par pārējo summu jāiesniedz kreditora prasība.
Pārējām pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām «iesaldēti» ir nepilni 295 000 latu, bet ņemt īslaicīgu aizņēmumu pašvaldības funkciju nodrošināšanai nav plānots. «Protams, tie ir zaudējumi, bet šobrīd tas pašvaldībai nerada tādus sarežģījumus, lai ietekmētu funkciju izpildi,» rezumē I.Krīgere, piebilstot, ka pašvaldība cer ieguldītos līdzekļus atgūt. «Krājbankas» maksātnespējas gadījumā pirmais, kas saņems līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas, būs Noguldījumu garantiju fonds, kam seko bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori un procentu maksājumi kreditoriem. Kā skaidro FKTK sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upleja, kapitālsabiedrības, kuras pašvaldībai pieder daļēji, var saņemt garantēto atlīdzību, ja tās netiek finansētas no pašvaldības budžeta, bet gūst ienākumus no saimnieciskās darbības.
No otrdienas garantētos noguldījumus «Krājbankas» klientiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām – izmaksā banka «Citadele». Šonedēļ «Citadele» Jelgavā darba dienās strādās līdz pulksten 20, bet sestdien no 10 līdz 15. Tiem, kas iepriekš nav pieteikušies internetā vai pa tālruni 1188, jāstāv «dzīvajā» rindā. Neskaidrību gadījumos klienti aicināti zvanīt pa tālruni 1188 vai 67010000, savukārt, ja radušās šaubas par izmaksājamās summas apmēru, jāsazinās ar FKTK: 67774800, 67774801. «Krājbankā» esošie privatizāciju sertifikātu konti tiks pārcelti uz Latvijas Hipotēku un zemes banku.
Foto: Ivars Veiliņš
26 °C,
2 m/s,
49.5 % 
26 °C,
2 m/s,
49.5 %