«Bailes ir izjūta, kas gribot negribot piemīt mums visiem. Arī man ir bailes, un tieši personīgā pieredze man lika aizdomāties un runāt par bailēm, tās apspēlēt uz skatuves. Tiesa, šoreiz par bailēm pasmiesimies, tāpēc uz izrādi aicināti cilvēki ar labu humora izjūtu. Pasmiesimies visi kopā!» tā par jaunāko Jelgavas Jaunā teātra izrādi «Nevarīgā būtne» saka režisors Rihards Svjatskis.
Ritma Gaidamoviča
«Bailes ir izjūta, kas gribot negribot piemīt mums visiem. Arī man ir bailes, un tieši personīgā pieredze man lika aizdomāties un runāt par bailēm, tās apspēlēt uz skatuves. Tiesa, šoreiz par bailēm pasmiesimies, tāpēc uz izrādi aicināti cilvēki ar labu humora izjūtu. Pasmiesimies visi kopā!» tā par jaunāko Jelgavas Jaunā teātra izrādi «Nevarīgā būtne» saka režisors Rihards Svjatskis. Sestdien, 26. novembrī, pulksten 17 Jelgavas kultūras nama Deju zālē savas 19. dzimšanas dienas priekšvakarā uz pirmizrādi aicina Jelgavas Jaunais teātris ar jaunāko iestudējumu «Nevarīgā būtne». Jelgavas Jaunā teātra trupa kopā ar jauno režisoru R.Svjatski radījusi farsu ar klaunādes elementiem, iedvesmojoties no Antona Čehova īsajiem stāstiem. Šajā vakarā vienpadsmit aktieri izpildīs vienpadsmit izcilā autora humora pilnos stāstus, kurus cauraudīs trīspadsmit ģeniālā Nino Rotas, kura mūzika dzirdēta ne vienā vien amerikāņu filmā, komponētās melodijas. Teātra deviņpadsmitās dzimšanas dienas priekšvakarā Jaunā teātra aktieri uz skatuves iejutīsies vairāk nekā piecdesmit tēlos, ļaujot skatītājiem paskatīties uz klasiku nedaudz citādākām acīm.
«Mūsu uzdevums šoreiz ir portretēt tādu cilvēku, kuru vada bailes – bailes no apkārtējiem, no izsmiekla, no neveiksmēm, no sāpēm. Bailes padara cilvēku nevarīgu, spiež uzvilkt maskas, izlikties, liekuļot, nodot, mānīties un nodarīt pāri. Mūsu izpētes objekts ir nevarīgā būtne – tas mazais, trīcošais tārpiņš, kas sēž ikvienā no mums,» saka izrādes režisors R.Svjatskis. Viņš atklāj, ka izrādes žanrs un forma nav izvēlēti nejauši. «Tēma, attēlotie stāsti un personāži patiesībā ir tik traģiski, ka par tiem gandrīz vai jāraud. Bet kāpēc gan raudāt, ja var pasmieties?! Gan par citiem, gan sevi. Veselīgi un no visas sirds. Smiekli taču sasilda, vai tad ne?» retoriski jautā režisors. Šobrīd, kad cilvēki ir tik nomākti, aizņemti ar sadzīviskām rūpēm, viņiem nepieciešami jautri mirkļi, kas sniedz pozitīvismu. Viņš spriež, ka jaunākais iestudējums skatītājiem sniegs kārtīgu humora devu. «Tiesa, skatītājam jābūt atvērtam, tad arī viņš varēs par šīm bailēm un mūsu spēli pasmieties. Noteikti viņš noķers arī sajūtu, ieraudzīs situāciju, kurā pats reiz bijis. Šīs izrādes laikā cilvēkiem būs iespēja ieskatīties sevī. Tiesa, neuzskatu, ka mans un aktieru uzdevums ir kaut ko skatītājam ar šo izrādi mācīt, manuprāt, tā varētu raisīt tikai pārdomas. Lai kā mēs gribētu to vai ne, bailes pastāvēs vienmēr, taču varbūt pēc šīs izrādes skatītājam radīsies jaunas domas, kā rīkoties un kā bailes pārvarēt, ja atkal viņu tās pārņem,» spriež režisors.
Kā paši teātrinieki smej, šoreiz viņi ielekuši citā «spēles laukumā» – kustību un klaunādes teātrī. «Gribu piebilst, ka šī izrāde ir paredzēta cilvēkiem ar labu humora izjūtu,» tā teātra direktore Indra Soika, aicinot skatītājus būt gataviem arī uz pārsteigumiem.
Foto: Ivars Veiliņš
19.1 °C,
1.5 m/s,
96.4 % 
19.1 °C,
1.5 m/s,
96.4 %